Caspar Wessel
Kaspars Vesels (Caspar Wessel, 1745. gada 8. jūnijs - 1818. gada 25. marts) bija dāņu-norvēģu matemātiķis.
Viņš dzimis Jonsrudā, Vestbijā, Akershusā, Norvēģijā. 1763. gadā, pabeidzis vidusskolu, viņš devās uz Dāniju, lai turpinātu studijas (jo 1763. gadā Norvēģijā nebija universitātes). 1778. gadā viņš ieguva candidatus juris grādu. 1794. gadā viņš tika pieņemts darbā par mērnieku, 1798. gadā - par Karalisko mērniecības inspektoru.
Tā kā mērniecība ir saistīta ar matemātiku, vēlāk viņš pētīja komplekso skaitļu ģeometrisko nozīmi. Viņa vissvarīgāko darbu "Par virziena analītisko attēlojumu" ("Om directionens analytiske betegning") 1799. gadā publicēja Dānijas Karaliskā zinātņu un vēstuļu akadēmija. Tā kā tas bija dāņu valodā, daudzi cilvēki to nepamanīja. Vēlāk Žana Roberta Argāna un Kārļa Frīdriha Gausa rakstā tika parādīti tādi paši rezultāti.
Viena no svarīgākajām, bet nepamanītajām idejām, kas parādīta Vesela darbā Om directionens analytiske betegning, bija vektori. Vesela galvenais, ko viņš vēlējās parādīt šajā darbā, nebija tas, bet viņš uzskatīja, ka būtu nepieciešams skaitļu jēdziens ar garumu un virzienu. Vesela domas par saskaitīšanu bija šādas: "Divas taisnas līnijas ir saskaitītas, ja mēs tās apvienojam tā, ka otrā līnija sākas tur, kur beidzas pirmā, un tad no pirmās līnijas līdz apvienotās līnijas pēdējam punktam iet taisne. Šī līnija ir savienoto līniju summa." Mūsdienās to pašu ideju izmanto, saskaitot vektorus.
1899. gadā viņa darbs tika iespiests franču valodā. Angļu valodā tas tika izdots 1999. gadā kā "On the analytic representation of direction" (red. J. Lützen et al.).
Johans Hermans Vesels, Vesela brālis, bija slavena persona dāņu-norvēģu grāmatās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kaspars Vesels?
A: Kaspars Vesels bija dāņu-norvēģu matemātiķis.
J: Kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis Jonsrudā, Vestbijā, Akershusā, Norvēģijā.
Kādu grādu viņš ieguva 1778. gadā?
A.: 1778. gadā viņš ieguva grādu candidatus juris, kas ir viens juridiskais grāds.
J: Kādu darbu viņš strādāja 1794. gadā?
A: 1794. gadā viņš tika pieņemts darbā par mērnieku, 1798. gadā - par Karalisko mērniecības inspektoru.
J: Kādu laikrakstu viņš publicēja 1799. gadā?
A: 1799. gadā Dānijas Karaliskajā zinātņu un vēstuļu akadēmijā viņš publicēja darbu Om directionens analytiske betegning (Par virziena analītisko attēlojumu).
J: Kādu ideju, kas sākumā palika nepamanīta, viņš parādīja savā darbā?
A: Viņa darbs parādīja vektoru jēdzienu, kas sākumā palika nepamanīts.
J: Kā viņa darbs tiek izmantots mūsdienās? A: Viņa darbs joprojām tiek izmantots, saskaitot vektorus; viņa ideja par saskaitīšanu: "Divas taisnas līnijas saskaitām, ja tās savienojam tā, ka otrā līnija sākas tur, kur beidzas pirmā, un tad no pirmās līnijas līdz savienoto līniju pēdējam punktam iet taisna līnija" joprojām tiek izmantota vektoru saskaitīšanai.
