Tarbozaurs
Tarbosaurs bija liels Āzijas, īpaši Mongolijas un Ķīnas, plēsīgs teropods dinozaurs. Tas bija tiranozauridiskais dinozaurs, kas uzplauka pirms 70 līdz 65 miljoniem gadu, krīta perioda beigās.
Tarbozaurs dzīvoja mitrā palienē, ko šķērsoja upju kanāli. Šādā vidē tas bija plēsējs barības ķēdes augšgalā un, iespējams, medīja citus lielus dinozaurus, piemēram, hadrozaura Saurolofusu vai sauropoda Nemegtosaurus.
Tarbosaurus ir zināms no vairākiem desmitiem eksemplāru, kā arī vairākiem pilniem galvaskausiem un skeletiem. Šīs atliekas ir ļāvušas veikt zinātniskus pētījumus par tā filoģenēzi, galvaskausa mehāniku un smadzeņu uzbūvi.
Tarbozaura galvaskauss
Salīdzinājums ar T. rex
Galvaskauss
Tāpat kā tā tuvākajam Ziemeļamerikas radiniekam tiranozauram rex, tam bija liela galva un spēcīgas žokļa spailes, taču tas nebija smags. Tā milzīgais galvaskauss bija salīdzinoši viegls, ar lielām gaisa kabatām. Daudzi tā kauli bija dobi, kas tos padarīja spēcīgus, bet vieglus, tāpēc tie šim lielajam plēsējam nepadaudzināja lieko svaru.
Tā galvaskauss bija līdzīgs tiranozaura galvaskausam, taču stingrāks. Tā kā galvaskauss aizmugurē nebija tik plats, tam nebija binokulārās redzes kā tiranozauriem.
Apakšžokļa apakšžokļa leņķa kaula ārējās virsmas kores artikulēja ar zoba kaula aizmugurējo daļu, radot tikai tarbozauriem un alioramusiem raksturīgu bloķēšanas mehānismu. Citiem tiranozaurīdiem šī izciļņa nebija, un apakšžokļa apakšējā daļa bija elastīgāka.
Galvenie locekļi
Tās priekškājas bija mazas ar diviem pirkstiem, tāpat kā tās lielākajai radiniecei. Mazā, ar diviem pirkstiem veidotā priekšējā ekstremitāte ir absolūti raksturīga tiranozauridiem.
Aizmugurējās ekstremitātes bija garas un biezas, tās balstīja ķermeni divkājainā pozā. Garā, smagā aste kalpoja kā atsvars galvai un rumpim un novietoja smaguma centru virs gurniem.
Paleobioloģija
Daži zinātnieki uzskata, ka tarbozaura stingrākais galvaskauss bija pielāgojums Āzijā sastopamo masīvo sauropodu medībām, kas vēlākajā krīta periodā Ziemeļamerikas lielākajā daļā neeksistēja.
"Gan Āzijas, gan Ziemeļamerikas... tiranozauri [NAT] medīja lielus medījumus, vienlaikus būdami arī oportūnistiski maitēdāji. Tomēr tiem pieejamais laupījums acīmredzami atšķīrās... pieaugušie T. rex..., iespējams, specializējās lielu ragaino dinozauru, piemēram, trikeratopsu, nokaušanā... taču ārpus Ziemeļamerikas šī grupa nebija sastopama. Tādējādi Mongolijas tiranozaurīni bija spiesti baroties ar sauropodiem... Šīs tipisko upuru atšķirības, iespējams, radīja atšķirīgu selektīvu spiedienu attiecībā uz medību stratēģiju un mehāniskām prasībām, kas maksimizēja viņu kā plēsēju panākumus".
"Jaunais materiāls, kas pētīts šajā darbā, ļauj mums spekulēt, vai tiranozaurīnus var iedalīt NAT un Āzijas grupā".
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir tarbozaurs?
A: Tarbozaurs ir liels Āzijas, īpaši Mongolijas un Ķīnas, plēsīgs teropods dinozaurs.
J: Kad tarbozaurs uzplauka?
A: Tarbozaurs uzplauka pirms 70 līdz 65 miljoniem gadu, krīta perioda beigās.
J: Kāda bija tarbozauru dzīves vide?
A: Tarbozauru dzīves vide bija mitra palieņu līdzenuma teritorija, ko šķērsoja upju kanāli.
J: Kur pārtikas ķēdē atradās tarbozaurs?
A: Tarbozaurs bija plēsējs barības ķēdes augšgalā.
J: Ko, iespējams, medīja tarbozaurs?
A: Tarbozaurs, iespējams, medīja citus lielus dinozaurus, piemēram, hadrozaura Saurolofu vai sauropoda Nemegtosauru.
J: Cik daudz tarbozauru eksemplāru ir atrasts?
A: Ir atrasti vairāki desmiti tarbozauru eksemplāru.
J: Ko zinātnieki ir spējuši izpētīt ar tarbozauru atliekām?
A: Zinātnieki ar tarbozauru atliekām ir varējuši izpētīt tā filoģenēzi, galvaskausa mehāniku un smadzeņu struktūru.
