Sēpijas

Anatomija

Sēpijas kauls

Sēpijām ir iekšējais sēpijas kauls, kas veidots no kalcija karbonāta. Tas ir porains, pilns ar maziem caurumiņiem, Sēpijas kaula peldspēja var mainīties, ļaujot sēpijai pacelties zemāk vai augstāk, mainot gāzes un šķidruma daudzumu tās kamerās. Katras sugas sēpijas kaulam ir atšķirīga forma, izmērs un reljefa vai tekstūras raksts. Sēpijas kaulus izmanto juvelieri un sudrabkaļi kā veidnes nelielu priekšmetu liešanai. Mūsdienās tās, iespējams, ir labāk pazīstamas kā materiāls, ko dod mājputniem kā kalcija avotu. Sēpijas kauliņš ir sastopams tikai sēpijām, un tā ir viena no pazīmēm, ar ko tās atšķiras no kalmāriem un citiem gliemjiem.

Krāsu maiņa

Sēpijas dažkārt dēvē par jūras hameleoniem, jo tās spēj mainīt ādas krāsu. To āda var mirdzēt ar krāsainu rakstu, lai sazinātos ar citām sēpijām un maskētos no plēsējiem. Šo krāsu maiņas funkciju nodrošina sarkano, dzelteno, brūno un melno pigmentu hromatoforu grupas virs atstarojošo iridoforu un leikoforu slāņa. Tās visas atrodas sēpijas ādā un kopā darbojas, lai mainītu tās krāsu. Katrā kvadrātmilimetrā ir līdz 200 šādu īpašu pigmenta šūnu.

Pigmentētajiem hromatoforiem ir pigmenta maisiņš un liela membrāna, kas savilkta ir salocīta. Sānu malās ir 6-20 mazas muskuļu šūnas, kas var sarauties, lai saspiestu elastīgo maisiņu diskā pret ādu.

Iridofori ir hitīna vai olbaltumvielu plāksnītes, kas var atstarot gaismu. Tās ir atbildīgas par metāliski zilo, zaļo, zeltaino un sudrabaino krāsu, kas bieži redzama uz sēpijām. Visas šīs šūnas var izmantot kombinācijās. Sēpijas ne tikai spēj ietekmēt no ādas atstarotās gaismas krāsu, bet arī gaismas polarizāciju, ko var izmantot, lai signalizētu citiem dzīvniekiem, kuri uztver polarizāciju.

Acis

Sēpijas acis ir vienas no attīstītākajām dzīvnieku pasaulē. Galvkāju acu attīstības veids būtiski atšķiras no mugurkaulnieku, piemēram, cilvēka, acīm, taču to darbības veids ir diezgan līdzīgs. Galvkāju un mugurkaulnieku acu līdzība ir konverģentas evolūcijas piemērs. Lai gan tie neredz krāsas, tie spēj uztvert gaismas polarizāciju, kas uzlabo to spēju saskatīt kontrastu. Tiem uz tīklenes ir divi koncentrētu jutīgo šūnu punkti (tā dēvētā foveja) - viens, lai skatītos vairāk uz priekšu, un otrs, lai skatītos vairāk uz aizmuguri. Tā vietā, lai mainītu fokusu, lēcas netiek pārveidotas, kā tas ir cilvēkiem, bet gan tiek izstieptas, pārveidojot visu aci.

Asinis

Sēpijas asinis ir neparastā zaļgani zilā tonī, jo tās skābekļa pārnesei izmanto varu saturošu olbaltumvielu hemocjanīnu, nevis sarkano, dzelzi saturošu olbaltumvielu hemoglobīnu, kas ir sastopams mugurkaulniekiem. Tas ir līdzīgi kā posmkāju asinīs. Hemocianīns nespēj tik labi pārnest skābekli kā hemoglobīns. Asinis sūknē trīs atsevišķas "sirdis". Divas no tām izmanto asins sūknēšanai uz sēpijas žaunu pāriem (katrai žaunai viena sirds), bet trešā - asins sūknēšanai pa pārējo ķermeni.

Pfeffera spilgtā sēpija no Sipadanas, Malaizija

Cilvēku intereses

Tinte

Sēpijām ir tinte tāpat kā kalmāriem un astoņkāji. Tāpat kā kalmāru gadījumā, tinte ir aizsardzības līdzeklis, ko izsmidzina, lai apslēptu savu atkāpšanos briesmu gadījumā. Agrāk šī tinte bija svarīga krāsviela, ko sauca par sepiju. Mūsdienās dabisko sepiju ir aizstājušas mākslīgās (nevis dabiskās) krāsvielas.

Sēpijas kā pārtika

Vidusjūras un Austrumāzijas kultūrās sēpijas ķer pārtikai. Lai gan visā pasaulē kalmāri ir populārāki kā restorānu ēdieni, Austrumāzijā ļoti iecienītas ir žāvētas sēpijas.

Sēpijas ir populāras Itālijā un Horvātijā, kur tās izmanto Risotto Nero pagatavošanai. "Nero" nozīmē "melns", jo tieši tādā krāsā rīsi kļūst melnā krāsā, ko iegūst no sēpijas tintes. Spānijas virtuvē ēdienu gatavošanā bieži izmanto sēpiju un kalmāru tinti, jo tā ēdieniem piešķir jūras garšu un maigumu, un to pievieno tādiem ēdieniem kā rīsi, makaroni un zivju sautējumi.

Sēpijas literatūrā

Nozīmīgāko literāro parādīšanos sēpijas piedzīvoja 1925. gadā Turīnā izdotajā Eugenio Montale dzejoļu krājumā "Sēpiju kauli" (Ossi di seppia). Montale 1975. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Klasifikācija

Ir vairāk nekā 120 dzīvu sēpiju sugu 5 ģintīs. Sepiadariidae ir septiņas sugas un divas ģintis; visas pārējās ir Sepiidae.

• KLASE GALVKĀJI (CEPHALOPODA)
• Nautiloidea apakšklase: nautilus
• Coleoidea apakšklase: kalmāri, astoņkāji, sēpijas.
• Astoņkājveidīgo (Superorder Octopodiformes)
• Dekapveidīgo (Decapodiformes) virsšķiras
• Spirulida kārta: Auna raga kalmāri
• Sepiolida kārta: bobtail kalmāri
• Teuthida kārta: milzu kalmāri
• Sepiida kārta: sēpijas
• Sepiina apakšsaimniecība
• Sepiadariidae dzimta
• Sepiidae dzimta