Oranžas princese — vēsture, tituls un nozīme Nīderlandes monarhijā
Iepazīstiet Oranžas princeses titula vēsturi, nozīmi un ietekmi Nīderlandes monarhijā — stāsts par varu, likumiem un slavenām titulētām sievietēm.
Oranžas princese ir tituls, kas Nīderlandes monarhijā saistīts ar prinča vai troņa mantinieka statusu un ar vēsturisko Oranžas (Principality of Orange) ordeņa un dzimtas tradīcijām. Tituls vēsturiski saistīts ar Provansas (mūsdienu Francijas) prinčiem-Oranžas valdniekiem, un tā lietojums ir mainījies kopš viduslaikiem līdz mūsdienām.
Vēsturisks izcelsmes konteksts
Principāts Oranža radās Dienvidprovančā, un tituls Prince of Orange (nīderlandiski Prins van Oranje) kļuva par nozīmīgu feodālu un vēlāk dinastisku zīmogu. No 1171. līdz 1815. gadam titulu bieži lietoja sievietēm, kuras bija precējušās ar Oranžas valdošajiem prinčiem, tātad kā konsortes (princese pēc laulības). 16. gadsimtā tituls nonāca Haucburgas–Nassau līnijā, kad Renē de Šalons atstāja titulu Viljamam no Nassau (Viljams I, saukts arī par Viljamu Oranžisko), izveidojot slaveno Oranžas–Nassau dzimtu, kas vēlāk kļuva par Nīderlandes karalisko ģimeni.
Neparasti gadījumi: sui iuris turētājas
Lai gan parasti tituls Oranžas princesi tika piešķirts sievietei kā princeses pēc laulības, bija gadījumi, kad sieviete kļuva par princesi savo tiesībās (suo jure). Viena no zināmākajām šādām personām ir Oranžas princese Marija (1393–1417), kura tika atzīta par princižu Oranžā savā tiesiskajā statusā un kopā ar savu vīru Jāni (Oranžas princi, 1393–1418) pārvaldīja zemi. Šie gadījumi ir salīdzinoši reti un vietām radījuši sarežģījumus mantisko tiesību un valdīšanas jautājumos.
Titula nozīme Nīderlandes valstī (kopš 1815)
1815. gadā, kad tika dibināta Nīderlandes Karaliste, tituls Prince of Orange (latviski bieži tulkots kā Oranžas princis) tika piešķirts karaļa mantiniekam — tradīcija, kas turpinājās arī attiecībā uz viņa sievas titulu kā Oranžas princesei. Taču agrākās prakses un konvencijas nozīmēja, ka tituls tika lietots galvenokārt kā apzīmējums karaliskā mantinieka — parasti „karaļa vecākā dēla” — statusam.
Dzimumtiesību un pēctecības izmaiņas
- Līdz 1983. gadam Nīderlandes pēctecības tiesības līdztekus praksei bieži deva prioritāti vīriešu līnijai (vīriešu prioritātei), tāpēc tituls Oranžais princis tika paredzēts galvenokārt karaļa vecākajam dēlam. Tādēļ dažās paaudzēs, kad nebija „vecākā dēla”, tituls netika lietots — piemēram, periodi, kad mantinieks bija meitene, nevarēja automātiski būt saukts par «Oranžas princi».
- 1983. gadā Nīderlandē notika būtiska grozījumi pēctecības likumos — tika atzītas tiesības arī karaļa vecākajai meitai kļūt par pirmo mantiniecisku personu bez dzimuma priekšrocībām. Pārskatot pēctecības kārtību, tika atvērta iespēja, ka tituls Oranžas princese var tikt piešķirts sievietei kā troņa mantiniecei.
Mūsdienu piemērs un simboliskā nozīme
Kā tiešs rezultāts likuma maiņai un Nīderlandes monarhijas attīstībai, nākamā Oranžas princese — Katarīna Amālija — kļuva par pirmo mūsdienu Nīderlandes Oranžas princesi, kad viņas tēvs Vilems Aleksandrs 2013. gadā uzņēma valsts galvas pienākumus. Šis tituls mūsdienās ir svarīgākais apzīmējums troņa mantiniekam, kam līdzi nāk arī plašāka publiska un Ceremonial significance; tituls paliek simbols gan dinastijas turpinājumam, gan Nīderlandes vēsturiskajām saitēm ar Oranžas nosaukumu un tradīciju.
Kopsavilkums
- Oranžas princese — tituls ar saknēm viduslaiku Provansas principātā, vēsturiski lietots gan par konsorču, gan retos gadījumos par suverēnām princesēm.
- Kopš 1815. gada tituls saistīts ar Nīderlandes karaļa mantinieku laulāto personu, bet līdz 1983. gadam to galvenokārt deva mantiniekiem vīriešiem.
- 1983. gada likuma grozījumi atvēra iespēju sieviešu mantiniecēm nēsāt šo titulu — mūsdienu piemērs ir Katarīna Amālija, Nīderlandes Oranžas princese.
Ja vēlaties, varu pievienot laika līniju ar galvenajiem Oranžas prinču un princesu nosaukumiem, vai izstrādāt sarakstu slavenām Oranžas princesēm un viņu biogrāfiskajām piezīmēm.

Oranžas princese Maksima ir Oranžas prinča Vilema-Aleksandra sieva. Viņa ir pirmā Oranžas princese vairāk nekā 153 gadu laikā.
Apelsīnu princeses
Baux nams
| Attēls | Nosaukums | Tēvs | Dzimšana | Laulība | Kļuva par princesi | Apstājās, lai būtu princese | Nāve | Vīrs |
|
| Tibors de Sarenom | Guilhem | 1130 | pēc 1156. gada 5. jūnija | 1171 | 1181 | pēc 1198. gada 13. augusta | Bertāns I |
| Ermengarde de Mévouillon | Mévouillon | 1130 | pēc 1156. gada 5. jūnija | 1181 | 1203. gada 21. marts | ? | Viljams I | |
| Alix | Nezināms | ? | pēc 1203. gada | 1218, pirms 30. jūlija | 1219? | |||
|
| Aix Malberjone | Aix | ? | 1239. gada 17. jūnijs | ? | ? | Raymond I | |
|
| Eleonora no Ženēvas | Ženēva | ? | 1273 | 1282 | 1314 | ? | Bertrand II |
|
| Anne de Viennois | Viennois-de la Tour-du-Pin | ? | līdz 1318. gada 31. janvārim | 1340 | pēc 1357. gada 27. novembra | Raymond II | |
| Konstance no Triānas | Trian | ? | ? | 1340 | pirms 1358. gada | Raymond III | ||
|
| Žanna no Ženēvas | Ženēva | ? | 1358. gada 12. aprīlis | pirms 1389. gada 15. februāra | |||
Châlon-Arlay nams
| Attēls | Nosaukums | Tēvs | Dzimšana | Laulība | Kļuva par princesi | Apstājās, lai būtu princese | Nāve | Vīrs |
| Marija no Baux | Raymond III | - | 1386. gada 11. aprīlis | 1393. gada 10. februāris | 1417. gada oktobrī | Jānis I | ||
|
| Joanna of Montfaucon | Henrijs no Monbeliāras, Montfokonas dāma | - | 1418. gada aprīlis | 1417. gada oktobrī | 1445. gada 14. maijs | Luijs I | |
|
| Elēonora no Armēnijas | Jānis IV, Armanjakas grāfs | 1423 | 1446. gada 26. septembris | 1456. gada 6/11. decembris | |||
|
| Blanša no Gamaches | Gijoms, Gamaches kungs | - | - | 1463. gada 3. decembris | 23 maijs 1479 | ||
|
| Katrīna Bretaņas | Ričards, Etampes grāfs | 1428 | 1438. gada 19. augusts | 1463. gada 3. decembris | 27 1475. gada septembris | pirms 1476. gada 22. aprīļa | Viljams II |
|
| Joanna of Bourbon | Kārlis I, Burbonas hercogs | 1442 | 1467. gada 21. oktobris | 1475. gada 27. septembris | 1493 | Jānis II | |
|
| Luksemburgas Filiberta | Antuāns Luksemburgas grāfs Antuāns de Luksemburgs | - | 1494. gada janvāris | 1502. gada 15. aprīlis | 1539. gada maijs | ||
Nassau nams
| Attēls | Nosaukums | Tēvs | Dzimšana | Laulība | Kļuva par princesi | Apstājās, lai būtu princese | Nāve | Vīrs |
|
| Anna no Lorēnas | Antuāns, Lotringas hercogs | 1522. gada 25. jūlijs | 1540. gada 22. augusts | 1544. gada 15. jūlijs | 1568. gada 15. maijs | Renē | |
Oranžas-Nasavas nams
| Attēls | Nosaukums | Tēvs | Dzimšana | Laulība | Kļuva par princesi | Apstājās, lai būtu princese | Nāve | Vīrs |
|
| Maximiliaan van Egmond | 1533. gada marts | 1551. gada 6. jūlijs | 1558. gada 24. marts | ||||
|
| Saksijas Anna | Saksijas kurfirsts Maurīcijs | 1544. gada 23. decembris | 1561. gada 25. augusts | 1571. gada 22. marts | 1577. gada 18. decembris | ||
|
| Šarlote no Burbonas | Luijs, Monpensjē hercogs | 1546/7 | 1575. gada 24. jūnijs | 1582. gada 5. maijs | |||
|
| Gaspars II de Kolignijs | 1555. gada 23. septembris | 21583. gada 4. aprīlis | 1584. gada 10. jūlijs | 1620. gada 13. novembris | |||
|
| Eleonora Burbona-Kondē | Anrī I, Kondē princis | 1587. gada 30. aprīlis | 1606. gada 23. novembris | 1618. gada 20. februāris | 1619. gada 20. janvāris | Filips Viljamss | |
|
| Amālija no Zolmsas-Braunfeldes | Jānis Alberts I, Zolmsas-Braunfelsas grāfs | 1602. gada 31. augusts | 1625. gada 4. aprīlis | 1625. gada 23. aprīlis | 1647. gada 14. marts | 1675. gada 8. septembris | Frederiks Henrijs |
|
| Marija Henrieta Anglijas | Anglijas Čārlzs I | 1631. gada 4. novembris | 1641. gada 2. maijs | 1647. gada 14. marts | 1650. gada 6. novembris | 1660. gada 4. decembris | Viljams II |
|
| 1662. gada 30. aprīlis | 1677. gada 4. novembris | 1694. gada 28. decembris | |||||
Kā personiskais un pieklājības tituls
Oranžas-Nasavas nams
| Attēls | Nosaukums | Tēvs | Dzimšana | Laulība | Kļuva par princesi | Apstājās, lai būtu princese | Nāve | Vīrs |
| | Hesenes-Kāzeles Marija Luīze | Kārlis I, Hesenes-Kaselas landgrāfs | 1688. gada 7. februāris | 1709. gada 26. aprīlis | 1711. gada 14. jūlijs | 1765. gada 9. aprīlis | Džons Viljams Friso | |
|
| Lielbritānijas un Hannoveres Anna | Lielbritānijas (Hannoveres) dižkunigaitis Georgs II | 1709. gada 2. novembris | 1734. gada 25. marts | 1751. gada 22. oktobris | 1759. gada 12. janvāris | Viljams IV | |
|
| Prūsijas Vilhelmīna | Prūsijas princis Augusts Vilhelms | 1751. gada 7. augusts | 1767. gada 4. oktobris | 1806. gada 9. aprīlis | 1820. gada 9. jūnijs | Viljams V | |
|
| Vilhelmīne Prūsijas | Prūsijas Frīdrihs Vilhelms II | 1774. gada 18. novembrī | 1791. gada 1. oktobris | 1806. gada 9. aprīlis | 1815. gada 16. marts | 1837. gada 12. oktobris | Viljams VI |
|
| Anna Pavlovna no Krievijas | Krievijas Pāvils I | 1795. gada 18. janvāris | 1816. gada 21. februāris | 1840. gada 7. oktobris | 1865. gada 1. marts | Vilhelms VII | |
|
| Virtembergas Sofija | Vilhelms I Virtemberga | 1818. gada 17. jūnijs | 1839. gada 18. jūnijs | 1840. gada 7. oktobris | 1849. gada 7. marts | 1877. gada 3. jūnijs | Viljams VIII |
|
| Maksima Zorreguieta Čerruti (Máxima Zorreguieta Cerruti) | Jorge Zorreguieta | 1971. gada 17. maijs | 2002. gada 2. februāris | Šobrīd | - | ||
Avots
- PROVENCE
- Baux 3
Jautājumi un atbildes
J: Kā tiek dēvētas sievietes, kuras bija apprecējušās ar Oranžas valdošajiem prinčiem laikā no 1171. līdz 1815. gadam?
A: Sievietēm, kuras bija precējušās ar Oranžas valdošajiem prinčiem laikā no 1171. līdz 1815. gadam, lietoja nosaukumu "Oranžas princese".
Jautājums: Kopš kura laika titulu "Oranžas princese" lietoja arī Nīderlandes troņa mantinieku sievām?
A: Kopš 1815. gada titulu "Oranžas princese" lietoja arī Nīderlandes troņa mantinieku sievām.
Jautājums: Kas bija vienīgā sieviete, kas kļuva par Oranžas princesi, nebūdama precējusies ar Oranžas princi?
A: Marija, Oranžas princese (1393-1417), bija vienīgā sieviete, kas kļuva par Oranžas princesi, nebūdama precējusies ar Oranžas princi.
Jautājums: Kas pārvaldīja zemi kopā ar Oranžas princesi Jāni (1393-1418)?
A: Marija, Oranžas princese, pārvaldīja zemi kopā ar Jāni, Oranžas princi (1393-1418).
Jautājums: Kāpēc Nīderlandes kroņprinceses nesaņēma Oranžas prinča titulu?
A: Nīderlandes kroņprinceses nesaņēma Oranžā prinča titulu, jo titulu lietoja tikai "karaļa vecākajam dēlam" (kroņprincim), bet "vecāko dēlu" nebija jau vairākas paaudzes, tāpēc kopš 1877. gada šo titulu neizmantoja.
Jautājums: Kad Nīderlandes tiesību aktos tika ieviestas izmaiņas, lai iekļautu "karaļa vecākās meitas"?
A: Nīderlandes tiesību akti tika grozīti 1983. gadā, lai iekļautu "karaļa vecākās meitas".
Jautājums: Kas kļuva par pirmo Nīderlandes Oranžās princesi pēc tam, kad viņas tēvs, princis Vilems Aleksandrs, kļuva par Nīderlandes karali?
A: Katarīna Amālija kļuva par pirmo Nīderlandes Oranžās princesi, kad viņas tēvs princis Vilems Aleksandrs kļuva par Nīderlandes karali.
Meklēt

_Nord-France.svg.png)


.svg.png)




.svg.png)







.jpg)






.jpg)
