Suņa sirds — Mihaila Bulgakova romāns: sižets, tēmas un vēsture
"Suņa sirds" ir Mihaila Bulgakova romāns. Tā ir kodīga satīra par "jauno padomju cilvēku". Romāns tika sarakstīts 1925. gadā NEP perioda kulminācijas laikā, kad Padomju Savienībā šķita, ka komunisms vājinās.
Tās tēma ir "kļūdainais [komunistiskās] revolūcijas mēģinājums radikāli pārveidot cilvēci". Tajā ir fantāzijas un zinātniskās fantastikas elementi, asprātība un humors.
Grāmatas izdošana Padomju Savienībā sākumā bija aizliegta. Tā cirkulēja samizdata formātā, līdz 1987. gadā to oficiāli izdeva valstī. Tas ir "viens no rakstnieka Mihaila Bulgakova "mīlētākajiem stāstiem", kura varonis ir klaiņojošs suns "vārdā Šariks, kas pieņem cilvēka veidolu" kā nevērīgs, bet pašpārliecināts jauns padomju cilvēks. Suņa iekšējais monologs sākumā, kurā viņš ņirgājas par savu dzīvi pilsētā, iezīmē romāna sižetu.
Sižets
Stāsts sākas ar to, ka Maskavā dzīvo bezpajumtes suns Šariks. Viņu paņem zinātnieks un ārsts Filips Filipsovičs Preobraženskis, kurš kopā ar savu asistentu veic eksperimentu — viņi ievieto Šarikam cilvēka dziedzerus un loksnīcas audus. Dzīvnieks pārvēršas par cilvēkveidīgu būtni, kurai vēlāk tiek dots vārds Poligrāfs Poligrāfovičs Šarikovs (jeb vienkārši Šarikovs). Sākotnēji eksperiments šķiet veiksmīgs, taču drīz izrādās, ka jaunizveidotais cilvēks saglabā daudzas suņa ieradumu pazīmes un iegūst primitīvu, rupju raksturu.
Šarikovs ātri adaptējas jaunajā sabiedrībā — viņš pievienojas padomju organizācijām, kļūst par traucējošu, arodbiedrības tipa figūru un sāk apdraudēt Preobraženska mājas kārtību. Viņa uzvedība un uzskati kalpo kā asprātīga karikatūra par daļu no tā, ko Bulgakovs uztvēra kā "jaunā padomju cilvēka" negatīvās iezīmes. Romāna gaitā Preobraženskis ar asprātību, bet arī ar morālu nopietnību apdomā, kāpēc eksperimenta rezultāts ir tāds, kāds tas ir, un kādas ir atbildības robežas zinātnē.
Tēmas un motīvi
- Revolūcijas un pārveidošanas kritika: romāns izceļ ideju, ka varoņa ārēja pārveide neatrisina dziļāku morālo un sociālo problēmu — cilvēku ieradumi, izglītība un vērtības nav ar skalpeli pārnesamas.
- Dabas pret audzināšanu: stāstā skaidri redzams jautājums — cik daudz cilvēka uzvedības ir iedzimta, un cik daudz to nosaka vide?
- Ētika un zinātne: Bulgakovs apskata medicīniskā eksperimenta morālās robežas un ārstu atbildību pret radībām, kuras viņi "izveido".
- Valodas un identitātes jautājumi: pārveidotais Šarikovs runā un uzvedas tā, ka to var traktēt kā satīru par politisko retoriku, vārdu spēlēm un sociālo identitāti.
- Humors un groteska: Bulgakova stils apvieno smieklus ar trāpīgu asumu un reizēm nežēlīgu ironiju, radot gan komiskas, gan drūmas ainas.
Vēsturiskais un literārais konteksts
Romāns tapā NEP periodā, kad sabiedrībā bija spēcīgas diskusijas par revolucionāro pārveidi, kultūras eksperimentiem un jauno cilvēku audzināšanu. Bulgakovs izmanto fantāzijas un fabulāras pazīmes, lai kritizētu ideoloģiskus eksperimentus, kas, pēc autora domām, bieži beidzās ar absurdiem un bīstamiem rezultātiem. Tā rakstura ironija un asprātība tajā pašā laikā padara darbu pieejamu plašākai auditorijai un ļauj norādīt uz padziļinātu satīrisku poētiku.
Stils un rakstnieka paņēmiņi
Bulgakovs izmanto īsas, dinamiskas ainas, tiešu dialogu un ievirzītu iekšējo monologu, lai pastiprinātu kontrastus starp "veco" un "jauno". Viņa valoda ir asprātīga, reizēm ciniska, un romāns bieži izmanto grotesku pārspīlējumu, lai atklātu cilvēciskās vājības. Autora ironija ne vienmēr ir agresīva — tā servēta ar humora devu, kas ļauj lasītājam domāt un vienlaikus izklaidēties.
Adaptācijas un ietekme
- Romānu ir iestudējuši teātri un ekranizējuši dažādos formātos — kinofilmās, TV un radio pārraidēs.
- "Suņa sirds" bieži tiek minēts kā svarīgs literārais darbs, kas ilustrē totālisma laika pretrunas un saglabā aktualitāti diskusijās par ētiku, zinātni un personības veidošanos.
Mantojums
"Suņa sirds" saglabā vietu kā viens no Bulgakova nozīmīgākajiem doktora Preobraženska un viņa stila īsajiem stāstiem — mīlētākajiem starp lasītājiem un pētniekiem. Darbs tiek lasīts gan kā satīra uz konkrētu vēsturisku posmu, gan kā vispārīga alegorija par cilvēka dabas drošībām un sabiedrības mēģinājumiem pārveidot cilvēku pēc ideoloģiskiem paraugiem.
Zemes gabals
Maskava, 1924. gads. Pēc briesmīgas dienas klaiņojošs suns domā par savu nelaimi dzīvot Maskavas ielās. Tad viņam par pārsteigumu ierodas veiksmīgs ķirurgs Filips Filipovičs Preobraženskis un piedāvā sunim gabalu desas. Priecīgs, suns seko Filipam līdzi uz viņa dzīvokli, kur viņam tiek dots akciju suņa vārds - Šariks.
Mājā Šariks iepazīstas ar doktora Preobraženska mājsaimniecību, kurā ir doktors Bormentāls, profesora students un protežē, kā arī divas kalpones. Neraugoties uz profesora skaļo antikomunismu, viņa biežā ārstēšana partijas līderus padara viņu neaizskaramu. Viņš atsakās samazināt sava septiņu istabu dzīvokļa platību un ar nicinājumu izturas pret boļševikiem dzīvokļu komitejā. Jaunā saimnieka iespaidots, Šariks viegli iejūtas "džentlmeņa suņa" lomā.
Kad Šarika veselības stāvoklis uzlabojas, profesors gatavojas viņu operēt. Šariks tiek ievilkts laboratorijā aiz kakla. Tur viņam ievada sedatīvos līdzekļus, un sākas operācija. Bormentāls asistē, un profesors viņam iedod cilvēka hipofīzi un sēkliniekus.
Nedēļas pēc operācijas mājinieki ir pārsteigti, jo Šariks sāk pārvērsties par neticami nekoptu cilvēku. Pēc tam profesors un Bormentāls pacietīgi cenšas Šarikam iemācīt pamata etiķeti. Tā vietā Šarikovs izsmej ideju par manierēm kā carisma reliktiem. Viņš uzstāj, ka labāk ir uzvesties, kā viņš saka, "dabiski". Rezultātā Šarikovs kliedz sieviešu priekšā, atsakās skūties un ģērbjas kā neglīts.
Tikmēr Šarikovs pārvērš profesora dzīvi ellē. Viņš tiek pieķerts, mēģinot izvarot vienu no kalponēm. Sašutis Bormentāls piekauj Šarikovu un piespiež viņu atvainoties. Sašutis Šarikovs pamet dzīvokli un vairākas dienas ir prom.
Vēlāk Bormentāls lūdz profesoram atļauju Šarikovam ievadīt arsēnu, saucot viņu par cilvēku ar "suņa sirdi". Profesors ir šausmās un pavēl Bormentālam "neslavēt suni". Viņš paskaidro, ka par visām Šarikova kaitēm ir atbildīgas cilvēka ķermeņa daļas, kas iegūtas no dzērāja. Tad Bormentāls ierosina atkārtot operāciju, izmantojot ģēnija ķermeni. Profesors atkal atsakās, paskaidrojot, ka operācija bija paredzēta, lai uzlabotu cilvēku rasi. Atkāpjoties no saviem agrākajiem uzskatiem, profesors atzīst, ka jebkura zemniece varētu dzemdēt ģēniju un ka eigēnika ir laika izšķiešana. Noslēgumā profesors atsakās atļaut Šarikova slepkavību vai atcelt operāciju, kas varētu viegli nogalināt arī viņu.
Drīz pēc tam Šarikovs atgriežas un paskaidro, ka padomju valsts viņam piešķīrusi darbu. Tagad viņš pavada savu darba dienu, nožņaudzot klaiņojošus kaķus, kuru kažoks tiek izmantots vāveru kažoka imitācijai. Drīz pēc tam Šarikovs atved mājās kolēģi, kuru viņš iepazīstina profesoram kā savu jauno sievu.
Tā vietā, lai dotu viņiem savu istabu, kā to pieprasa Šarikovs, profesors aizved sievieti malā un paskaidro, ka Šarikovs ir šausmīgi neveiksmīga laboratorijas eksperimenta produkts. Sieviete, kas bija ticējusi, ka Šarikovs ir Krievijas pilsoņu kara laikā ievainots Sarkanās armijas veterāns, asarās pamet dzīvokli. Šarikovs, kvēlot naidam, draud viņu atlaist. Bormentāls atkal piekāva Šarikovu un piespieda viņu apsolīt, ka neko tādu vairs nedarīs.
Nākamajā dienā ierodas augsta partijas amatpersona un paziņo profesoram, ka Šarikovs viņu ir nodevis slepenajai policijai - čekas dienestam. Paskaidrojot, ka ar viņu nekas nenotiks, jo valsts Šarikovam neuzticas, partijas amatpersona aizbrauc. Kad Šarikovs atgriežas, profesors un Bormentāls liek viņam pamest dzīvokli uz visiem laikiem. Šarikovs atsakās un izvelk revolveri. Profesors un Bormentāls, būdami sašutuši, uzbrūk viņam.
Tajā naktī dzīvoklī valda draudīgs klusums, un pēc gulētiešanas daudzu stundu garumā netiek ieslēgta gaisma. Turpmākajās dienās profesors un Bormentāls izskatās daudz mierīgāki nekā jebkad pirms Šarikova ierašanās. Galu galā ierodas policija ar kratīšanas orderi. Viņi pieprasa redzēt Šarikovu. Profesors, nebaidoties, liek Bormentālam izsaukt Šarikovu, kurš lēnām pārvēršas atpakaļ par suni. Profesors paskaidro šo pārvērtību kā dabas parādību, lai gan lasītājam ir skaidrs, ka patiesībā viņš un Bormentāls ir vienkārši veikuši pretēju operāciju. Policija aizbrauc.
Pēc tam pilnībā suņainais Šariks atkal kļūst par džentlmeņa suni. Tomēr drīz vien viņu pārņem šausmas, kad profesors atnes mājās cilvēka smadzenes un izņem hipofīzes dziedzeri...
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Heart of a Dog"?
A: "Suņa sirds" ir Mihaila Bulgakova romāns, kas ir kodīga satīra par "jauno padomju cilvēku".
Q: Kad tika uzrakstīts "Suņa sirds"?
A: "Suņa sirds" tika uzrakstīts 1925. gadā, kad Padomju Savienībā bija NEP perioda kulminācija.
J: Kāda ir "Suņa sirds" tēma?
A: "Suņa sirds" tēma ir "[komunistiskās] revolūcijas kļūdainais mēģinājums radikāli pārveidot cilvēci".
J: Kādi elementi ir "Suņa sirdī"?
A: "Suņa sirdī" ir fantāzijas un zinātniskās fantastikas elementi, kā arī asprātība un humors.
J: Vai "Suņa sirds" sākotnēji bija atļauts izdot Padomju Savienībā?
A: Nē, sākumā "Suņa sirds" Padomju Savienībā bija aizliegta.
J: Kā "Suņa sirds" cirkulēja Padomju Savienībā pirms tās oficiālās izdošanas?
A.: "Suņa sirds" cirkulēja samizdata formātā, līdz 1987. gadā tā tika oficiāli izdota valstī.
J: Kas ir "Suņa sirds" galvenais varonis?
A: "Suņa sirds" galvenais varonis ir klaiņojošs suns vārdā Šariks, kurš pieņem cilvēka veidolu kā nevērīgs, bet pašpārliecināts jauns padomju cilvēks.
