Variācijas (mūzika)
Mūzikā vārds variācija nozīmē atskaņot kādu skaņdarbu, mainot notis vai pievienojot tam detaļas, bet vienlaikus padarot skaņdarbu līdzīgu skaņdarbam citā veidā.
Daudzi komponisti ir rakstījuši skaņdarbus, kas ir tēmas un variāciju piemēri. Dažkārt tēmu viņi paši ir izdomājuši, citkārt viņi izmantoja kāda cita komponista jau rakstītu tēmu un pēc tam radīja variācijas par to.
Ir daudz veidu, kā variēt melodiju, un katra variācija to mainīs atšķirīgā veidā. Var variācijā melodija var tikt atskaņota daudz ātrāk vai daudz lēnāk, tā var mainīt melodiju, pievienojot papildu skaļus un līdzenus vai citas ornamentālas notis, vai atskaņojot melodiju oktāvās. Var mainīt harmoniju vai ritmu vai izmantot citus instrumentus. Tā var apvienot melodiju dažādās daļās (kontrapunkts).
Vēsture mūzikā
Jau gadsimtiem ilgi komponisti mūzikā ir izmantojuši variācijas. Renesanses un baroka laikmetā komponisti rakstīja variācijas par īsu melodiju, kas tika atkārtota atkal un atkal. To sauca par gruntsbasu vai dažkārt par pasāgliju vai čakonu. Renesanses laikmeta komponistiem patika rakstīt arī tā sauktās divīzijas. Tas nozīmēja melodijas variēšanu, atskaņojot to, piemēram, divreiz ātrāk vai uz pusi ātrāk u. tml. tā, ka krotheti (ceturtdaļnotis) kļuva par minimām (pusnotīm) vai kvaveriem (astotdaļnotīm).
Džordžs Frīdrihs Hendelis sarakstīja slavenu variāciju kopumu klavesīnam "Harmoniskais kalējs", bet Johans Sebastians Bahs sarakstīja Goldberga variācijas, kas bija 30 variāciju kopums - ļoti garš skaņdarbs. Tas tika rakstīts kādam cilvēkam, kuram naktīs bija grūti aizmigt, tāpēc viņš lūdza savu klavesīnistu, kura vārds bija Goldbergs, spēlēt viņam.
Daudzi klasicisma, romantisma un 20. gadsimta klasiskās mūzikas periodu komponisti rakstīja variāciju kopas. Volfgangs Amadejs Mocarts sarakstīja vairākas, un viena no tām bija balstīta uz franču tautasdziesmu, ko mēs Lielbritānijā pazīstam kā "Twinkle, Twinkle, Little Star". Bēthovens sarakstīja vairākus brīnišķīgus variāciju komplektus. Daudzas no tām bija paredzētas klavierēm, taču viņš šo formu izmantoja arī citos skaņdarbos, piemēram, Devītās simfonijas lēnajā daļā. Šūberts bieži rakstīja variācijas par savu dziesmu melodijām.
Variacijas rakstīja arī Brahmss, Elgars, Šēnbergs un Britens.
