Pāvests Telesfors — Romas bīskaps (ap. 125–136) un kristietības svētais

Pāvests Telesfors — Romas bīskaps un svētais (ap.125–136). Uzzini par viņa dzīvi, mocekļa gaitām, Karmela saikni, pusnakts Misi un svētku datumiem.

Autors: Leandro Alegsa

Pāvests Telefors bija septītais katoļu baznīcas pāvests, kura oficiālais tituls ir Romas bīskaps no aptuveni 125. līdz 136. gadam pēc Kristus dzimšanas. Par viņu saglabājušās tikai īsas tradicionālas liecības, un daudzas detaļas no viņa dzīves ir apstrīdētas vai nenoteiktas.

Biogrāfija un izcelsme

Saskaņā ar tradīciju Telefors dzimis Kalabrijā grieķu vecākiem. Viņa saikne ar Kalabriju un Grieķiju atspoguļo agrīno Romas baznīcas daudzvalodu un multikulturālo raksturu. Tur joprojām atrodas viņam veltīta draudzes baznīca.

Pāvestības laiks un darbība

Par Telefora pāvestību ziņo galvenokārt vēlāki avoti, piemēram, Liber Pontificalis un hagiogrāfiskas hronikas. Daudz kas no viņam piedēvētā — tostarp noteikumi par liturģiju — balstās uz tradīciju, nevis uz laikabiedru dokumentiem. Savas dzīves sākumā viņš, pēc tradīcijas, strādāja kopā ar Karmela kalna eremītiem Palestīnā, un viņš joprojām tiek pieminēts Karmelītu mūku ordenī.

Liturģiskās tradīcijas un strīdi

Teleforam tiek piedēvētas vairākas liturģiskas prakses:

  • Viņam tiek saistīta pusnakts Mises ieraža, kas mūsdienās tiek svinēta Ziemassvētkos. Tomēr šī nostādne ir diskutabla — daudzi vēsturnieki norāda, ka par šo praksi pirmās ziņas parādās daudz vēlākos avotos.
  • Viņam tradicionāli piedēvē arī svinēšanu Lieldienas svētdienās, kamēr daļa agrīno kristiešu, it īpaši austrumu kopienas, ievēroja jūdu paražu ietekmētu datumu un svinēja tās Pashā (Pasha). Šī atšķirība ir saistīta ar tā saukto kvarodecimanu (quartodeciman) strīdu par Lieldienu datumu.

Mocekļa nāve un piemiņa

Saskaņā ar tradīciju Telefors bija mocekļa gaitas. Daži avoti saista viņa nāvi ar Romas imperatora Antonīna Pija valdīšanas laiku, taču šie datējumi un saistības nav pilnīgi skaidri — gan pāvestības precīzs ilgums, gan imperatoru valdīšanas sinhronizācija agrīnajās hronikās dažkārt neatbilst. Katoļu baznīca viņu pasludināja par svēto.

Viņa piemiņa tiek atzīmēta dažādos datumos dažādās tradīcijās: 5. janvārī, 3. februārī un 22. februārī. Šādas atšķirības atspoguļo dažādas vietējās liturģiskās kalendāru prakses — piemēram, Rietumu un Austrumu baznīcu svētku dienu neatbilstība.

Vēsturiskie avoti un to ticamība

Par Teleforu galvenokārt liecina hagiogrāfiski un cieši datumēti dokumenti, kas radušies gadsimtus pēc viņa dzīves. Tādēļ mūsdienu vēsturnieki parasti ir piesardzīgi attiecībā uz daudzām viņam piedēvētām praksēm un notikumiem. Joprojām nepieejami ir laikabiedru dokumenti, kas viennozīmīgi apstiprinātu visus stāstus, tāpēc daudzas ziņas ir jāuztver kā tradīcija, nevis kā vēsturiska fakta neatņemama liecība.

Kopsavilkums — galvenie fakti

  • Vārds: Pāvests Telefors
  • Pāvestības laiks: apm. 125–136 (tradicionāla datācija)
  • Izcelsme: tradicionāli Kalabrija, grieķu ģimene
  • Saistība ar ordeni: pieminēts Karmelītu tradīcijā
  • Tradicionālas prakses: pusnakts Mise Ziemassvētkos (apstrīdēta), Lieldienu svinēšana svētdienā
  • Mocekļa statuss: tiek uzskatīts par mocekli; svētums atzīts baznīcā
  • Piemiņas dienas: 5. janvārī, 3. februārī, 22. februārī (atkarībā no tradīcijas)

Ja vēlaties, varu pievienot arī saīsinātu avotu sarakstu (piemēram, Liber Pontificalis un mūsdienu hroniku komentārus), vai sagatavot salīdzinājumu par to, kā dažādas kristīgās tradīcijas (Romas katoļu, austrumu ortodoksālā un katoļu kalendāri) atzīmē Telefora piemiņu.

Atsauce

1.      1.01.11.2 Charles A. Coulombe, Vicars of Christ: A History of Popes (NY: Citadel Press, 2003), 27. lpp.

2.      Richard P. McBrien, Lives of the Popes: P. R. M. McRenriens: Pontifiki no Svētā Pētera līdz Jānim Pāvilam II, (Sanfrancisko: Harper San Francisco, 1997, 38. lpp.).

·         v

·         t

·         e

Pēteris
Linus
Anaklets (Cletus)
Klements I
Evarists
Aleksandrs I
Siksts I
Telefors
Hyginus
Pijs I
Anikets
Soter
Eleuters
Viktors I
Zefirīns
Kallikss I
Urbans I
Pontietis
Anters
Fabiāns
Kornēlijs
Lūcijs I
Stefans I
Siksts II
Dionīsijs
Fēlikss I
Eutihijs
Caius
Marcellinus
Marcellijs I
Eusebijs
Miltiads
Silvestrs I
Marks

Jūlijs I
Liberius
Damasijs I
Siricijs
Anastasijs I
Innocents I
Zosims
Bonifācijs I
Celestīns I
Siksts III
Leons I
Hilarijs
Simplicijs
Felikss III
Gelasijs I
Anastasijs II
Sīmahs
Hormisdas
Jānis I
Felikss IV
Bonifācijs II
Jānis II
Agapets I
Silverius
Vigīlijs
Pelagijs I
Jānis III
Benedikts I
Pelagijs II
Gregors I
Sabiniāns
Bonifācijs III
Bonifācijs IV
Adeodāts I

Bonifācijs V
Honorijs I
Severīns
Jānis IV
Teodors I
Mārtiņš I
Jevgeņijs I
Vitālians
Adeodāts II
Donus
Agatho
Leons II
Benedikts II
Jānis V
Conon
Sergijs I
Jānis VI
Jānis VII
Sisinnijs
Konstantīns
Gregors II
Gregors III
Zaharijs
Stefans II
Pāvils I
Stefans III
Adrians I
Leons III
Stefans IV
Pashāls I
Jevgeņijs II
Valentīns
Gregors IV

Sergejs II
Leons IV
Benedikts III
Nikolajs I
Adrians II
Jānis VIII
Marīns I
Adrians III
Stefans V
Formoss
Bonifācijs VI
Stefans VI
Romanus
Teodors II
Jānis IX
Benedikts IV
Leons V
Sergijs III
Anastasijs III
Lando
Jānis X
Leons VI
Stefans VII
Jānis XI
Leons VII
Stefans VIII
Marīns II
Agapets II
Jānis XII
Benedikts V
Leons VIII
Jānis XIII
Benedikts VI

Benedikts VII
Jānis XIV
Jānis XV
Gregors V
Silvestrs II
Jānis XVII
Jānis XVIII
Sergejs IV
Benedikts VIII
Jānis XIX
Benedikts IX a
Silvestrs III
Benedikts IX a
Gregors VI
Klements II
Benedikts IX a
Damasass II
Leons IX
Viktors II
StefansIX
Nikolajs II
Aleksandrs II
Gregors VII
Viktors III
Urbans II
Paskāls II
Gelasijs II
Kallikss II
Honorijs II
Innocents II
Celestīns II
Lūcijs II
Eugenijs III

Anastasijs IV
Adrians IV
Aleksandrs III
Lūcijs III
Urbans III
Gregors VIII
Klements III
CelestīnsIII
Innocents III
Honorijs III
Gregors IX
Celestīns IV
Innocents IV
Aleksandrs IV
Urbans IV
Klements IV
Gregors X
Innocents V
Adrians V
Jānis XXI b
Nikolajs III
Mārtiņš IV
Honorijs IV
Nikolajs IV
Celestīns V
Bonifācijs VIII
Benedikts XI b
Klements V
Jānis XXII
Benedikts XII
Klements VI
Innocents VI
Urbans V

Gregory XI
Urbans VI
Bonifācijs IX
Innocents VII
Gregors XII
Mārtiņš V
Eugenijs IV
Nikolajs V
Kallikss III
Pijs II
Pāvils II
Siksts IV
Innocents VIII
Aleksandrs VI
Pijs III
Jūlijs II
Leons X
Adrians VI
Klements VII
Pāvils III
Jūlijs III
Marcels II
Pāvils IV
Pijs IV
Pijs V
Gregors XIII
Siksts V
Urbans VII
Gregors XIV
Innocents IX
Klements VIII
Leons XI
Pāvils V

Gregory XV
Urbans VIII
Innocents X
Aleksandrs VII
Klements IX
Klements X
Innocents XI
Aleksandrs VIII
Innocents XII
Klements XI
Innocents XIII
Benedikts XIII
Klements XII
Benedikts XIV
Klements XIII
Klements XIV
Pijs VI
Pijs VII
Leons XII
Pijs VIII
Gregors XVI
Pijs IX
Leons XIII
Pijs X
Benedikts XV
Pijs XI
Pijs XII
Jānis XXIII
Pāvils VI
Jānis Pāvils I
Jānis Pāvils II
Benedikts XVI
Francisks

aBenedikts IX parādās trīs reizes "Pāvestu sarakstā"... bNav ne Jāņa XX, ne Benedikta X

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija pāvests Telefors?


A: Pāvests Telefors bija septītais katoļu baznīcas pāvests, oficiāli pazīstams kā Romas bīskaps no aptuveni 125. līdz 136. gadam pēc Kristus.

Q: Kur viņš dzimis?


A: Viņš dzimis Kalabrijā grieķu vecākiem.

J: Kāda ir viņa saistība ar karmelītu mūku ordeni?


A: Savas dzīves sākumā viņš strādāja kopā ar Karmela kalna eremītiem Palestīnā, un joprojām tiek pieminēts Karmelītu mūku ordenī.

J: Vai tā ir taisnība, ka viņš ieviesa pusnakts Mises ieražu Ziemassvētkos?


A: Par to ir strīdi, bet tiek uzskatīts, ka viņš ieviesa šo ieražu Ziemassvētkos un pārdomu laikā gavēņa laikā.

J: Ar ko viņa Lieldienu svinēšana atšķīrās no citu agrīno katoļu svinībām?


A: Viņš svinēja Lieldienas svētdienās, kamēr daudzi agrīnie katoļi ievēroja jūdu paražu un svinēja tās Lieldienas Pashā.

J: Vai ir kādi pierādījumi, kas apstiprina viņa mocekļa nāvi Romas imperatora Antonīna Pija laikā?



A: Jā, ir pierādījumi, kas apstiprina viņa mocekļa nāvi Romas imperatora Antonīna Pija laikā.

J: Vai katoļu baznīca pasludināja pāvestu Teleforu par svēto?


A: Jā, katoļu baznīca viņu pasludināja par svēto.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3