Q drudzis (Coxiella burnetii): baktēriju izraisīta zoonoze

Q drudzis (Coxiella burnetii) — bīstama zoonoze: uzzini simptomus, inficēšanās ceļus, diagnostiku un profilaksi, lai pasargātu sevi un mājdzīvniekus.

Q drudzis ir slimība, ko izraisa Coxiella burnetii - baktērijas, kas skar cilvēkus un citus dzīvniekus. Tā nav izplatīta, bet var būt sastopama liellopiem, aitām, kazām un citiem mājdzīvniekiem, tostarp kaķiem un suņiem. Cilvēki var inficēties, ieelpojot endosporas vai pieskaroties inficētu dzīvnieku pienam, urīnam, ekskrementiem, maksts gļotām vai spermai. Slimību reti pārnēsā ērces. Cilvēks var inficēties ar vienu baktēriju.

Kā izplatās infekcija

Coxiella burnetii ir ārkārtīgi izturīga baktērija, kas spēj veidot izturīgas formās līdzīgas sporu struktūras. Infekcija cilvēkam parasti notiek, ieelpojot piesārņotu putekļu daļiņas no žāvētiem infekcijas avotiem (piemēram, dzīvnieku placentām, izdalījumiem vai sasalušiem fekāliju pilieniem). Infekcijas risks pastāv galvenokārt cilvēkiem, kuri strādā ar mājlopiem vai atrodas to tuvumā (piem., zemnieki, veterinārārsti, dzīvnieku audzētāji), kā arī cilvēkiem, kuri patērē nepasterizētu pienu. Baktērija var ilgstoši izdzīvot vidē, un inficēšanās var notikt ar ļoti mazu baktēriju devu.

Simptomi

Q drudzis var noritēt kā:

• Akūta forma: pēkšņs drudzis, spēcīgas galvassāpes, izteikta noguruma sajūta, sauss klepus, elpošanas traucējumi vai atypiska pneimonija, sāpju aknas vai hepatīts. Inkubācijas periods parasti ir 1–3 nedēļas (bieži ap 2 nedēļām).
• Hroniska forma: attīstās retāk, biežāk cilvēkiem ar sirds vārstuļa bojājumiem vai imūnsupresiju. Visizplatītākā komplikācija ir endokardīts (sirds iekšējo apvalku iekaisums), kas prasa ilgstošu ārstēšanu. Hroniska infekcija var parādīties mēnešus vai gadus pēc sākotnējās inficēšanās.

Kad meklēt medicīnisko palīdzību

Meklējiet ārstu, ja pēc saskares ar dzīvniekiem vai to izdalījumiem parādās drudzis, spēcīgas galvassāpes, elpošanas grūtības vai ilgstošs nogurums. Ātra diagnostika un ārstēšana samazina komplikāciju risku, īpaši ja ir sirds slimības vai grūtniecība.

Kā diagnosticē

• Seroloģija (antikoru noteikšana pret C. burnetii) ir visizplatītākā metode. Akūtai infekcijai parasti paaugstinās phase II IgG/IgM antivielas; hroniskai infekcijai raksturīgi augsti phase I IgG titri.
• Molekulārās metodes (PCR) var noteikt baktērijas DNS asinīs vai audu paraugos, īpaši agrīnā stadijā.
• Paraugus kultivēt nedrīkst parastā laboratorijā, jo baktērija ir ļoti infekcioza — kultivēšana iespējama tikai specializētos laboratoriju apstākļos ar atbilstošu drošības līmeni.

Ārstēšana

• Akūta Q drudzis: pirmās izvēles zāles ir doksiciklīns (parasti 100 mg divreiz dienā 2 nedēļas vai pēc ārsta norādījuma). Agrīna antibakteriālā terapija samazina komplikāciju risku.
• Hroniska infekcija (piem., endokardīts): nepieciešama ilgstoša kombinēta terapija — bieži doksiciklīns kopā ar hidroksihlorokvīnu vai citiem preparātiem uz daudziem mēnešiem (bieži 12–18 mēneši vai ilgāk) atkarībā no klīniskā stāvokļa un ārsta norādījumiem.
• Grūtniecība un bērni: doksiciklīns grūtniecēm parasti netiek lietots. Grūtniecēm un dažos gadījumos bērniem ārstēšana tiek izvēlēta individuāli (piem., trimetoprimsulfametoksazols grūtniecības laikā), tāpēc ir svarīgi konsultēties ar speciālistu.

Komplikācijas un riska grupas

• Komplikācijas: endokardīts, asinsvadu un iekšējo orgānu infekcijas, akūts vai hronisks nogurums, retos gadījumos letāls iznākums neārstētas hroniskas formas dēļ.
• Riska grupas: cilvēki ar iegūtu vai iedzimtu imūnsupresiju, cilvēki ar sirds vārstuļu bojājumiem, grūtnieces, veterinārārsti, lopkopji un citi profesionāli pakļauti sadursmei ar mājdzīvnieku izdalījumiem.

Grūtniecība

Q drudzis grūtniecības laikā var izraisīt nopietnas komplikācijas, tostarp abortu, priekšlaicīgas dzemdības un augļa bojāeju. Ja ir aizdomas par inficēšanos grūtniecei, nepieciešama steidzama medicīniska izmeklēšana un speciālista konsultācija par drošu un efektīvu ārstēšanu.

Profilakse

• Pasterizēt pienu — nepasterizēta piena produktu lietošana palielina inficēšanās risku.
• Izvairīšanās no tiešas saskares ar dzīvnieku dzemdes audiem, placentām un dzīvnieku izdalījumiem; ja nepieciešams, lietot PPE (maskas, cimdus, aizsargtērpus) un strādāt labi vēdināmās vietās.
• Higiēna un dezinfekcija fermās — regulāra virsmu tīrīšana un kontroli pasākumi dzīvnieku populācijā.
• Vakcinācija — dažās valstīs pastāv vakcīnas pret Q drudzi (piem., specifiskos apstākļos vai riska grupām), bet vakcinācija nav visur pieejama; par iespēju vakcinēties konsultējieties ar vietējo veselības aprūpes iestādi.

Publiskā veselība

Q drudzis ir ziņojama slimība daudzās valstīs, un izplatības mazināšanai svarīga ir dzīvnieku uzraudzība, zoonožu kontrole un sabiedrības informēšana. Profesionāļiem, kas strādā ar dzīvniekiem, jāievēro biosdrošības prasības un jāziņo par aizdomām par slimībām dzīvnieku populācijās.

Ja jums ir aizdomas par Q drudzi vai bijusi kontakts ar inficētu dzīvnieku un parādījušies simptomi, sazinieties ar ārstu vai vietējo veselības iestādi.

Meklēt pēc burta