Alfrēds Denī Korto (dzimis 1877. gada 26. septembrī Nionā, miris 1962. gada 15. jūnijā Lozannā) bija franču-šveiciešu pianists un diriģents. Viņš ir viens no slavenākajiem 20. gadsimta mūziķiem. Viņš bija īpaši pazīstams ar 19. gadsimta romantisma komponistu, piemēram, Šopēna un Šūmaņa, klaviermūzikas atskaņošanu. Kopā ar vijolnieku Žaku Tibo un čellistu Pablo Kasalu viņš izveidoja klavieru trio. Viņš bija klavierspēles pedagogs un diriģents.
Dzīve un karjera
Cortot piedzima Šveicē, bet lielāko daļu savas profesionālās dzīves saistīja ar Franciju. Viņš mācījās un vēlāk darbojās Parīzē, kļūstot par vienu no vadošajiem sava laika pianistiem. Cortota repertoārs bija plašs, tomēr viņu īpaši saistīja romantiskās un agrīnā 20. gadsimta mūzika. Viņa spēle izcēlās ar izteiksmīgu frāzējumu, niansētu rubato un spēcīgu muzikālo tēlainību, kas ieguva atzinību gan publikas, gan kritiķu vidū.
Repertuārs un ieraksti
Cortots bija pazīstams ar savām interpretācijām Schopēna un Šūmaņa darbiem, taču viņš regulāri atskaņoja arī Bēthovenu, Rihardu Strausu, Debisī un citus komponistus. Viņa agrīnie gramofona ieraksti un vēlākie radioieraksti saglabājuši viņa interpretāciju unikālo raksturu — pat ja tehniski tie ne vienmēr atbilst mūsdienu standartiem, tie ir vērtīgs liecinieks par interpretācijas praktiku sava laika kontekstā. Cortota sniegtās koncertu sērijas un trio kopdarbi ar vijolnieku Žaku Tibo un čellistu Pablo Kasalu kļuva leģendāri un ietekmēja kamermūzikas izpildījuma tradīciju.
Pedagoģija un publicētais mantojums
Cortots bija arī ievērojams pedagogs. Viņš vadīja meistarklases, publicēja klavierspēles metodes un sagatavoja izdotas klavieru partijas ar plašām fingeringa un interpretācijas piezīmēm. Šīs redakcijas (īpaši attiecībā uz romantisma repertuāru) joprojām tiek lietotas kā izziņas avots, jo tajās apvienota tehniskā prasme ar muzikālu domāšanu. Tāpat Cortots bija iesaistīts mūzikas izglītības iniciatīvās — viņš atstāja paliekošu ietekmi uz klavierspēles skolu Francijā un daudzviet Eiropā.
Kontroversijas
Otrā pasaules kara un okupācijas gados Cortots turpināja uzstāties, tostarp radioierakstos un publiskos koncertos, kas pēc kara izraisīja asas diskusijas. Pēc Otrā pasaules kara viņam tika izvirzītas apsūdzības par sadarbību ar okupācijas režīmu, kas rezultējās ar ierobežojumiem viņa publiskajai darbībai uz noteiktu laiku. Šīs epizodes noveda pie sarežģītas un polarizētas publiskās uztveres, tomēr laika gaitā Cortota muzikālā mantojuma vērtība atkal tika plašāk novērtēta.
Mantojums
Alfrēda Kortota ietekme redzama vairākos līmeņos: viņa ieraksti un redakcijas turpina kalpot mūziķiem un pedagoģijai, viņa izteiksmīgā interpretācijas skola ietekmējusi pianistu pieeju romantiskajam repertuāram, un viņa darbs kamermūzikā paliek par piemēru sadarbībai starp spilgtiem izpildītājiem. Lai arī viņa persona rada pretrunīgas atsauksmes saistībā ar vēsturisko periodu, Cortota muzikālā meistarība un pedagoģiskā ietekme padara viņu par vienu no nozīmīgākajām figūrām 20. gadsimta klaviermūzā.
