Austrijas Grand Prix: F1 vēsture — Zeltweg, Österreichring, A1‑Ring, Spīlberga
Austrijas Grand Prix bija Formula 1 autosacīkstes, kuru vēsture aptver vairākas dažādas trases un vairākkārtējas izmaiņas sacīkšu formātā. Pirmās sacīkstes notika 1964. gadā trasē Zeltwegas lidlaukā. Zeltwega bija pagaidu trase — šaura, bedraina un ar ierobežotām drošības zonām; skatītāji sūdzējās par sliktu skatu, un daudzi piloti un organizatori atzina trasi par pārāk bīstamu. Rezultātā FIA sacensības izslēdza no F1 kalendāra, līdz tika izstrādāts ilgtermiņa risinājums.
Österreichring (1970–1987)
No 1970. līdz 1987. gadam Austrijas GP pārcēlās uz jaunu, pastāvīgu trasi — Österreichringu, kas bija netālu no Zeltwegas. Šī trase kļuva par vienu no F1 klasiski ātrajām un plūstošajām trasēm: tai raksturīgas garas ātruma sekcijas, lielas horizontālās un vertikālās amplitūdas, kā arī ainavisks apkārtējais reģions Štirijas provincē. Trase bija garāka par pieciem kilometriem un deva lielu ātruma izaicinājumu gan autobraucējiem, gan tehniskajām komandām.
1975. gadā sacensības reģistrēja arī kā Eiropas Grand Prix, un daudzas sacīkstes Österreichringā palika atmiņā ar strīdīgiem apdzīšanas manevriem un iespaidīgiem ātruma rekordiem. Tomēr ar laiku drošības prasības sacīkšu sportā pastiprinājās, un, ņemot vērā trases ierobežotās atstarposes un drošības zonu trūkumu, FIA 1987. gadā nolēma trašu kalendārā tās vietu pārskatīt — sacensības tika pārtraukt uz vairāk nekā desmit gadiem.
A1‑Ring (1997–2003)
1990.ajos un 1990. gadu sākumā tika pieņemts lēmums trasi modernizēt. 1995.–1996. gadā notika nozīmīga pārveidošana: vecā, ātrā konfigurācija tika saīsināta, pievienotas lēnākas pagrieziena sekcijas, uzlabotas aizbēgšanas zonas un būvēta jauna servisa zona. 1997. gadā sacensības atgriezās F1 kalendārā, un trase tika pārdēvēta par A1‑Ring — pēc galvenā sponsora nosaukuma. Jaunā konfigurācija bija kompakta, tehniskāka un drošāka nekā oriģinālais Österreichring; lielākā tās daļa atrodas Spīlbergā, tādēļ sacensības bieži saistīja ar reģionu Spīlberga/Štirija.
A1‑Ring laika posmā (1997–2003) trasē notika vairākas atmiņā paliekošas sacīkstes, taču komerciālas un finanšu problēmas, kā arī īpašumtiesību maiņas noveda pie tā, ka 2003. gadā pēkšņi beidzās F1 sacīkstes šajā vietā. Pēc tam trase tika slēgta un daudzus gadus netika izmantota F1 līmenī.
Atgriešanās un Red Bull Ring (2011–2014 un tālāk)
Pēc ilgas pārtraukuma teritoriju iegādājās un atjaunoja uzņēmums Red Bull, kas 2011. gadā trasē veica plašus remontdarbus un modernizāciju, atjaunojot infrastruktūru un pielāgojot trasi mūsdienu drošības standartiem. Trase tika nosaukta par Red Bull Ring, un Formula 1 kalendārā Austrijas Grand Prix oficiāli atgriezās 2014. gadā. Mūsdienu versija saglabā īsu, dinamisku formātu ar kombināciju ātru un lēnu pagriezienu, nodrošinot aizraujošas sacensības gan braucējiem, gan skatītājiem.
Mantojums un nozīme
Austrijas Grand Prix vēsture ir piemērs tam, kā autosports attīstās — no pagaidu lidlauka trasei līdz modernai sacīkšu arēnai, vienlaikus reaģējot uz drošības prasībām un komerciālajām vajadzībām. Trases nosaukumi — Zeltweg, Österreichring, A1‑Ring un Spīlberga/Red Bull Ring — atspoguļo gan tehniskās, gan kultūras izmaiņas vairāk nekā pusgadsimta garumā. Vietējie varoņi, skatītāju īpatnējā atmosfēra un īpašā reljefa ainava padara Austrijas GP par nozīmīgu posmu F1 vēsturē, kas turpina pulcēt arvien jaunus fanus arī mūsdienās.
Austrijas Grand Prix uzvarētāji
Atkārtotie uzvarētāji (autovadītāji)
Uzvaru skaits | Vadītājs | Gadi |
3 | 1983, 1985, 1986 | |
2 | 1973, 1978 | |
1977, 1979 | ||
1998, 2000 | ||
2002, 2003 |
Aktīvie draiveri ir izcelti treknrakstā.
Atkārtotie uzvarētāji (konstruktori)
# Uzvaras | Konstruktors | Uzvarētie gadi | |
6 | 1984, 1985, 1986, 1998, 2000, 2001 | ||
5 | 1964, 1970, 1999, 2002, 2003 | ||
4 | 1972, 1973, 1978, 1982 | ||
3 | 1979, 1987, 1997 | ||
2 | 1963, 1974 | ||
1980, 1983 |
Aktīvie konstruktori ir treknrakstā.
Sacensībām, kas nebija daļa no Formula 1 pasaules čempionāta, ir rozā fons.
Pēc gada
Gads | Vadītājs | Konstruktors | Atrašanās vieta | |
2003 | A1-Ring | |||
2002 | A1-Ring | |||
2001 | McLaren-Mercedes | A1-Ring | ||
2000 | McLaren-Mercedes | A1-Ring | ||
1999 | A1-Ring | |||
1998 | McLaren-Mercedes | A1-Ring | ||
1997 | A1-Ring | |||
1996-1988 | Nav turēts | |||
1987 | Österreichring | |||
1986 | McLaren-TAG | Österreichring | ||
1985 | McLaren-TAG | Österreichring | ||
1984 | McLaren-TAG | Österreichring | ||
1983 | Österreichring | |||
1982 | Lotus-Ford | Österreichring | ||
1981 | Ligier-Matra | Österreichring | ||
1980 | Österreichring | |||
1979 | Österreichring | |||
1978 | Lotus-Ford | Österreichring | ||
1977 | Shadow-Ford | Österreichring | ||
1976 | Penske-Ford | Österreichring | ||
1975 | March-Ford | Österreichring | ||
1974 | Brabham-Ford | Österreichring | ||
1973 | Lotus-Ford | Österreichring | ||
1972 | Lotus-Ford | Österreichring | ||
1971 | BRM | Österreichring | ||
1970 | Österreichring | |||
1969-1965 | Nav turēts | |||
1964 | Zeltwegas lidlauks | |||
1963 | Brabham-Climax | Zeltwegas lidlauks |
Sacensībām, kas nebija daļa no Formula 1 pasaules čempionāta, ir rozā fons.
Apraide
Apvienotā Karaliste
Gads | Tīkls | Aplis pa aplim | Krāsu komentētājs(-i) |
2017 | Sky Sports F1 | Deivids Krofts | Martins Brundle |
Channel 4 | Ben Edwards | David Coulthard | |
2016 | Sky Sports F1 | Deivids Krofts | Martins Brundle |
Channel 4 | Ben Edwards | David Coulthard | |
2015 | Sky Sports F1 | Deivids Krofts | Martins Brundle |
BBC One | Ben Edwards | David Coulthard | |
2014 | Sky Sports F1 | Deivids Krofts | Martins Brundle |
BBC One | Ben Edwards | David Coulthard | |
2003 | ITV | Džeimss Alens | Martins Brundle |
2002 | Mark Blundell | ||
F1 Digital+ | Ben Edwards | Džons Vatsons | |
2001 | ITV | Murray Walker | Martins Brundle |
2000 | |||
1999 | |||
1998 | |||
1997 | |||
1987 | BBC Two | Džeimss Hants | |
1986 | |||
1985 | |||
1984 | |||
1983 | |||
1982 | |||
1981 | |||
1980 | |||
1979 | |||
1978 | |||
1977 | ITV | Endrjū Marriots |
Austrijas Grand Prix rekordi
- Vadītājs
- Visvairāk uzvaru - Alēns Prosts, 3
- Visvairāk goda pjedestālu - Deivids Kulthards, 5
- Visvairāk punktu - Deivids Kulthards, 39
- Visvairāk pjedestālu - Renē Arno, Nelsons Pikē un Niki Lauda, 3 (neizšķirti).
- Visvairāk Grand Prix - Jacques Laffite, 12
- Komanda
- Visvairāk uzvaru - McLaren, 6
- Visvairāk pjedestālu - Ferrari, 20
- Visvairāk punktu - Ferrari, 142,5
- Visvairāk stabu - Ferrari, 7
- Visvairāk Grand Prix - Ferrari un McLaren, 25 (neizšķirti)
· v · t · e | |
2020. gada sezona |
|
Bijušais |
|
Jautājumi un atbildes
J: Kāda bija pirmā Austrijas Grand Prix izcīņa?
A: Pirmā Austrijas Grand Prix notika 1964. gadā sacīkšu trasē Zeltwegas lidlaukā.
Q: Kāpēc FIA izslēdza šīs sacīkstes no F1 kalendāra?
A: FIA izslēdza sacīkstes no F1 kalendāra, jo uzskatīja, ka trase ir pārāk bīstama, šaura un bedraina, un skatītāji sūdzējās par sliktu skatu laukumu.
J: Kur šīs sacīkstes notika no 1970. līdz 1987. gadam?
A: No 1970. līdz 1987. gadam sacensības notikasterreichring netālu no Zeltwegas.
J: Kad sacensības sāka dēvēt par Eiropas Grand Prix?
A: 1975. gadā sacensības kļuva pazīstamas kā Eiropas Grand Prix.
Jautājums: Kāpēc 1987. gadā uz desmit gadiem šīs sacīkstes tika pārtrauktas?
A: 1987. gadā viņi uz desmit gadiem pārtrauca sacīkstes, jo FIA nolēma, ka šī trase ir pārāk bīstama.
J: Kādas izmaiņas tika veiktas, lai 1995. un 1996. gadā panāktu atbilstību mūsdienu standartiem?
A: 1995. un 1996. gadā tika veiktas izmaiņas, lai panāktu atbilstību mūsdienu standartiem, piemēram, trases pārdēvēja par sponsoru A1-Ring un Grand Prix norises vietu pārcēla uz Spīlbergu.
J: Kad notika pēdējais Austrijas Grand Prix posms?
A:Austrijas Grand Prix pēdējo reizi notika 2003. gadā, pirms tā atgriezās Formula 1 kalendārā 2014. gadā.