Wilhelm Furtwängler

Agrīnā dzīve

Furtvenglers dzimis 1886. gada 25. janvārī Berlīnē, Vācijā. Viņš uzauga Minhenē, kur viņa tēvs bija arheologs un profesors. Mūziku viņš sāka apgūt jau agrā bērnībā. Viņš mācījās spēlēt klavieres un bija ļoti talantīgs. Viņš sāka arī rakstīt mūziku. Līdz 20 gadu vecumam viņš sarakstīja vairākus skaņdarbus. Mūziku viņš rakstīja visu atlikušo mūžu, taču viņa skaņdarbi nekad nekļuva īpaši slaveni.

Karjeras vadīšana

Furtvenglers sāka diriģēt jau jaunībā. Viņš vēlējās diriģēt, lai varētu izpildīt savu mūziku. Tomēr viņš ātri kļuva slavens ar to, ka diriģēja citu mūziku. Pats pirmais skaņdarbs, ko viņš diriģēja publiski, bija Bruknera 9. simfonija. Viņš diriģēja daudziem orķestriem, līdz beidzot 1922. gadā kļuva par pasaulslavenā Berlīnes filharmoniskā orķestra vadītāju. Vēlāk viņam bija arī daudzi citi nozīmīgi diriģenta amati. Nozīmīgākais no tiem bija Baireitas festivāla - ļoti slavena vācu mūzikas festivāla - direktors.

Nacisti un Otrais pasaules karš

Kad 1930. gados Vāciju pārņēma nacisti, Furtvenglers nonāca neērtā situācijā. Viņš vēlējās diriģēt mūziku, kas nacistiem nepatika. Protestējot viņš pameta dažas diriģenta vietas, kad viņam neļāva uzstāties. 1936. gadā viņš gandrīz pameta Vāciju un devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur Ņujorkas filharmoniskais orķestris vēlējās viņu diriģēt. Tomēr nacisti joprojām uzskatīja, ka viņš ir labs diriģents, un paturēja viņu Vācijā. Viņš arī vēlējās palikt, lai aizsargātu vācu mūziku no nacistiem. Amerikas Savienotajās Valstīs cilvēkiem nepatika, ka viņš palika, lai gan nacisti viņam īsti nepatika.

Otrā pasaules kara laikā Furtvenglers turpināja diriģēt Berlīnes filharmoniķiem. Šajā laikā viņš sniedza daudzus ļoti slavenus koncertus. Taču kara beigās nacisti kļuva ar viņu neapmierināti. 1945. gadā viņš aizbēga no Vācijas un vairākus gadus dzīvoja Šveicē. Divus gadus viņš vairs nediriģēja.

Pēc kara

Pēc kara Furtvenglera stāvoklis joprojām bija sarežģīts. Sabiedrotie uzskatīja, ka viņš ir bijis nacistu atbalstītājs, jo bija palicis Vācijā. Viņi viņu tiesāja, bet galu galā nolēma, ka viņš ir nevainīgs. Viņam 1947. gadā atļāva atgriezties pie diriģēšanas. Lai gan viņš bija nevainīgs, cilvēkiem ASV viņš joprojām nepatika. Viņš grasījās diriģēt Čikāgas simfonisko orķestri, bet viņam neļāva, jo cilvēki par to bija sašutuši.

Pēc kara Furtvenglers sniedza daudzus veiksmīgus koncertus. Viņš joprojām diriģēja Berlīnes filharmoniķiem un citiem slaveniem orķestriem Eiropā. Savas karjeras slavenāko koncertu Furtvenglers sniedza 1951. gadā. Tajā gadā viņš diriģēja Bēthovena 9. simfoniju Baireitas festivālā. Tā bija pirmā reize kopš kara beigām, kas notika pirms sešiem gadiem. Daudzi saka, ka šis koncerts bija lieliskākais mūzikas koncerts vēsturē. Furtvenglers beidzot nomira 1954. gadā 68 gadu vecumā.

Mūzikas stils

Furtvengleram bija ļoti neparasts diriģēšanas veids. Viņa kustības ar diriģenta pulti bija ļoti neveiklas un raustošas. Daži cilvēki teica, ka viņš diriģējot izskatījās "kā marionete uz auklas". Viņam ļoti bieži patika palēnināt un paātrināt mūziku. Furtvenglers uzskatīja, ka mūzikā ir kas vairāk nekā tikai notis partitūrā. Viņš uzskatīja, ka izpildītāja uzdevums ir padarīt katru priekšnesumu īpašu. Tas nozīmēja, ka dažādos koncertos viņš bieži vien vienu un to pašu skaņdarbu atskaņoja ļoti atšķirīgi. Tomēr pat tad, kad viņš mainīja skaņdarba atskaņošanas veidu, mūzika tika uzskatīta par ļoti skaistu. Viņam nepatika diriģenti, kuri vienkārši atskaņoja notis uz lapas, neko īpašu ar mūziku nedarīja.

Būdams jaunāks diriģents, Furtvenglers atskaņoja daudzu dažādu komponistu mūziku. Tomēr, kļūstot vecāks, viņš parasti atskaņoja tikai izcilo vācu komponistu mūziku. Daži no viņa iecienītākajiem bija Bēthovens, Brāmss, Brukners un Vāgners.

Ieraksti

Furtvenglers nav veicis daudz ierakstu studijās. Ierakstīšanas tehnoloģija tolaik vēl bija ļoti jauna, un sākumā tā nebija piemērota garu klasisko skaņdarbu ierakstīšanai. Tomēr daudzi Furtvenglera koncerti tika ierakstīti, īpaši Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Mūsdienās cilvēki uzskata, ka tie ir vieni no visu laiku labākajiem ierakstiem. Viens no šiem ierakstiem ir viņa slavenais koncerts Baireitā 1951. gadā.