Belle Époque (Skaistā ēra): Eiropas zelta laikmets 1871–1914
Belle Époque (Skaistā ēra) — Eiropas zelta laikmets 1871–1914: optimisms, māksla, tehnoloģiju uzplaukums un kultūras šedevri pirms Pirmā pasaules kara.
La Belle Époque (franču: [bɛlepɔk]; franču: "Skaistā ēra") bija Rietumu vēstures periods. Tas ilga no Francijas-Prūsijas kara beigām 1871. gadā līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā.
Tas bija optimisma, miera un ekonomiskās labklājības laiks. Koloniālās impērijas bija labi nostiprinājušās. Bija daudz tehnoloģisku, zinātnisku un kultūras jauninājumu. Parīzē un citur uzplauka māksla. Tika radīti daudzi literatūras, mūzikas, teātra un vizuālās mākslas šedevri.
Belle Époque tika nosaukts šī notikuma vārdā. To uzskatīja par "zelta laikmetu", kas bija pretstats Pirmā pasaules kara šausmām. "Belle Epoque" bija periods, kurā, pēc vēsturnieka R. R. Palmera (R. R. Palmer) domām, "Eiropas civilizācija ieguva vislielāko ietekmi pasaules politikā un arī maksimāli ietekmēja tautas ārpus Eiropas".
Apvienotajā Karalistē bela ēpoka pārklājās ar Viktorijas laikmeta beigām un Edvarda laikmetu, kas bija pazīstams kā Pax Britannica periods. Vācijā Belle Époque sakrita ar Vilhelma I, Frederika III un Vilhelma II valdīšanas laiku. Itālijā - ar Viktora Emanuela II, Umberto I un Viktora Emanuela III valdīšanas sākumu. Krievijā - Aleksandra III un Nikolaja II valdīšanas laikā.
ASV pēc 1873. gada panikas šo pašu periodu dēvēja par Zelta laikmetu (1870.-1900. gadi). Brazīlijā tas sākās ar Paragvajas kara beigām. Meksikā šo periodu sauca par Porfiriato, bet Japānā tas sakrita ar Meidži periodu.
Raksturojums un galvenās iezīmes
Belle Époque bieži tiek raksturota kā modernitātes un izaugsmes laiks: urbanizācija un rūpnieciskā attīstība mainīja pilsētu ainavu, parādījās jauna vidusšķira, pieauga patēriņš un atpūtas kultūra. Tajā pašā laikā šis periods bija pilns pretstatu — liela materiālā labklājība novērojama līdzās dziļai sociālajai nevienlīdzībai, un intensīva koloniālā politika balstījās uz eksploatāciju ārpus Eiropas.
Tehnoloģijas, zinātne un infrastruktūra
- Elektrība un ielu apgaismojums kļuva plaši izplatīti, kas mainīja naktsdzīvi un rūpniecību.
- Telefons (Aleksandrs Grahams Bells 1876.) un radio eksperimenta stadijā sāka savienot cilvēkus ātrāk nekā jebkad agrāk.
- Motorizācija un aviācija: 19. gs. beigās radās pirmie automobiļi (Benza un citi izgudrotāji), bet 1903. gadā Wright brāļi veica pirmos kontrolētos lidojumus.
- Kinematogrāfa un fotogrāfijas attīstība (Lumière brāļi 1895.) deva pamatu jaunam masu izklaides medijam.
- Mediķu sasniegumi: mikrobioloģijas atklājumi (Pasteurs, Kochs) un antisepses metodes būtiski uzlaboja sabiedrības veselību un ķirurģijas drošību.
- Inženiertehniskie projekti — dzelzceļu paplašināšanās, tuneļi, metro sistēmas un lielas izstādes (Expositions Universelles Parīzē 1878., 1889. un 1900.) demonstrēja tehnoloģisko spēku; 1889. gada Pasaules izstādē tika atklāta Eifeļa tornis.
Māksla, literatūra un populāra kultūra
Belle Époque laikā attīstījās vairāki mākslas virzieni, kas mainīja estētiku un sabiedrisko gaumi:
- Impresionisms un postimpresionisms — mākslinieki kā Monet, Renoir, Van Gogh un citi meklēja gaismas un krāsu jaunas formas.
- Art Nouveau arhitektūra un dizains (Horta, Guimard) ienesa organiskas līnijas un ornamentus pilsētvidē.
- Parīzes kabarē kultūra (Moulin Rouge, citi) un plakātu māksla (Toulouse-Lautrec) kļuva par laikmeta simboliem.
- Literatūrā strauji attīstījās naturālisms, simbolisms un modernisms — Émile Zola, Oscar Wilde, Marcel Proust un citi rakstnieki pauda gan optimismu, gan kritisku skatījumu uz sabiedrību.
- Mūzikā deva radošus impulsus komponisti kā Claude Debussy, Gustav Mahler un Richard Strauss; operas, orķestru koncerti un mūzikas zāles kļuva par kultūras centriem.
- Teātris, balets un izklaide — Krievijas balets un Diaghilev scenogrāfija (no 1909. g.) ietekmēja Eiropas skatuves mākslu.
Sabiedrība, politika un ekonomika
Sabiedrībā pieauga izglītības līmenis, dzīves ilgums nedaudz palielinājās, un radās jauni sociālie un politiskie spēki: strādnieku kustības, arodbiedrības, sociālistiskās partijas un sieviešu tiesību aktīvisti, kas prasīja vēl plašākas politiskas reformas — tostarp sieviešu vēlēšanu tiesības. Tajā pašā laikā Eiropas valstis intensificēja bruņošanos un sacentās par koloniāliem resursiem, kas radīja starptautiskus spriedzes punktus.
Belle Époque dažādās pasaules daļās
Kaut arī termins un simboli bieži saistās ar Parīzi, līdzīgas norises un laikmeta raksturojums bija redzams arī citur:
- Apvienotā Karaliste — Viktorijas un Edvarda laikmetu sociālā un ekonomiskā stabilitāte, Pax Britannica.
- Vācija — industrializācija un Vilhelmines era, strauja rūpnieciskā izaugsme.
- ASV — Zelta laikmets (Gilded Age) ar milzīgu ekonomisku izaugsmi, bet arī sociālajām problēmām un korupciju.
- Brazīlija, Meksika (Porfiriato) un Japāna (Meidži) — modernizācijas periodi, kuru dinamikas vietām atšķīrās, bet kurās notika līdzīgas strukturālas pārmaiņas.
Kontrastu un spriedzes laiks — ceļš uz Pirmo pasaules karu
Belle Époque bieži tiek atcerēta ar noskaņu un nostalģisku idealizāciju, taču tai bija arī tumšās puses: imperialisms un kolonialisms, sociālā nevienlīdzība, nacionālisms un militārais sacensība. Šīs pretrunas, kā arī sarežģītas alianšu sistēmas un reģionālie konflikti, galu galā noveda pie Pirmā pasaules kara, kas pārtrauca laikmeta ilūzijas par pastāvīgu mieru un stabilitāti.
Nobeigums
Belle Époque bija daudzslāņaina un pretrunīga vēstures posms — tas bija laiks lieliem izgudrojumiem, mākslas virsotnēm un sociālajām pārmaiņām, taču arī laiks, kurā iezīmējās tie konflikti un spriedze, kas vēlāk pārauga pasaules mēroga karam. Atkarībā no valsts un reģiona šī "skaistā ēra" var tikt datēta un uztverta nedaudz citādi, taču tās kultūras un tehnoloģiskā mantojuma ietekme ir jūtama arī mūsdienās.
Žila Šēra (Jules Chéret) 1894. gada Francijas plakāts, kas atspoguļo spilgto Belle Époque garu.
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir La Belle Époque?
A: La Belle Époque bija Rietumu vēstures periods, kas ilga no Francijas-Prūsijas kara beigām 1871. gadā līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā. Tas bija optimisma, miera, ekonomiskās labklājības, tehnoloģisko, zinātnisko un kultūras jauninājumu, kā arī tehnoloģisko, zinātnisko un kultūras inovāciju laiks.
Kādi notikumi iezīmēja La Belle Époque sākumu un beigas?
A: La Belle Époque sākumu iezīmēja Francijas-Prūsijas kara beigas 1871. gadā, un tā beidzās līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu 1914. gadā.
J: Kā cilvēki uztvēra šo periodu?
A: Cilvēki šo periodu uzskatīja par "zelta laikmetu", jo tas kontrastēja ar Pirmā pasaules kara laikā piedzīvotajām šausmām.
J: Kurās valstīs La Belle Époque pārklājās ar citiem laikmetiem?
A: Apvienotajā Karalistē tā pārklājās ar Viktorijas laikmeta beigām un Edvardijas laikmetu; Vācijā - Vilhelms I, Frīdrihs III un Vilhelms II; Itālijā - Viktors Emanuēls II, Umberto I un Viktors Emanuēls III valdīšanas sākumā; Krievijā - Aleksandrs III un Nikolajs II; ASV - Zelta laikmets (1870.-1900. gs.); Brazīlijā - Paragvajas karš; Meksikā - Porfiriato; Japānā - Meiji periods.
Kādi bija daži sasniegumi šajā laikā?
A: Šajā laikā bija daudz tehnoloģisku, zinātnisku un kultūras jauninājumu. Parīzē un citviet Eiropā uzplauka māksla, radot meistardarbus literatūrā, mūzikas teātrī, vizuālajā mākslā utt.
J: Kurš nosauca šo periodu par "La Belle Epoque"?
A: Šis periods tika nosaukts kāda notikuma vārdā, kas norisinājās šajā laikā, bet nav precizēts, kurš tieši to nosauca par "La Belle Epoque".
Meklēt