Irmgarda Zēfrīda — vācu soprāns, Mocarta un Štrausa interpretētāja
Irmgarda Zēfrīda — izcila vācu soprāna, slavena ar Mocarta un R. Štrausa interpretācijām; Vīnes Valsts opera, Zalcburgas festivāli, bagātīgi ieraksti un starptautiska karjera.
Irmgarda Zēfrīda (dzimusi 1919. gada 9. oktobrī Kēngetrīdē, Bavārijā; mirusi 1988. gada 24. novembrī Vīnē) bija izcilu muzikālo īpašību īstenotāja — vācu liriskā soprāna, ko īpaši atzina par Mocarta un Riharda Štrausa interpretācijām. Viņas balsi raksturoja skaidra tīkleniskā skanēšana, smalka frāzēšana un izteiksmīga inteliģence, kas ļāva viņai vienlīdz pārliecinoši dziedāt gan operas, gan solo repertuāru.
Agrīnā dzīve un izglītība
Irmgards Zēfrīda dzimusi Köngetrīdā, netālu no Mindelheimas, Bavārijā, Vācijā. Viņa studēja Augsburgas Universitātē, kur ieguva pamatzināšanas vokālajā mākslā un mūzikas teorijā. Savu profesionālo solista karjeru uzsāka 1940. gadā, kad pirmo reizi uzstājās operā Āhenē, dziedot priesterienes lomu Verdi operā "Aīda".
Karjeras izaugsme un Vīnes Valsts opera
Drīz pēc debijas viņa sāka saņemt plašākas lomas, un 1943. gadā viņa izpildīja Evas lomu Vāgnera operā "Nirnbergas Meistari" Vīnes Valsts operā, strādājot kopā ar diriģentu Karlam Bēmam. No tā brīža Zēfrīda bija Vīnes Valsts operas ansambļa pastāvīga dalībniece līdz pat pensijai 1976. gadā, uzstādamās plašā lomu spektrā no senās mūzikas līdz 20. gadsimta repertuāram.
Starptautiskie uzstāšanās un festivāli
Viņa gandrīz katru gadu bija redzama Zalcburgas festivālā, kur sniedza gan operas izrādes, gan rečitālus. Aktīvi koncertējusi un uzstājusies ārpus Austrijas — no 1947. līdz 1949. gadam viņa regulāri uzstājās Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, kā arī Milānas La Scala, Edinburgas festivālā un citur. Metropolitēna operā Ņujorkā 1953. un 1954. gada sezonā viņa dziedāja Suzannas lomu Mocarta operā "Figaro precības".
Repertuārs un ieraksti
Zēfrīda īpaši atzīstama par Mocarta un Riharda Štrausa interpretācijām — viņas Mocarta balsij bija elegances, skaidrības un izteiksmīgas nianses, savukārt Štrausa mūzikā viņa spēja nodot gan dramatisko, gan lirisko pusi. Tomēr viņas repertuārā bija arī daudz citu komponistu darbi: titulloma Pučīni operā "Madama Butterfly", Marija Albana Berga operā "Vozeks", Evu operā "Der Meistersinger von Nürnberg", Blanšu Pūlenka operā "Dialogi ar karmelītēm" un titullomu Janāčeka operā "Káťa Kabanová". Viņa bija arī ļoti pieprasīta kā dziesmu izpildītāja; vairāki viņas Zalcburgas festivāla rečitāli ir ierakstīti un joprojām kalpo par paraugu vokālajai stilistikai.
Zēfrīda atstāja nozīmīgu ierakstu mantojumu — viņas interpretācijas Baha, Mocarta, Haidna (tostarp vismaz četrus dažādus Eņģeļa Gabriēla operas Die Schöpfung atskaņojumus), Brāmsa, Forē, Bēthovena, Dvoržāka un Stravinska oratoriju un garīgās mūzikas ieraksti piedāvā daudzpusīgu skatījumu uz viņas muzikālo domāšanu un frāzējumu. Šie ieraksti liecina par viņas precizitāti, muzikalitāti un bagātīgo intonatīvo krāsu.
Vēl citur repertuārā
Lai gan viņa bija augsts soprāns, Zēfrīda ar panākumiem izpildīja arī lomas, kas parasti tiek saistītas ar spēcīgākām vai zemākām balsīm — piemēram, viņa izpildīja un ierakstīja gan Komponista lomu Štrausa operā "Ariadne auf Naksos", gan Oktaviāna lomu operā "Der Rosenkavalier", parādot vokālo elastību un dramatisko pārliecību.
Sadarbības un atsauksmes
Viņa bieži dziedāja kopā ar tādām izcilām kolēģēm kā Elizabeti Švarckopfu, kura kādā intervijā atzina, ka Zēfrīda viegli varēja izpildīt dažas lietas, ko citi dziedātāji visu mūžu centās apgūt — izsakot atzinību par viņas tehnisko vieglumu un muzikālo izpratni.
Personīgā dzīve, pedagoģija un mantojums
No 1948. gada līdz pat savai nāvei viņa bija precējusies ar austriešu vijolnieku Volfgangu Šneiderhanu. Pēc aktīvās skatuves karjeras beigām viņa pievērsās pedagoģijai — mācīja studentiem Vīnes Mūzikas akadēmijā un Zalcburgas Mozarteum, kur ietekmēja jauno dziedātāju paaudzi ar savu muzikālo redzējumu un prasmi strādāt ar frāzējumu un dikciju.
Irmgarda Zēfrīda nomira 1988. gadā Vīnē 69 gadu vecumā. Viņas ieraksti un atmiņas par koncertiem joprojām tiek cienītas kā izcils piemērs muzikālai inteliģencei, skanīgai frāzēšanai un spožai vokālajai tehnikai, kas iedvesmo gan mūziķus, gan mūzikas mīļotājus.

Irmgard Seefried
Jautājumi un atbildes
J: Kur dzimis Irmgards Zēfrīds?
A: Irmgards Zēfrīds dzimis Köngetrīdā, netālu no Mindelheimas, Bavārijā, Vācijā.
J: Kādu universitāti viņa apmeklēja?
A: Viņa studēja Augsburgas Universitātē.
J: Kādā operā viņa debitēja?
A: Pirmo reizi viņa uzstājās operā Āhenē, kur 1940. gadā dziedāja priesterienes lomu Verdi operā "Aīda".
J: Kur viņa regulāri uzstājās?
A: Līdz pat aiziešanai pensijā 1976. gadā viņa bija Vīnes Valsts operas ansambļa dalībniece un gandrīz katru gadu dziedāja Zalcburgas festivālā, kā arī sniedza daudzus rečitālus. No 1947. līdz 1949. gadam viņa uzstājās arī Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, kā arī Milānas La Scala, Edinburgas festivālā u. c.
J: Kādas lomas viņai īpaši palikušas atmiņā ar dziedāšanu?
A: Viņu īpaši atceras, dziedot Mocarta un Riharda Štrausa mūziku, taču viņa dziedāja arī citu komponistu operas, piemēram, titullomu Pučīni operā "Madama Butterfly", Mariju Albana Berga operā "Vozeks", Evu operā "Der Meistersinger von Nürnberg", Blanšu Pūlenka operā "Dialogi ar karmelītēm" un titullomu Janāčeka operā "Kāťa Kabanová".
J: Kas teica, ka Zēfrīds varēja viegli izpildīt dažas lietas, ko citi dziedātāji visu mūžu centās paveikt?
A: Elizabete Švarckopfa kādā intervijā par Zēfrīdu teica.
Jautājums: Ko pēc aiziešanas pensijā mācīja Zēfrīds?
A: Pēc aiziešanas pensijā viņa mācīja studentiem Vīnes Mūzikas akadēmijā un Zalcburgas Mozarteum.
Meklēt