Alfred Cortot
Alfrēds Denī Korto (dzimis 1877. gada 26. septembrī Nionā, miris 1962. gada 15. jūnijā Lozannā) bija franču-šveiciešu pianists un diriģents. Viņš ir viens no slavenākajiem 20. gadsimta mūziķiem. Viņš bija īpaši pazīstams ar 19. gadsimta romantisma komponistu, piemēram, Šopēna un Šūmaņa, klaviermūzikas atskaņošanu. Kopā ar vijolnieku Žaku Tibo un čellistu Pablo Kasalu viņš izveidoja klavieru trio. Viņš bija klavierspēles pedagogs un diriģents.
Alfrēds Kortots
Agrīnā dzīve un izglītība
Korto (izrunā "Cor-toe") dzimis Nionā, franciski runājošajā Šveices daļā. Viņa tēvs bija francūzis, māte - šveiciete. Korto mācījās Parīzes konservatorijā. Viņa skolotāji bija Emīls Dekombs un Luijs Dijērs. 1896. gadā viņš ieguva pirmo prēmiju (premier prix). Viņa pirmais publiskais koncerts notika 1897. gadā koncertzālē "Concerts Colonne", kad viņš atskaņoja Bēthovena 3. klavierkoncertu. Viņš palīdzēja operdziedātājiem apgūt mūziku un kļuva par diriģenta asistentu Baireitas festivālā. 1902. gadā viņš diriģēja Vāgnera operu "Götterdämmerung". Pirmo reizi tā tika atskaņota Parīzē. Viņš izveidoja koncertorganizāciju, lai atskaņotu Vāgnera "Parsifālu", Bēthovena "Missa solemnis", Brāmsa "Vācu Rekviēmu" un jaunus franču komponistu darbus.
Karjera
1905. gadā Korto kopā ar Žaku Tibo un Pablo Kasalu izveidoja trio, kas kļuva par slavenāko tā laika klavieru trio. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vairāki viņu atskaņojuma ieraksti. No 1907. līdz 1923. gadam Kortā mācīja Parīzes Konservatorijā, kur viņa skolēnu vidū bija Klāra Haskila, Dinu Lipati, Vlado Perlemuters. 1919. gadā viņš nodibināja Parīzes Normālo mūzikas skolu (École Normale de Musique de Paris). Daudzi cilvēki nāca klausīties, kā viņš māca klaviermūzikas atskaņošanu. Viņš daudz ceļoja un diriģēja slavenus orķestrus. Viņš nomira Lozannā.
Otrais pasaules karš
Daudzi cilvēki viņam nepiekrita, kad viņš atbalstīja Vācijas okupāciju Francijā Otrā pasaules kara laikā. Viņš spēlēja dažos koncertos, kurus atbalstīja nacisti. Iespējams, viņš šajos koncertos spēlēja tikai tāpēc, ka viņam patika vācu mūzika, taču tas viņam radīja ienaidniekus. Viņa sieva Klotilda Breāla bija ebreju izcelsmes, un viņas māsīca Līze Bloha bija precējusies ar Leonu Blūmu, pirmo ebreju, kurš kļuva par Francijas Padomes priekšsēdētāju jeb premjerministru. Korto un Blūmi bija labi draugi, lai gan viņam uz gadu bija aizliegts uzstāties Francijā.
Ieguldījums
Viņš bija slavens ar Šopēna un Šūmaņa klaviermūzikas atskaņošanu, Kortots veidoja abu šo komponistu mūzikas izdevumus. Viņam bija izcila tehnika, taču koncertos viņš arī daudzkārt kļūdījās atmiņā un reizēm ierakstos atstāja nepareizas notis. Tomēr, kad viņš spēlēja labi, viņš bija viens no sava laika izcilākajiem pianistiem.
