Tarbosaurs bija liels Āzijas, īpaši Mongolijas un Ķīnas, plēsīgs teropods dinozaurs. Tas bija tiranozauridiskais dinozaurs, kas uzplauka pirms 70 līdz 65 miljoniem gadu, krīta perioda beigās.
Tarbozaurs dzīvoja mitrā palienē, ko šķērsoja upju kanāli. Šādā vidē tas bija plēsējs barības ķēdes augšgalā un, iespējams, medīja citus lielus dinozaurus, piemēram, hadrozaura Saurolofusu vai sauropoda Nemegtosaurus.
Tarbosaurus ir zināms no vairākiem desmitiem eksemplāru, kā arī vairākiem pilniem galvaskausiem un skeletiem. Šīs atliekas ir ļāvušas veikt zinātniskus pētījumus par tā filoģenēzi, galvaskausa mehāniku un smadzeņu uzbūvi.
Izskats un izmēri
Tarbosaurus bija tipisks liela tiranozaurīda veida plēsējs — divkājains, ar masīvu galvaskausu, īsām, bet spēcīgām priekšējām ķetnām ar divām pirkstu falangām un garu, līdzsvaru nodrošinošu asti. Pieauguša indivīda garums tiek lēsts aptuveni 10–12 metri, un svars — apmēram 4–6 tonnas, atkarībā no aprēķinu metodes un konkrētā indivīda. Galvaskausa forma bija robusta, ar spēcīgām zobu sakodējām struktūrām, kas paredzētas lielu, mīkstu un cietāku audu plēšanai.
Sistematika un radniecība
Tarbosaurus pieder pie tiranozaurīdu dzimtas (Tyrannosauridae). Tas ir tuvs radinieks slavenajam Tyrannosaurus rex, un daļa pētnieku ir apsvēruši iespēju iekļaut dažas Tarbosaurus formas Tyrannosaurus sugu lokā. Tomēr lielāko daļu mūsdienu klasifikāciju raksturo atsevišķa ģints — Tarbosaurus — ar vairākām atšķirīgām morfoloģiskām iezīmēm, piemēram, galvaskausa būves detaļām un zoba atrašanās īpatnībām, kas norāda uz baltāku — bet tuvu — evolūcijas saikni ar T. rex.
Galvaskausa un kaušanas mehānika
Pētniecība, izmantojot gan saglabātas galvaskausu struktūras, gan datormodelēšanu, liecina, ka Tarbosaurus bija aprīkots ar ļoti spēcīgu sakodienu un zobiem, kas bija piemēroti liela ķermeņa audu sagriešanai un plēsuma teritoriālai apstrādāšanai. Dažas īpašības — piemēram, stingrāka žokļa savienojuma struktūra — iespējams, ļāva tam veikt spēcīgus spiediena sitienus (crushing bites), bet reizē samazināja galvaskausa pagriešanas spējas salīdzinājumā ar citiem tiranozaurīdiem.
Uzvedība un barošanās
Tarbosaurus visdrīzāk bija augšējā līmeņa predators, kas medīja lielus zālēdājus. Fosilās liecības no Nemegt un citām krīta laika nogulām rāda zobu nospiedumus un kaulu bojājumus, kas atbilst lielu tiranozaurīdu uzbrukumiem, tomēr precīza medību taktika — vai tas bija tipisks „sit un gaidi” predators, ambush veida mednieks vai arī aktīvs vilcējs — nav pilnībā nostiprināta. Ir arī diskusijas par to, vai Tarbosaurus varētu savstarpēji sadarboties barā, taču pierādījumu trūkuma dēļ šāda uzvedība paliek hipotētiska.
Ontoģenēze un izaugsme
Skeletu analīze rāda, ka Tarbosaurus, tāpat kā citi lieli tiranozaurīdi, piedzīvoja strauju pieauguma periodu pusaudža stadijā. Jaunie indivīdi bija proporcionāli garākām ekstremitātēm un slaidāki, savukārt pieaugušie kļuva smagāki un robustāki — tas norāda uz dzīves veida un medību stratēģiju maiņu pieaugšanas gaitā.
Fosilie atradumi un izplatība
Galvenie Tarbosaurus atradumi nāk no Mongolijas (it īpaši Nemegt formas) un Ķīnas reģioniem. Kopā ir aprakstīti daudzi skeletu fragmenti, vairāki gandrīz pilnīgi galvaskausi un vairāki gandrīz pilnīgi skeleti, kas ļāvuši rekonstruēt ķermeņa morfoloģiju un veiksmīgi salīdzināt to ar citiem tiranozaurīdiem. Fosilo novietņu konteksts dod ieskatu tajā, kāda bija vide — plūstošu upju un palieņu tīklojums ar ezeriem un sezonālām nokrišņu svārstībām.
Paleoekoloģija
Tarbozaura līdzbiedri bija dažādi zālēdāji un citi plēsēji — hadrozauri (piemēram, Saurolophus), sauropodi (piem., Nemegtosaurus), gan dromaeosaurīdi un ornitomimi. Vietējais ekosistēmas sastāvs atspoguļo bagātīgu un dažādu vidējo faunu, kas nodrošināja pietiekami daudz resursu lieliem plēsējiem. Papildus dinozauriem vietējās faunas elementus veidoja arī krokodiļi, bruņurupuči un dažādi sīki mugurkaulnieki.
Vēsture un saglabāšana
Mnogos Tarbosaurus paraugus ir izpētījuši gan vietējie, gan starptautiski paleontologi kopš 20. gadsimta vidus. Daļa materiālu nonāca starptautiskos muzejos, reizēm raisot diskusijas par izrakumu legalitāti un repatriāciju. Liela mērā pateicoties bagātīgajam fosilo atliekām klāstam, Tarbosaurus ir bijis svarīgs objekts, lai saprastu Āzijas tiranozaurīdu evolūciju un to atšķirības no Ziemeļamerikas formām.
Atstātā pēda zinātnē
Tarbosaurus ir svarīgs ne tikai kā impozants krīta beigu plēsējs, bet arī kā atslēga, lai izprastu tiranozaurīdu ģimenes ģeogrāfisko un morfoloģisko dažādību. Salīdzinot anatomiju, endoskopa datu (smadzeņu koka) un biostratigrāfijas analīzes, pētnieki var labāk izprast, kā klimata un zemes sadalījuma izmaiņas ietekmēja lielo karnivoru izplatību un evolūciju pēdējos dinozauru laikmetos.
