Alfrēds Cortot — franču-šveiciešu pianists, diriģents un pedagogs
Alfrēds Cortot — izcilais franču-šveiciešu pianists, diriģents un pedagogs; slavenis Šopēna un Šūmaņa interpretācijās, klavieru trio biedrs kopā ar Žaku Tibo un Pablo Kasalu.
Alfrēds Denī Korto (dzimis 1877. gada 26. septembrī Nionā, miris 1962. gada 15. jūnijā Lozannā) bija franču-šveiciešu pianists un diriģents. Viņš ir viens no slavenākajiem 20. gadsimta mūziķiem. Viņš bija īpaši pazīstams ar 19. gadsimta romantisma komponistu, piemēram, Šopēna un Šūmaņa, klaviermūzikas atskaņošanu. Kopā ar vijolnieku Žaku Tibo un čellistu Pablo Kasalu viņš izveidoja klavieru trio. Viņš bija klavierspēles pedagogs un diriģents.
Dzīve un karjera
Cortot piedzima Šveicē, bet lielāko daļu savas profesionālās dzīves saistīja ar Franciju. Viņš mācījās un vēlāk darbojās Parīzē, kļūstot par vienu no vadošajiem sava laika pianistiem. Cortota repertoārs bija plašs, tomēr viņu īpaši saistīja romantiskās un agrīnā 20. gadsimta mūzika. Viņa spēle izcēlās ar izteiksmīgu frāzējumu, niansētu rubato un spēcīgu muzikālo tēlainību, kas ieguva atzinību gan publikas, gan kritiķu vidū.
Repertuārs un ieraksti
Cortots bija pazīstams ar savām interpretācijām Schopēna un Šūmaņa darbiem, taču viņš regulāri atskaņoja arī Bēthovenu, Rihardu Strausu, Debisī un citus komponistus. Viņa agrīnie gramofona ieraksti un vēlākie radioieraksti saglabājuši viņa interpretāciju unikālo raksturu — pat ja tehniski tie ne vienmēr atbilst mūsdienu standartiem, tie ir vērtīgs liecinieks par interpretācijas praktiku sava laika kontekstā. Cortota sniegtās koncertu sērijas un trio kopdarbi ar vijolnieku Žaku Tibo un čellistu Pablo Kasalu kļuva leģendāri un ietekmēja kamermūzikas izpildījuma tradīciju.
Pedagoģija un publicētais mantojums
Cortots bija arī ievērojams pedagogs. Viņš vadīja meistarklases, publicēja klavierspēles metodes un sagatavoja izdotas klavieru partijas ar plašām fingeringa un interpretācijas piezīmēm. Šīs redakcijas (īpaši attiecībā uz romantisma repertuāru) joprojām tiek lietotas kā izziņas avots, jo tajās apvienota tehniskā prasme ar muzikālu domāšanu. Tāpat Cortots bija iesaistīts mūzikas izglītības iniciatīvās — viņš atstāja paliekošu ietekmi uz klavierspēles skolu Francijā un daudzviet Eiropā.
Kontroversijas
Otrā pasaules kara un okupācijas gados Cortots turpināja uzstāties, tostarp radioierakstos un publiskos koncertos, kas pēc kara izraisīja asas diskusijas. Pēc Otrā pasaules kara viņam tika izvirzītas apsūdzības par sadarbību ar okupācijas režīmu, kas rezultējās ar ierobežojumiem viņa publiskajai darbībai uz noteiktu laiku. Šīs epizodes noveda pie sarežģītas un polarizētas publiskās uztveres, tomēr laika gaitā Cortota muzikālā mantojuma vērtība atkal tika plašāk novērtēta.
Mantojums
Alfrēda Kortota ietekme redzama vairākos līmeņos: viņa ieraksti un redakcijas turpina kalpot mūziķiem un pedagoģijai, viņa izteiksmīgā interpretācijas skola ietekmējusi pianistu pieeju romantiskajam repertuāram, un viņa darbs kamermūzikā paliek par piemēru sadarbībai starp spilgtiem izpildītājiem. Lai arī viņa persona rada pretrunīgas atsauksmes saistībā ar vēsturisko periodu, Cortota muzikālā meistarība un pedagoģiskā ietekme padara viņu par vienu no nozīmīgākajām figūrām 20. gadsimta klaviermūzā.
Alfrēds Kortots
Agrīnā dzīve un izglītība
Korto (izrunā "Cor-toe") dzimis Nionā, franciski runājošajā Šveices daļā. Viņa tēvs bija francūzis, māte - šveiciete. Korto mācījās Parīzes konservatorijā. Viņa skolotāji bija Emīls Dekombs un Luijs Dijērs. 1896. gadā viņš ieguva pirmo prēmiju (premier prix). Viņa pirmais publiskais koncerts notika 1897. gadā koncertzālē "Concerts Colonne", kad viņš atskaņoja Bēthovena 3. klavierkoncertu. Viņš palīdzēja operdziedātājiem apgūt mūziku un kļuva par diriģenta asistentu Baireitas festivālā. 1902. gadā viņš diriģēja Vāgnera operu "Götterdämmerung". Pirmo reizi tā tika atskaņota Parīzē. Viņš izveidoja koncertorganizāciju, lai atskaņotu Vāgnera "Parsifālu", Bēthovena "Missa solemnis", Brāmsa "Vācu Rekviēmu" un jaunus franču komponistu darbus.
Karjera
1905. gadā Korto kopā ar Žaku Tibo un Pablo Kasalu izveidoja trio, kas kļuva par slavenāko tā laika klavieru trio. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vairāki viņu atskaņojuma ieraksti. No 1907. līdz 1923. gadam Kortā mācīja Parīzes Konservatorijā, kur viņa skolēnu vidū bija Klāra Haskila, Dinu Lipati, Vlado Perlemuters. 1919. gadā viņš nodibināja Parīzes Normālo mūzikas skolu (École Normale de Musique de Paris). Daudzi cilvēki nāca klausīties, kā viņš māca klaviermūzikas atskaņošanu. Viņš daudz ceļoja un diriģēja slavenus orķestrus. Viņš nomira Lozannā.
Otrais pasaules karš
Daudzi cilvēki viņam nepiekrita, kad viņš atbalstīja Vācijas okupāciju Francijā Otrā pasaules kara laikā. Viņš spēlēja dažos koncertos, kurus atbalstīja nacisti. Iespējams, viņš šajos koncertos spēlēja tikai tāpēc, ka viņam patika vācu mūzika, taču tas viņam radīja ienaidniekus. Viņa sieva Klotilda Breāla bija ebreju izcelsmes, un viņas māsīca Līze Bloha bija precējusies ar Leonu Blūmu, pirmo ebreju, kurš kļuva par Francijas Padomes priekšsēdētāju jeb premjerministru. Korto un Blūmi bija labi draugi, lai gan viņam uz gadu bija aizliegts uzstāties Francijā.
Ieguldījums
Viņš bija slavens ar Šopēna un Šūmaņa klaviermūzikas atskaņošanu, Kortots veidoja abu šo komponistu mūzikas izdevumus. Viņam bija izcila tehnika, taču koncertos viņš arī daudzkārt kļūdījās atmiņā un reizēm ierakstos atstāja nepareizas notis. Tomēr, kad viņš spēlēja labi, viņš bija viens no sava laika izcilākajiem pianistiem.
Meklēt