Eni — Itālijas starptautisks naftas un gāzes uzņēmums

Eni — Itālijas starptautisks naftas un gāzes līderis, darbojas 70 valstīs; ar valsts līdzdalību un nozīmīgu globālu ietekmi enerģētikas tirgū.

Eni S.p.A. (NYSE: E) ir Itālijas starptautisks naftas un gāzes uzņēmums ar galveno biroju Romā. Uzņēmums dibināts 1953. gadā kā Ente Nazionale Idrocarburi (ENI) un kopš tā laika paplašinājis darbību visā vērtību ķēdē — no izpētes un ieguves līdz pārstrādei, tirdzniecībai un enerģijas piegādei. Eni darbojas aptuveni 70 valstīs un ilgu laiku ir bijis viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Itālijā. Tā tirgus kapitalizācija 2008. gada 24. jūlijā bija 87,7 miljardi eiro (138 miljardi ASV dolāru).

Galvenie darbības virzieni

• Upstream (izpēte un ieguve): meklēšana un naftas un dabasgāzes laukumu attīstība un ekspluatācija.
• Downstream (pārstrāde un tirdzniecība): rūpnieciskā pārstrāde, degvielas un lubrikantu ražošana, mazumtirdzniecība un loģistika.
• Gāze un elektroenerģija: dabasgāzes tirdzniecība, LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) projekti un elektroenerģijas ražošana.
• Petroķīmija un materiāli: ķīmijas rūpniecības produkti un starpprodukti (piemēram, cauruļvadu, plastmasu un ķīmisko produktu ražošana).
• Inženierija un pakalpojumi: projektsistēmas, būvniecība un speciālie tehniskie risinājumi enerģētikas jomā.

Starptautiskā klātbūtne un nozīmīgi tirgi

Eni ir aktīvs daudzās reģionālajās zonās, tostarp Āfrikā, Vidusjūrā, Kaukāzā un Amerikas tirgos. Uzņēmums sadarbojas ar vietējiem partneriem un piedalās gan liela mēroga laukumu izstrādē, gan infrastruktūras projektos, piemēram, gāzes cauruļvados un sašķidrinātas gāzes termināļos.

Ilgtspēja un enerģētiskā pāreja

Sekojot pasaules tendencēm uz zemāku oglekļa emisiju, Eni investē arī atjaunojamās enerģijas projektos, gāzes kā pārejas degvielas risinājumos, kā arī tehnoloģijās emisiju samazināšanai (piemēram, oglekļa uztvere un uzglabāšana — CCS) un mūsdienīgāku degvielu attīstībā (piemēram, ūdeņradis). Uzņēmums pakāpeniski maina portfeli, cenšoties līdzsvarot tradicionālo fosilo biznesu ar ilgtspējīgākiem risinājumiem.

Uzņēmuma struktūra un pārvaldība

Eni ir publiski kotēts uzņēmums, un tā akcijas tiek tirgotas vairākās biržās (tai skaitā NYSE kā ADR). Itālijas valdībai pieder īpašas tiesības uzņēmumā: zelta akcijas (golden share), kas ļauj valdībai saglabāt stratēģisku kontroli pār dažiem lēmumiem. Saskaņā ar iepriekšējām publiskajām ziņām, 30 % uzņēmuma zelta akciju pieder Itālijas valdībai; papildus tam 20 % akciju bija valsts kasei, bet 10 % akciju pieder Cassa depositi e prestiti (banka, kas lielākoties pieder Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrijai). Šī akciju struktūra nodrošina valsts iesaisti uzņēmuma stratēģiskos jautājumos.

Īsa vēstures atskaite

Eni veidojusies no valsts aģentūras pārvēršanās par starptautisku enerģētikas grupu, kuras vadībā ir ienākuši gan valsts, gan privātie investori. Uzņēmuma attīstība ietver daudzus starptautiskus projektus, tehnoloģiskas inovācijas un darbības paplašināšanos dažādos enerģijas segmentos.

Šķērsgriezums

• Reģistrēta: 1953. gads
• Galvenā mītne: Roma, Itālija
• Darba jomas: nafta, dabasgāze, pārstrāde, elektroenerģija, petroķīmija, atjaunojamā enerģija

Ņemot vērā ātri mainīgo enerģētikas nozares vidi, Eni turpina pielāgot savu stratēģiju, meklējot līdzsvaru starp tradicionālo naftas un gāzes biznesu un ieguldījumiem ilgtspējīgākos enerģijas risinājumos.

Vēsture

Agip darbību uzsāka 1926. gadā. Pēc Otrā pasaules kara Enriko Matei tika iecelts par īpašo administratoru, lai slēgtu Agip. Kad Po ielejā tika atklāts Kavjagas gāzes atradums, Agip slēgšanas process tika apturēts. Enriko Matei pārveidoja to par valsts monopolu (uzņēmums bez konkurences) un pārdēvēja to par Eni. Eni cēlies no uzņēmuma sākotnējā pilnā nosaukuma Ente Nazionale Idrocarburi (Nacionālā ogļūdeņražu aģentūra). Eni bija paredzēts apgādāt Itāliju ar enerģiju un veicināt valsts rūpniecības attīstību.

Eni nolēma, ka dabasgāze nodrošinās enerģiju, kas bija nepieciešama, lai pārvarētu 1973. gada naftas embargo izraisīto krīzi. Tā importē gāzi no Padomju Savienības un Nīderlandes. Snam uzsāka Vidusjūras reģiona cauruļvada būvniecību, pa kuru gāze no Hassi-R-Mel atradnes Alžīrijā tiek transportēta uz Po ieleju. Gāzes cauruļvada garums bija vairāk nekā 2500 km jeb 1550 jūdzes. Tas sākās Alžīrijas tuksnesī un šķērsoja Tunisiju. Pēc tam tas šķērso Sicīlijas kanālu vairāk nekā 650 metru jeb 2100 pēdu dziļumā. Tālāk tas ved cauri Sicīlijai un augšup pa visu Itālijas pussalu.

Pagājušā gadsimta 90. gados Eni no akciju sabiedrības kļuva par akciju sabiedrību. Lielākā daļa Eni akciju kapitāla tika laista tirgū četrās secīgās publiskās emisijās. Agip starptautiskā darbība palielinājās, veicot jaunas iegādes Alžīrijā, Ķīnā, Angolā, Ziemeļjūrā un Ēģiptē. Tika parakstīti jauni līgumi ar Kazahstānu, Azerbaidžānu un par Nigērijas un Angolas dziļūdens naftas ieguvi. Eni pievienoja Agip un kļuva par naftas un gāzes ražotāju. Eni ikdienas naftas un gāzes ieguve sasniedza 1 miljona barelu naftas ekvivalentu.

ENI pils, Roma, celta 1959-1962. Paolo Monti foto, 1967.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Eni S.p.A.?

J: Kur atrodas Eni?

J: Cik liela daļa Eni akciju pieder Itālijas valdībai?

Vai Eni ir Itālijas lielākais rūpniecības uzņēmums?

J: Kāda veida akciju daļas kontrolē valdība?

J: Kā Eni ierindojās Fortune Global 500 sarakstā 2021. gadam?

Meklēt pēc burta