Tarbosaurs — Āzijas milzu teropods un tiranozaurīds (70–65 milj. g.p.)
Tarbosaurs — Āzijas milzu teropods un tiranozaurīds (70–65 milj. g.p.). Uzzini par tā anatomiju, medībām un bagātīgajām fosilijām Mongolijā un Ķīnā.
Tarbosaurs bija liels Āzijas, īpaši Mongolijas un Ķīnas, plēsīgs teropods dinozaurs. Tas bija tiranozauridiskais dinozaurs, kas uzplauka pirms 70 līdz 65 miljoniem gadu, krīta perioda beigās.
Tarbozaurs dzīvoja mitrā palienē, ko šķērsoja upju kanāli. Šādā vidē tas bija plēsējs barības ķēdes augšgalā un, iespējams, medīja citus lielus dinozaurus, piemēram, hadrozaura Saurolofusu vai sauropoda Nemegtosaurus.
Tarbosaurus ir zināms no vairākiem desmitiem eksemplāru, kā arī vairākiem pilniem galvaskausiem un skeletiem. Šīs atliekas ir ļāvušas veikt zinātniskus pētījumus par tā filoģenēzi, galvaskausa mehāniku un smadzeņu uzbūvi.
Izskats un izmēri
Tarbosaurus bija tipisks liela tiranozaurīda veida plēsējs — divkājains, ar masīvu galvaskausu, īsām, bet spēcīgām priekšējām ķetnām ar divām pirkstu falangām un garu, līdzsvaru nodrošinošu asti. Pieauguša indivīda garums tiek lēsts aptuveni 10–12 metri, un svars — apmēram 4–6 tonnas, atkarībā no aprēķinu metodes un konkrētā indivīda. Galvaskausa forma bija robusta, ar spēcīgām zobu sakodējām struktūrām, kas paredzētas lielu, mīkstu un cietāku audu plēšanai.
Sistematika un radniecība
Tarbosaurus pieder pie tiranozaurīdu dzimtas (Tyrannosauridae). Tas ir tuvs radinieks slavenajam Tyrannosaurus rex, un daļa pētnieku ir apsvēruši iespēju iekļaut dažas Tarbosaurus formas Tyrannosaurus sugu lokā. Tomēr lielāko daļu mūsdienu klasifikāciju raksturo atsevišķa ģints — Tarbosaurus — ar vairākām atšķirīgām morfoloģiskām iezīmēm, piemēram, galvaskausa būves detaļām un zoba atrašanās īpatnībām, kas norāda uz baltāku — bet tuvu — evolūcijas saikni ar T. rex.
Galvaskausa un kaušanas mehānika
Pētniecība, izmantojot gan saglabātas galvaskausu struktūras, gan datormodelēšanu, liecina, ka Tarbosaurus bija aprīkots ar ļoti spēcīgu sakodienu un zobiem, kas bija piemēroti liela ķermeņa audu sagriešanai un plēsuma teritoriālai apstrādāšanai. Dažas īpašības — piemēram, stingrāka žokļa savienojuma struktūra — iespējams, ļāva tam veikt spēcīgus spiediena sitienus (crushing bites), bet reizē samazināja galvaskausa pagriešanas spējas salīdzinājumā ar citiem tiranozaurīdiem.
Uzvedība un barošanās
Tarbosaurus visdrīzāk bija augšējā līmeņa predators, kas medīja lielus zālēdājus. Fosilās liecības no Nemegt un citām krīta laika nogulām rāda zobu nospiedumus un kaulu bojājumus, kas atbilst lielu tiranozaurīdu uzbrukumiem, tomēr precīza medību taktika — vai tas bija tipisks „sit un gaidi” predators, ambush veida mednieks vai arī aktīvs vilcējs — nav pilnībā nostiprināta. Ir arī diskusijas par to, vai Tarbosaurus varētu savstarpēji sadarboties barā, taču pierādījumu trūkuma dēļ šāda uzvedība paliek hipotētiska.
Ontoģenēze un izaugsme
Skeletu analīze rāda, ka Tarbosaurus, tāpat kā citi lieli tiranozaurīdi, piedzīvoja strauju pieauguma periodu pusaudža stadijā. Jaunie indivīdi bija proporcionāli garākām ekstremitātēm un slaidāki, savukārt pieaugušie kļuva smagāki un robustāki — tas norāda uz dzīves veida un medību stratēģiju maiņu pieaugšanas gaitā.
Fosilie atradumi un izplatība
Galvenie Tarbosaurus atradumi nāk no Mongolijas (it īpaši Nemegt formas) un Ķīnas reģioniem. Kopā ir aprakstīti daudzi skeletu fragmenti, vairāki gandrīz pilnīgi galvaskausi un vairāki gandrīz pilnīgi skeleti, kas ļāvuši rekonstruēt ķermeņa morfoloģiju un veiksmīgi salīdzināt to ar citiem tiranozaurīdiem. Fosilo novietņu konteksts dod ieskatu tajā, kāda bija vide — plūstošu upju un palieņu tīklojums ar ezeriem un sezonālām nokrišņu svārstībām.
Paleoekoloģija
Tarbozaura līdzbiedri bija dažādi zālēdāji un citi plēsēji — hadrozauri (piemēram, Saurolophus), sauropodi (piem., Nemegtosaurus), gan dromaeosaurīdi un ornitomimi. Vietējais ekosistēmas sastāvs atspoguļo bagātīgu un dažādu vidējo faunu, kas nodrošināja pietiekami daudz resursu lieliem plēsējiem. Papildus dinozauriem vietējās faunas elementus veidoja arī krokodiļi, bruņurupuči un dažādi sīki mugurkaulnieki.
Vēsture un saglabāšana
Mnogos Tarbosaurus paraugus ir izpētījuši gan vietējie, gan starptautiski paleontologi kopš 20. gadsimta vidus. Daļa materiālu nonāca starptautiskos muzejos, reizēm raisot diskusijas par izrakumu legalitāti un repatriāciju. Liela mērā pateicoties bagātīgajam fosilo atliekām klāstam, Tarbosaurus ir bijis svarīgs objekts, lai saprastu Āzijas tiranozaurīdu evolūciju un to atšķirības no Ziemeļamerikas formām.
Atstātā pēda zinātnē
Tarbosaurus ir svarīgs ne tikai kā impozants krīta beigu plēsējs, bet arī kā atslēga, lai izprastu tiranozaurīdu ģimenes ģeogrāfisko un morfoloģisko dažādību. Salīdzinot anatomiju, endoskopa datu (smadzeņu koka) un biostratigrāfijas analīzes, pētnieki var labāk izprast, kā klimata un zemes sadalījuma izmaiņas ietekmēja lielo karnivoru izplatību un evolūciju pēdējos dinozauru laikmetos.
Tarbozaura galvaskauss
Salīdzinājums ar T. rex
Galvaskauss
Tāpat kā tā tuvākajam Ziemeļamerikas radiniekam tiranozauram rex, tam bija liela galva un spēcīgas žokļa spailes, taču tas nebija smags. Tā milzīgais galvaskauss bija salīdzinoši viegls, ar lielām gaisa kabatām. Daudzi tā kauli bija dobi, kas tos padarīja spēcīgus, bet vieglus, tāpēc tie šim lielajam plēsējam nepadaudzināja lieko svaru.
Tā galvaskauss bija līdzīgs tiranozaura galvaskausam, taču stingrāks. Tā kā galvaskauss aizmugurē nebija tik plats, tam nebija binokulārās redzes kā tiranozauriem.
Apakšžokļa apakšžokļa leņķa kaula ārējās virsmas kores artikulēja ar zoba kaula aizmugurējo daļu, radot tikai tarbozauriem un alioramusiem raksturīgu bloķēšanas mehānismu. Citiem tiranozaurīdiem šī izciļņa nebija, un apakšžokļa apakšējā daļa bija elastīgāka.
Galvenie locekļi
Tās priekškājas bija mazas ar diviem pirkstiem, tāpat kā tās lielākajai radiniecei. Mazā, ar diviem pirkstiem veidotā priekšējā ekstremitāte ir absolūti raksturīga tiranozauridiem.
Aizmugurējās ekstremitātes bija garas un biezas, tās balstīja ķermeni divkājainā pozā. Garā, smagā aste kalpoja kā atsvars galvai un rumpim un novietoja smaguma centru virs gurniem.
Paleobioloģija
Daži zinātnieki uzskata, ka tarbozaura stingrākais galvaskauss bija pielāgojums Āzijā sastopamo masīvo sauropodu medībām, kas vēlākajā krīta periodā Ziemeļamerikas lielākajā daļā neeksistēja.
"Gan Āzijas, gan Ziemeļamerikas... tiranozauri [NAT] medīja lielus medījumus, vienlaikus būdami arī oportūnistiski maitēdāji. Tomēr tiem pieejamais laupījums acīmredzami atšķīrās... pieaugušie T. rex..., iespējams, specializējās lielu ragaino dinozauru, piemēram, trikeratopsu, nokaušanā... taču ārpus Ziemeļamerikas šī grupa nebija sastopama. Tādējādi Mongolijas tiranozaurīni bija spiesti baroties ar sauropodiem... Šīs tipisko upuru atšķirības, iespējams, radīja atšķirīgu selektīvu spiedienu attiecībā uz medību stratēģiju un mehāniskām prasībām, kas maksimizēja viņu kā plēsēju panākumus".
"Jaunais materiāls, kas pētīts šajā darbā, ļauj mums spekulēt, vai tiranozaurīnus var iedalīt NAT un Āzijas grupā".
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir tarbozaurs?
A: Tarbozaurs ir liels Āzijas, īpaši Mongolijas un Ķīnas, plēsīgs teropods dinozaurs.
J: Kad tarbozaurs uzplauka?
A: Tarbozaurs uzplauka pirms 70 līdz 65 miljoniem gadu, krīta perioda beigās.
J: Kāda bija tarbozauru dzīves vide?
A: Tarbozauru dzīves vide bija mitra palieņu līdzenuma teritorija, ko šķērsoja upju kanāli.
J: Kur pārtikas ķēdē atradās tarbozaurs?
A: Tarbozaurs bija plēsējs barības ķēdes augšgalā.
J: Ko, iespējams, medīja tarbozaurs?
A: Tarbozaurs, iespējams, medīja citus lielus dinozaurus, piemēram, hadrozaura Saurolofu vai sauropoda Nemegtosauru.
J: Cik daudz tarbozauru eksemplāru ir atrasts?
A: Ir atrasti vairāki desmiti tarbozauru eksemplāru.
J: Ko zinātnieki ir spējuši izpētīt ar tarbozauru atliekām?
A: Zinātnieki ar tarbozauru atliekām ir varējuši izpētīt tā filoģenēzi, galvaskausa mehāniku un smadzeņu struktūru.
Meklēt