Tirthankara — džainisma ceļvedis uz mokšu: 24 svētie un Mahavira

Atklāj 24 tirthankaru mācības džainismā — ceļš uz mokšu, Mahavira stāsts un garīgā atbrīvošanās soli pa solim.

Džainismā tirthankara (sanskritā tīrthaṅkara) ir visu zinošs Mācības Dievs — izcilākais garīgais skolotājs, kurš rāda ceļu uz atbrīvošanos no dzimšanu un nāves cikla, ko sauc par saṃsāra. Pēc džainistu uzskatiem, laika gaitā mācība tiek daļēji aizmirsta, un tad rodas rets cilvēks, kurš nolemj atteikties no pasaulīgās dzīves, pievērsties askētismam un sasniegt pilnīgu garīgo atmodu. Kad šis cilvēks iegūst kevala džnanu (viszinību), viņš atjauno un atklāj mācību kopienai — tāds skolotājs tiek saukts par tirthankaru. Tirthankara sniedz „tiltu” (sanskritā tīrtha — tilts) no saṃsāras uz mokšu (atbrīvošanos).

Kalendārs un skaitlis — 24 tirthankaras

Džainiskajā kosmoloģijā laiks rit cikliski, un katrā laika pusķēdē (pusciklā) attiecīgajā Visuma daļā piedzimst tieši divdesmit četri tirthankaras. Pirmais no tiem ir Rišabhanatha (bieži saukts arī par Adinatha), kuram tiek piedēvētas zināšanas par dažādām amatniecībām un lauksaimniecību. Pašreizējā puscikla 24. un pēdējais tirthankara ir Mahavira (tradicionāli datēts ap 599–527 p.m.ē.), kurš, līdzīgi savam priekšgājējam Paršvanathai, kļuvis par centrālu vēsturisku un reliģisku autoritāti. Paršvanatha (divdesmit trešais) tiek uzskatīts par vēsturisku personu, kura mācība ievērojami ietekmēja vēlākos skolotājus.

Mācība, kanoni un vienotība

Tirthankaru mācības tradicionāli tiek apkopotas svētajos rakstos, ko sauc par agamas. Visas tirthankaru mācības tiek uzskatītas par būtībā vienādām — tās piedāvā to pašu filozofiju par dvēseles tīrību, karmas likumu, askētisko praksi un četrām galvenajām ētikas pamatnostādnēm. Lai gan džainisti bieži pielūdz un aizlūdz pie tirthankaru attēliem, tiek uzsvērts, ka viņu žēlastība un mācība ir pieejama visām dzīvajām būtnēm neatkarīgi no reliģiskās piederības.

Kāds ir tirthankara? — īpašības un mērķis

Tirthankaras tiek dēvēti arī par džina (no sanskrita — „uzvarētājs”), jo viņi „uzvar” iekšējos ienaidniekus: dusmas, pieķeršanos, lepnumu, alkatību un citas kaislības. Viņi gandrīz pilnībā ir brīvi no vēlmēm un antipātijām, sasnieguši viszinību un atbrīvotu stāvokli, kurā vairs nepiesaista astoņpadsmit materiālas ciešanas (piemēram, bada, slāpju, miega u. c.). Tirthankaras nav radītāji vai vispārēji dievi — tie ir pilnveidoti, parauglīgi cilvēki, kuri parāda ceļu uz gaismu un brīvību.

Prakse un kopiena

Pēc tirthankaras mācībām, ceļš uz atbrīvošanos iet caur stingru ētiku un praksi: ahimsu (nevardarbība), aparigraha (nenoklusēšana/nenoturēšanās pie mantām) un anekāntavāda (daudzpusīga patiesības atzīšana). Tirthankaras bieži uzsver arī askētisma nepieciešamību — daļēji tāpēc, ka karmas sasaistes mazināšanai nepieciešama piesardzīga dzīve un pašdisciplīna. Viņu mācības tiek īstenotas caur džainu kopienu (sangha), kurā ietilpst mūki, mūķenes, laji vīrieši un sievietes.

Ikonogrāfija, tempļi un svētki

Tirthankaru attēlojumi džainu tempļos ir plaši: skulptūras parasti rāda viņus sēžam vai stāvam meditācijā ar nosvērtu izteiksmi. Katra tirthankara tradicionāli asociējas ar noteiktu simbolu (lanchhana), kas palīdz atpazīt attēlu. Džainu pasaulē pastāv bagātīga templi un statuju būvniecības tradīcija — lielākie svētie pieminekļi un jainu tempļi bieži kalpo kā reliģiskās prakses centri. Galvenie svētki, kuros piemin tirthankarus, ietver Mahavir Jayanti (Mahaviras dzimšanas diena) un vairāki askētisma periodi, piemēram, Paryushana, kad tiek īpaši pētītas un atkārtotas tirthankaru mācības.

Tekstu jautājumi un sektas atšķirības

Sekulāra un reliģiska tradīcija ir saglabājusi agamas dažādos variantos, un pastāv sekta atšķirības — galvenokārt starp Svetambara un Digambara tradīcijām. Tās atšķiras gan attēlojuma tradīcijās (piem., svētbildes drēbēs vai plikas), gan par dažiem kanona jautājumiem un interpretācijām, taču pamata idejas par tirthankaru lomu un mērķi paliek kopīgas.

No tirthankaras līdz Siddha

Kad tirthankara sasniedz kevala džnanu un pēc tam aiziet no pasaulīgās eksistences, viņš nonāk Siddhashila — augstā stāvoklī ārpus pārpārdotā dzimšanu un nāvi cikla, kur viņa dvēsele ir pilnībā atbrīvota. Šis ideālais mērķis — atbrīvošanās no karmas un mūžīga mierpilnība — ir pamats, uz kura balstās visas tirthankaru mācības un džainu garīgā prakse.

Saīsināti: Tirthankaras nav dievi-kungi pasaules radīšanā, bet gan pilnīgi sasnieguši cilvēki, kuri atklāj un nodod ceļu uz mokšu. Viņu stāsti, mācības un simboli veido džainisma pamatakmeni un iedvesmo praksi, kas vērsta uz ētisku dzīvi, pašdisciplīnu un vispārēju līdzjūtību.

Nozīme

Vārds tirthankara apzīmē tirthas dibinātāju, kas nozīmē brodamu pāreju pāri atkārtotu dzimšanu un nāves jūrai (sauktu par saṃsāru). Tirthankaras tiek dēvēti arī par "Mācību dieviem", "Brodus veidojošiem", "Pārceltuvju veidotājiem" un "Pārceltuvju veidotājiem".

Tirthankara attēli Gvalioras fortā

Panch Kalyanaka

Katra tirthankara dzīvē notiek pieci labvēlīgi notikumi, ko sauc par Pañca kalyāṇaka:

1. Gārbha kalyāṇaka (koncepcija): Kad tirthankara dvēsele ienāk mātes miesās.
2. Janma kalyāṇaka (dzimšana): Tirthankara dzimšana. Debesu būtņu galva Indra veic tirthankara rituālu Meru kalnā.
3. Dīkṣā kalyāṇaka (atteikšanās): Kad tirthankara atsakās no visas pasaulīgās mantas un kļūst par askētu.
4. Jñāna kalyāṇaka: Notikums, kad tirthankara sasniedz viszinību un kļūst viszinošs. Pēc tam debesu būtnes uzceļ dievišķu sludināšanas zāli, ko sauc par samavasaranu, no kuras viņš saka sprediķus.
5. Nirvāṇa kalyāṇaka (atbrīvošana): Kad tirthankara atstāj savu mirstīgo ķermeni, to sauc par nirvānu. Tai seko galīgā atbrīvošanās - mokša. Viņu dvēsele uz visiem laikiem nonāk Siddhašilā (visaugstākajā Visuma daļā, kā uzskata džainisti), kur viņi bauda mūžīgu laimi.

Labvēlīgi sapņi, ko tirtankara māte redzēja grūtniecības laikā

Samavasarana

Pēc viszinības sasniegšanas tirthankara sludina atbrīvošanās ceļu samavasarānā. Saskaņā ar džainistu tekstiem debesu paviljonu uzceļ devas (debesu būtnes), kur devas, cilvēki un dzīvnieki pulcējas, lai uzklausītu tirthankaru. Tirthankara runu klausās visi cilvēki un dzīvnieki savā valodā. Tiek uzskatīts, ka šīs uzrunas laikā kilometru rādiusā ap šo vietu nav nelaime.

Tirthankara Samavasarana

24 tirthankaras saraksts

Pašreizējais kosmiskais vecums

Turpmāk hronoloģiskā secībā ir minēti 24 šī laikmeta tirthankaru vārdi, emblēmas un krāsas: Dhanuṣa nozīmē "loku", bet hatha - "rokas". ^[]

Nē.	Nosaukums	Simbols	Krāsa	Augstums
1	Rišabhanatha (Adinatha)	Bull	Zelta	500 dhanuṣa
2	Ajitanatha	Zilonis	Zelta	450 dhanuṣa
3	Sambhavanatha	Zirgs	Zelta	400 dhanuṣa
4	Abhinandananatha	Monkey	Zelta	350 dhanuṣa
5	Sumatinatha	Goose	Zelta	300 dhanuṣa
6	Padmaprabha	Padma	Sarkanais	250 dhanuṣa
7	Suparshvanatha	Svastika	Zelta	200 dhanuṣa
8	Chandraprabha	Pusmēness	White	150 dhanuṣa
9	Pushpadanta	Krokodils vai Makara	White	100 dhanuṣa
10	Shitalanatha	Shrivatsa	Zelta	90 dhanuṣa
11	Shreyanasananatha	Rhinoceros	Zelta	80 dhanuṣa
12	Vasupujya	Buffalo	Sarkanais	70 dāņu valodā
13	Vimalanatha	Kanču	Zelta	60 dāņu valodā
14	Anantanatha	Ēzepzirgs saskaņā ar Digambara Sokols saskaņā ar Śvētāmbara	Zelta	50 dhanuṣa
15	Dharmanatha	Vajra	Zelta	45 dhanuṣa
16	Shantinatha	Antilope vai briedis	Zelta	40 dhanuṣa
17	Kunthunatha	Kaza	Zelta	35 dhanuṣa
18	Aranatha	Nandyavarta vai zivis	Zelta	30 dhanuṣa
19	Māllīnātha	Kalaša	Zilais	25 dhanuṣa
20	Munisuvrata	Bruņurupucis	Black	20 dhanuṣa
21	Naminatha	Zilais lotoss	Zelta	15 dhanuṣa
22	Neminatha	Shankha	Black	10 dhanuṣa
23	Parshvanatha	Snake	Zilais	9 hatha
24	Mahavira	Lion	Zelta	7 hatha

Tirtankara Neminatha attēls, 12. gadsimts, Valdības muzejs, Mathura

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas džainismā ir tirthankara?

J: Cik tirthankaras apveltī šo Visuma daļu katrā džainisma laika cikla pusē?

J: Kas bija pirmais tirthankara?

J: Kas bija 24. un pēdējais šī puscikla tirthankara?

J: Kādas ir apkopotas tirthankaru mācības?

J: Vai Tītrankaras pielūdz tikai džainisti?

J: Ko nozīmē, ja kāds ir uzvarējis tādus iekšējos ienaidniekus kā dusmas, pieķeršanās, lepnums un alkatība?

Meklēt pēc burta