Hokenheima

Ģeogrāfija

Atrašanās vieta un vide

Hokenheima atrodas Augšreinas ielejā. Tā atrodas uz senā tirdzniecības ceļa, kas veda no Frankfurtes uz Bāzeli. Caur pilsētu tek Kraihbahas upe, kas sadala Hokenheimu austrumu un rietumu daļā. Hokenheimas platība ir 34,84 km². Aptuveni 28,2 % no tā izmanto apdzīvotām vietām un transportam. Aptuveni 47,5 % izmanto lauksaimniecībai. Aptuveni 2,3 % teritorijas ir ūdensceļi, bet 21,1 % ir meži.

Pilsēta ir sadalīta divās lielās dabas teritorijās. Rheinaue rietumos un Niederterrasse austrumos. Hokenheimera Rheinbogen ir Reinas apgabals. 656 hektāru platībā ir aizsargājamā dabas teritorija.

Pilsētas struktūra

Centrālā pilsētas daļa veido vienu vienību. Statistikas apsvērumu dēļ tā ir sadalīta piecos rajonos.

Vēsture

1984. gadā Hokenheimā izrakumu laikā tika atrasta sena ķieģeļu krāsns. Krāsns iekšpusē atradās Romas impērijas laika ķieģeļi ar zīmogiem. Romas Legio XIV Gemina atradās netālu no Maincas no 71. līdz 92. gadam. Ķieģeļi norāda uz agrīnu apmetni Hokenheimas apkaimē.

Hokenheima pirmo reizi minēta 769. gadā kā "Ochinheima" Lorša kodeksa dokumentā (agrīno klosteru dāvinājumu saraksts). Nosaukums "Hockenheim" pirmo reizi oficiālos dokumentos tika lietots 1238. gadā. Viduslaikos Hokenheima piederēja vairākām vietējām pašvaldībām.

17. gadsimtā Hokenheimu divreiz smagi izpostīja franču karaspēks. 1644. gadā Trīsdesmitgadu kara laikā un 1674. gadā Francijas un Nīderlandes kara laikā. Francūži šajā apgabalā ieveda tabaku. Šajā laikā apiņu audzēšanu sāka aizstāt ar tabakas audzēšanu. Hokenheimu 1803. gadā pievienoja Bādenei. Tabakas audzēšana attīstījās un plauka, un 1895. gada 22. jūlijā Hokenheimai tika piešķirtas pilsētas tiesības.

20. gadsimta sākumā sparģeļu audzēšana aizvietoja lielāko daļu no atlikušās apiņu audzēšanas. 1932. gada 29. maijā Hokenheimringā tika atklātas motociklu sacensības. 1973. gada janvārī Hokenheimu pievienoja jaunajam Reinas-Nečkas novadam (Rhein-Neckar-Kreis).

Hokenheima un apkārtne 1907

Politika

Pilsētu vada pilsētas mērs ("Oberbürgermeister"). Mēru ik pēc 8 gadiem ievēl iedzīvotāji. Kopš 2004. gada šo amatu ieņem Dīters Gummers (SPD). Hokenheimas pašvaldības dome sastāv no 22 deputātiem, un domes priekšsēdētājs ir kungs mērs.

1975. gadā Hokenheimas valdība vienojās par pašvaldības apvienību (Verwaltungsgemeinschaft) ar kaimiņu ciematiem Altlußheim, Neulußheim un Reilingen.

Ģerbonis

Hokenheimas ģerbonī, kas pieņemts 1609. gadā, ir diagonāli krustoti sudraba āķi zīmē, zem vainagota zelta lauva. Lauva ir Pfalcas elektorāta, kuram piederēja Hokenheima, dzīvnieks; āķi, iespējams, ir atvasināti no vietas nosaukuma. Simbolikas forma tika vairākkārt mainīta, bet kopš 1895. gada tā ir noteikta pašreizējā formā ar pašvaldības likumu.

Sports

1932. gadā uzbūvētā Hokenheimas autosacīkšu trase Hokenheimringā. Tā ir kļuvusi par vienu no divām Formula 1 Vācijas Lielās balvas izcīņas mājas trasēm (otra ir Nirburgringas trase). Kopš 1970. gada šīs F1 sacensības ir notikušas vairāk nekā 30 reizes.

Hokenheimas sacīkšu trase

Interesanti objekti

1984. gadā tika izveidots tabakas audzēšanas muzejs. Tas bija pirmais šāda veida muzejs Bādenē-Virtembergā. 1986. gadā netālu no Hokenheimas sacīkšu trases tika atvērts autosporta muzejs ar vairāk nekā 200 vēsturiskiem motocikliem un dzinējiem. "Gartenschaupark" tika izveidots 1991. gadā, lai tajā rīkotu valsts dārzkopības izstādi. Tas ir Hokenheimas lielākais parks 16 ha platībā.

Pilsētas ūdenstornis tika uzcelts 1910. gadā jūgendstila stilā. Tas ir pilsētas orientieris. Citas vēsturiskas ēkas ir protestantu pilsētas baznīca, kas celta 1906. gadā, arhitektam Hermanam Behaghelam (Hermann Behaghel), un 1910. gadā Johannesa Šrota (Johannes Schroth) celtā katoļu baznīca ar augstu torni, kas veidota jūgendstila stilā. Vecā katoļu baznīca (1817) ar klasicisma stilā veidotu vēlās gotikas laikmeta zāles torni mūsdienās kalpo kā sabiedriskais centrs.

Protestantu pilsētas baznīca

Starptautiskās attiecības

Hokenheima ir sadraudzējusies ar:

• Commercy, Francija, kopš 1970. gada
• Hohenšteina-Ernštāle, Saksija, Vācija, kopš 1990. gada (pilsēta bijušajā Austrumvācijā pirms apvienošanās)
• Mooresville, Ziemeļkarolīna, Amerikas Savienotās Valstis, kopš 2002. gada.

Cita tīmekļa vietne

• Bertas Benz piemiņas maršruts