Zikas vīruss: cēloņi, simptomi, izplatība un profilakse

Uzzini visu par Zikas vīrusu — cēloņi, simptomi, izplatība un profilakse. Kā Aedes odi pārnēsā vīrusu, riski grūtniecēm un praktiski aizsardzības padomi.

Zikas vīruss (ZIKV) pieder Flaviviridae dzimtas vīrusiem un Flavivirus ģintij. To izplata Aedes ģints odi, kas ir aktīvi dienas laikā.

Zikas vīruss ir nosaukts Ugandas Zikas meža vārdā, kur vīruss tika atklāts 1947. gadā.

Zikas vīruss var izraisīt infekcijas slimību, ko sauc par Zikas drudzi. Zikas drudzis bieži vien neizraisa simptomus vai izraisa tikai vieglus simptomus. Zinātnieki zina, ka cilvēki Āfrikā un Āzijā ir saslimuši ar Zikas drudzi kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. 2014. gadā vīruss izplatījās uz austrumiem pāri Klusajam okeānam - vispirms uz Franču Polinēziju, pēc tam uz Lieldienu salu. Visbeidzot 2015. gadā tas izplatījās Meksikā, Centrālamerikā, Karību jūras reģionā un Dienvidamerikā. Šajās vietās Zikas vīruss ir kļuvis par pandēmiju.

Cēloņi un pārnese

Pamatpārnese — ZIKV galvenokārt izplatās ar Aedes ģints odiem (īpaši Aedes aegypti un Aedes albopictus), kas ir aktīvi dienas laikā. Odi inficējas, sūcot asinis no inficēta cilvēka vai dzīvnieka, un vēlāk vīrusu pārnēsā uz citiem cilvēkiem.

Citi pārnešanas veidi:

• seksuāla transmisija (vīruss var tikt pārnests no vīrieša uz partneri un arī starp sievietēm);
• transfuzioloģiska transmisija (reti — ar inficētas asins pārliešanu);
• no mātes uz augli grūtniecības laikā (vertikāla transmisija);
• reti — ar inficētām orgānu transplantācijām vai citiem kontakta ceļiem, ja nav pienācīgu drošības pasākumu.

Simptomi

Daudzi inficēti cilvēki neizjūt simptomus. Ja simptomi parādās, tie parasti ir viegli un ietver:

• drudzi;
• izsitumus;
• locītavu sāpes, it īpaši rokās un kājās;
• konjunktivītu (acs baltuma apsārtumu);
• musuļošanos un galvassāpes;
• nogurumu.

Simptomi parasti sākas 3–14 dienu laikā pēc inficēšanās un ilgst vairākas dienas līdz vienai vai divām nedēļām.

Komplikācijas

• Mikrocefālija un citi iedzimti traucējumi: ja grūtniece inficējas, īpaši pirmajā un otrajā trimestrī, pastāv paaugstināts risks, ka auglim attīstīsies mikrocefālija un citi smadzeņu attīstības traucējumi.
• Guillain–Barré sindroms: ZIKV infekcija reizēm ir saistīta ar autoimūnu nervu stāvokli, kas var izraisīt muskuļu vājumu vai paralīzi.
• retas neirologiskas komplikācijas un redzes vai dzirdes problēmas.

Diagnoze

Diagnoze balstās uz klīnisko attēlu, ceļošanas vai pakļaušanās vēsturi un laboratoriskajiem testiem. Izmanto:

• PCR testus (vīrusa ģenētiskā materiāla noteikšana) asins vai urīna paraugos, it īpaši agrīnā slimības fāzē;
• seroloģiskos testus (IgM antivielas), kuriem var būt krustreaktivitāte ar citiem flavivīrusiem (piem., dengue), tāpēc interpretācijai bieži nepieciešama papildtestēšana (PRNT u.c.).

Ārstēšana

Nav specifiskas antivirālas terapijas pret Zikas vīrusu. Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša:

• atpūta un pietiekams šķidruma daudzums;
• pretdrudža un sāpju mazināšanai parasti ieteicams acetaminofēns/paracetamols;
• nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai aspirīnu vajadzētu lietot tikai pēc ārsta norādījuma un pēc tam, kad ir izslēgta dengue infekcija (jo pastāv asiņošanas risks);
• smagos gadījumos nepieciešama hospitalizācija un atbalsts atkarībā no komplikācijām.

Profilakse un aizsardzība

Vecākais un svarīgākais preventīvais pasākums — samazināt saskari ar Aedes odiem un ierobežot odus vairošanās vietas:

• izmantot insekticīdu aerosolus un repellentus (piem., ar DEET, picaridin vai citas rekomendētas vielas);
• valkāt garas bikses un garās piedurknes, īpaši dienas laikā;
• ģērbties ar odus atgrūdošu (permethrin) apģērbu vai ārstēt apģērbu ar permethrīnu;
• uzstādīt sietus logiem un durvīm, lietot gultas tīklus, ja nepieciešams;
• likvidēt stāvošu ūdeni tuvumā (dobes, podi, noglabātas riepas u.c.), kur odi var vairoties;
• seksuāla transmisija — lietot prezervatīvus vai izvairīties no nav aizsargāta seksa ar personu, kura var būt inficēta vai nesen ceļojusi uz Zikas reģionu; vīriešiem vīruss var saglabāties sēkliniekos mēnešiem, tāpēc vadlīnijas par aizsardzības ilgumu var ieteikt līdz vairākām nedēļām vai mēnešiem atkarībā no situācijas;
• donoru asins skrīnings un drošas medicīniskas prakses, lai samazinātu transfūzijas un transplantāciju risku.

Grūtnieces un plānošana grūtniecībai

Grūtniecēm vai sievietēm, kas plāno grūtniecību, jāizvairās no ceļojumiem uz reģioniem ar aktīvu Zikas pārnešanu. Ja ir bijusi iespējamā inficēšanās, jāveic konsultācija ar veselības aprūpes speciālistu un jāapsver testi. Grūtniecības laikā inficēšanās var radīt nopietnas sekas auglim, tāpēc īpaša uzmanība un uzraudzība ir nepieciešama.

Vakcinācija un pētniecība

Tiek veikti pētījumi un klīniskie izmēģinājumi Zikas vakcīnu izstrādē, taču plaši pieejama, licencēta vakcīna nebija pieejama līdz pēdējiem gados. Turpinās pētījumi par efektīviem profilakses risinājumiem un ārstēšanas metodēm.

Sabiedrības veselība un ceļošanas padomi

• ja plānojat ceļojumu uz vietu ar Zikas vīrusa aktivitāti, pirms došanās pārbaudiet veselības iestāžu un starptautisko organizāciju (piem., WHO, CDC) aktuālos ieteikumus;
• pēc ceļojuma uz iespējami inficētu reģionu, ja parādās drudzis vai izsitumi, meklējiet medicīnisko palīdzību un informējiet ārstu par ceļojuma vēsturi;
• kopienu līmenī svarīgas programmas ir vektoru kontrole, sabiedrības informēšana un jaunu gadījumu uzraudzība.

Ja rodas bažas par iespējamu inficēšanos vai, ja esat stāvoklī un bijusi pakļauta Zikas vīrusa riskam, sazinieties ar ģimenes ārstu vai vietējo veselības iestādi, lai saņemtu konkrētus ieteikumus un izmeklēšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kādai dzimtai un ģintij pieder Zikas vīruss?

J: Kā izplatās Zikas vīruss?

J: Kas ir Zikas drudzis?

Vai Zikas drudzis vienmēr izraisa simptomus?

J: Kas ir saslimis ar Zikas drudzi kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem?

J: Kad Zikas vīruss izplatījās uz austrumiem pāri Klusajam okeānam?

J: Kur Zikas vīruss ir kļuvis par pandēmiju?

Meklēt pēc burta