Azerbaidžānas demogrāfija: iedzīvotāju sastāvs, statistika un tendences

Azerbaidžānas demogrāfija ir par Azerbaidžānas iedzīvotāju demogrāfiju (statistikas informācija un pētījumi par iedzīvotājiem un cilvēkiem), tostarp iedzīvotāju blīvumu, etnisko piederību, izglītības līmeni, iedzīvotāju veselību, ekonomisko stāvokli, reliģisko pārliecību un citiem iedzīvotāju aspektiem.

Pamatrādītāji

Azerbaidžānas iedzīvotāju skaits mūsdienās ir aptuveni 10 miljoni (atkarībā no datu avota un gada), un valsts teritorija ir salīdzinoši blīvi apdzīvota piekrastes un galvaspilsētas rajonos, kamēr kalnu un lauku teritorijas ir retāk apdzīvotas. Demogrāfiskā izmaiņu tempi pēdējā desmitgadē bija mēreni — iedzīvotāju skaits pieauga lēnām, ietekmējot dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji.

Iedzīvotāju struktūra

Etniskā sastāva pamatā ir azerbaidžāņi (lielākā daļa). Minoritātes ietver lezgīnus, taltšus, krievus, armēņus (aktualitāte saistīta ar reģionālajām konfliktu sekām), kurdus, avārus un citas grupas. Precīzs procentuālais sadalījums atšķiras atkarībā no avotiem.
Valodas: oficiālā valoda ir azerbaidžāņu (turku valodu saime). Bieži lieto arī krievu valodu kā saziņas valodu, sevišķi pilsētās un starp vecāku paaudzi. Vietējās minoritāšu valodas (piem., lezgīnu, taltšu) tiek saglabātas reģionos.
Reliģija: lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi, galvenokārt šīa islams, taču ir arī sunīti. Azerbaidžāna tradicionāli ir salīdzinoši sekulāra — reliģiskā brīvība un dažādu konfesiju klātbūtne ir nozīmīga demogrāfiskā īpatnība. Pastāv arī kristiešu un ebreju kopienas.

Vecuma struktūra un dzīvildze

Azerbaidžānas iedzīvotāji statistiski ir relatīvi jauna sabiedrība ar vidējo vecumu, kas parasti ir zem Eiropas vidējā. Medianālais vecums ir apmēram 30–33 gadus. Dzīves ilgums pēdējās desmitgadēs pieaudzis pateicoties veselības aprūpes un dzīves līmeņa uzlabošanai; vidējā dzīvildze svārstās ap ~72–75 gadiem, ar sievietēm vidēji garāku dzīves ilgumu nekā vīriešiem.

Dzimstība, mirstība un migrācija

Dzimstība: kopējā fertilitātes līmeņa tendence ir bijusi samazināšanās salīdzinājumā ar agrākiem periodiem, taču dzimstība joprojām nodrošina iedzīvotāju atjaunošanos vai lēnu pieaugumu atkarībā no imigrācijas plūsmas. Fertilitāte parasti ir zem tradicionālā augsta līmeņa, bet nedaudz virs ārkārtīgi zemām vērtībām.
Mirstība: mirstības rādītāji samazinās ilgtermiņā, taču demogrāfiskos rādītājos joprojām ietekmē hroniskas slimības, iedzīvotāju novecošana un sociāli ekonomiskie faktori.
Migrācija: nozīmīgs elements demogrāfijā — gan ārējā migrācija (darba meklējumi, atgriešanās diasporā), gan iekšējā migrācija (pārcelšanās uz lielajām pilsētām, galvenokārt uz Baku). Tāpat demogrāfiskos datus ietekmē arī starptautiskie konflikti un ar tiem saistītās pārvietošanās, piemēram, ievērojams skaits iekšējo pārvietoto personu (IDP) sakarā ar konfliktiem reģionā.

Teritoriālā izkliede un urbanizācija

Baku un piekrastes teritorijas (Absherona pussala) ir visblīvāk apdzīvotās ar koncentrētu rūpniecību, pakalpojumiem un labāku infrastruktūru. Urbanizācijas līmenis pieaug — arvien vairāk cilvēku dzīvo pilsētās, kas rada izaicinājumus mājokļu, transporta un pilsētvides plānošanā. Kalnu un lauku rajonos iedzīvotāju skaits ir mazāks un bieži novecojošs.

Izglītība, veselība un ekonomiskā situācija

Izglītība: izglītības sistēma nodrošina plašu pamatizglītību un pakāpenisku augstākās izglītības pieaugumu. Alfabitizācijas līmenis ir augsts, īpaši jaunākajās paaudzēs. Arī sieviešu izglītības līmenis kopumā pieaug.
Veselība: veselības aprūpe ir uzlabojusies pēdējās dekādēs, taču veselības rādītāji joprojām ir atkarīgi no reģionālās pieejamības un sociāli ekonomiskā stāvokļa. Hroniskas slimības, kardiovaskulārie riski un dzemdību aprūpes kvalitāte ir nozīmīgi veselības politikas jautājumi.
Ekonomika: ekonomiskie apstākļi (ieteikumi darbavietu pieejamībai, ienākumu līmenis, naftas un gāzes nozīme ekonomikā) tieši ietekmē demogrāfiju — migrāciju, dzimstību un dzīves kvalitāti.

Tendences un galvenie izaicinājumi

Urbanizācijas un reģionālo nevienlīdzību mazināšana — nepieciešami investīcijas lauku infrastruktūrā un reģionālajā attīstībā.
Demogrāfiskā novecošana — ilgtermiņā pieaugošs spiediens uz veselības aprūpes un pensiju sistēmām, ja saglabāsies tendence uz zemāku dzimstību.
Dzimumu līdztiesība darba tirgū un izglītībā — sieviešu aktīvāka iesaiste darba tirgū un augstāka izglītība veicina sociālekonomisko attīstību.
Migrācijas pārvaldība un iekšēji pārvietoto personu iekļaušana sabiedrībā — politikas un programmu attīstība sociālās integrācijas atbalstam.

Datu avoti un novērojumi

Demogrāfiskās simpātijas un rādītāji mainās atkarībā no valsts statistikas institūciju, starptautisko organizāciju (piem., ANO, Pasaules Banka) un neatkarīgu pētījumu datiem. Lai iegūtu aktuālāko un precīzāko informāciju, ieteicams skatīt jaunākos statistikas pārskatus no valsts un starptautiskiem avotiem.

Azerbaidžāna: iedzīvotāju kopskaits un lauku iedzīvotāji 1958-2006 (miljonos). Azerbaidžānas Statistikas komiteja.

Dzīvības statistika

	Vidējais iedzīvotāju skaits (x 1000)	Dzīvi dzimušie bērni	Nāves gadījumi	Dabiskās pārmaiņas	Kopējais dzimstības līmenis (uz 1000 iedzīvotājiem)	Kopējais mirstības līmenis (uz 1000 iedzīvotājiem)	Dabiskās izmaiņas (uz 1000)	Kopējais dzimstības līmenis
1960	3 895	165 849	25 918	139 931	42.6	6.7	35.9
1961	4 026	170 504	27 295	143 209	42.4	6.8	35.6
1962	4 163	168 341	30 901	137 440	40.4	7.4	33.0
1963	4 303	175 033	30 230	144 803	40.7	7.0	33.7
1964	4 441	176 546	31 841	144 705	39.8	7.2	32.6
1965	4 575	167 429	29 095	138 334	36.6	6.4	30.2
1966	4 703	166 545	31 657	134 888	35.4	6.7	28.7
1967	4 826	157 270	32 338	124 932	32.6	6.7	25.9
1968	4 945	158 962	32 950	126 012	32.1	6.7	25.4
1969	5 060	148 078	35 428	112 650	29.3	7.0	22.3
1970	5 172	150 976	34 506	116 470	29.2	6.7	22.5
1971	5 281	146 261	34 236	112 025	27.7	6.5	21.2
1972	5 387	137 752	35 658	102 094	25.6	6.6	19.0
1973	5 491	138 569	34 770	103 799	25.2	6.3	18.9
1974	5 591	139 084	36 082	103 002	24.9	6.5	18.4
1975	5 689	141 857	39 291	102 566	24.9	6.9	18.0
1976	5 784	147 199	38 029	109 170	25.4	6.6	18.8
1977	5 878	146 822	39 035	107 787	25.0	6.6	18.4
1978	5 970	148 812	39 936	108 876	24.9	6.7	18.2
1979	6 028	153 080	43 022	110 058	25.4	7.1	18.3
1980	6 161	154 974	43 064	111 910	25.2	7.0	18.2
1981	6 260	164 577	42 898	121 679	26.3	6.9	19.4
1982	6 351	160 425	42 376	118 049	25.3	6.7	18.6
1983	6 453	168 644	42 944	125 700	26.1	6.7	19.5
1984	6 560	174 437	44 845	129 592	26.6	6.8	19.8
1985	6 661	177 657	45 179	132 478	26.7	6.8	19.9
1986	6 760	186 609	45 344	141 265	27.6	6.7	20.9
1987	6 866	184 585	45 744	138 841	26.9	6.7	20.2
1988	6 980	184 350	47 485	136 865	26.4	6.8	19.6
1989	7 085	181 631	44 016	137 615	25.6	6.2	19.4
1990	7 153	182 989	42 819	140 170	25.6	6.0	19.6	2.77
1991	7 271	190 353	44 659	145 694	26.2	6.1	20.0
1992	7 382	181 361	51 258	130 103	24.6	6.9	17.6
1993	7 495	174 618	52 809	121 809	23.3	7.0	16.3
1994	7 597	159 761	54 921	104 840	21.0	7.2	13.8
1995	7 685	143 315	50 828	92 487	18.6	6.6	12.0	2.29
1996	7 763	129 247	48 242	81 005	16.6	6.2	10.4	2.10
1997	7 838	132 052	46 962	85 090	16.8	6.0	10.9	2.10
1998	7 915	123 996	46 299	77 697	15.7	5.8	9.8	2.00
1999	7 985	117 539	46 295	71 244	14.7	5.8	8.9	2.00
2000	8 074	116 994	46 701	70 293	14.5	5.8	8.7	1.99
2001	8 153	110 356	45 284	65 072	13.5	5.6	8.0	1.83
2002	8 230	110 715	46 522	64 193	13.4	5.6	7.8	1.84
2003	8 309	113 467	49 001	64 466	13.7	5.9	7.8	1.91
2004	8 398	131 609	49 568	82 041	15.7	5.9	9.8	2.10
2005	8 500	141 901	51 962	89 939	16.7	6.1	10.6	2.33
2006	8 610	148 946	52 248	96 698	17.3	6.1	11.2	2.33
2007	8 723	151 963	53 655	98 308	17.4	6.2	11.3	2.33
2008	8 839	152 086	52 710	99 376	17.2	6.0	11.3	2.25
2009	8 947	152 139	52 514	99 625	17.0	5.9	11.1	2.26
2010	9 054	165 643	53 580	112 063	18.3	5.9	12.4	2.27
2011	9 173	176 072	53 762	122 310	19.2	5.9	13.3	2.38
2012	9 296	174 469	55 017	119 452	18.8	5.9	12.9

Etniskās grupas

Azerbaidžānas iedzīvotāju skaits pēc etniskās grupas 1926-2009
Etniskā grupa	Census 1926 ¹		1939. gada tautas skaitīšana ²		1959. gada tautas skaitīšana ³		Census 1970 ⁴		1979. gada tautas skaitīšana ⁵		Census 1989 ⁶		Census 1999 ⁶		Census 2009
Etniskā grupa	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%
Azerbaidžāņi	1,437,977	62.1	1,870,471	58.4	2,494,381	67.5	3,776,778	73.8	4,708,832	78.1	5,804,980	82.7	7,205,464	90.6	8,172,800	91.6
Lezgins	37,263	1.6	111,666	3.5	98,211	2.7	137,250	2.7	158,057	2.6	171,395	2.4	178,021	2.2	180,300	2.02
Armēņi	282,004	12.2	388,025	12.1	442,089	12.0	483,520	9.4	475,486	7.9	390,505	5.6	120,745⁸	1.5	120,300⁸	1.35
Krievi	220,545	9.5	528,318	16.5	501,282	13.6	510,059	10.0	475,255	7.9	392,304	5.6	141,687	1.8	119,300	1.35
Talysh	77,323	3.3	87,510	2.7	85	0.0					21,169	0.3	76,841	1.0	112,000	1.26
Avars	19,104	0.8	15,740	0.5	17,254	0.5	30,735	0.6	35,991	0.6	44,072	0.6	50,871	0.6	49,800	0.56
Turki	95	0.0	600	0.0	202	0.0	8,491	0.2	7,926	0.1	17,705	0.3	43,454	0.5	38,000	0,43
Tatāri	9,948	0.4	27,591	0.9	29,370	0.8	31,353	0.6	31,204	0.5	28,019	0.4	30,011	0.4	25,900	0,29
Tat	28,443	1.2	2,289	0.1	5,887	0.2	7,769	0.2	8,848	0.1	10,239	0.1	10,922	0.1	25,200	0.28
Ukraiņi	18,241	0.8	23,643	0.7	25,778	0.7	29,160	0.6	26,402	0.4	32,345	0.5	28,984	0.4	21,500	0,24
Cahurs	15,552	0.7	6,464	0.2	2,876	0.1	6,208	0.1	8,546	0.1	13,318	0.2	15,877	0.2	12,300	0.14
Udins	2,445	0.1	6,464	0.2	3,202	0.1	5,492	0.1	5,841	0.1	6,125	0.1	4,152	0.1	3,800	0.04
Gruzīni	9,500	0.4	10,196	0.3	9,526	0.3	13,595	0.3	11,412	0.2	14,197	0.2	14,877	0.2	9,900	0.11
Ebreji	20,578	0.9	41,245	1.3	40,198	1.1	48,652	1.0	35,487	0.6	30,792	0.4	8,916	0.1	9,100	0.1
Kurdi	41,193 ⁷	1.8	6,005	0.2	1,487	0.0	5,488	0.1	5,676	0.1	12,226	0.2	13,075	0.2	6,100	0.07
Citi	94,360	4.1	85,387	2.7	25,889	0.7	22,531	0.4	31,552	0.5	31,787	0.5	9,541	0.1	9,500	0.11
Kopā	2,314,571		3,205,150		3,697,717		5,117,081		6,026,515		7,021,178		7,953,438		8,922,400
¹ Avots: [1]. ² Avots: [2]. ³ Avots: [3]. ⁴ Avots: [4]. ⁵ Avots: [5]. ⁶ Avots: [6]. ⁷ Gandrīz visi kurdi dzīvoja Kurdistānas Ujezdā, teritorijā starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās padomju varas iestādes lielāko daļu Azerbaidžānas kurdu iedzīvotāju deportēja uz Kazahstānu. ⁸ Gandrīz visi armēņi kopš 90. gadu sākuma dzīvo separātiskajā Kalnu Karabahas reģionā.

Valodas

azerbaidžāņi 92,3%, lezgi 2,2%, krievi 1,8%, citi 3,3%, nav informācijas 1% (1999. gada tautas skaitīšana).

Demogrāfiskā statistika

Vecuma struktūra

0-14 gadi: 22,3%

15-64 gadi: 71.9%

65 gadi un vairāk: (2012. gada aprēķini): 5,8 % (2012. gada aprēķini)

Vidējais vecums

Kopā: 28,2 gadi

Vīrieši: 26,6 gadi

Sievietes: 30 gadi (2009. gada aprēķini)

Urbanizācija

Pilsētu iedzīvotāji: 52% no kopējā iedzīvotāju skaita (2008)

urbanizācijas līmenis: gada pārmaiņu temps: 1% (2005-2010, aprēķināts).

Dzimumu attiecība

Dzimšanas brīdī: 1,13 vīrieši / sievietes

Jaunāki par 15 gadiem: 1,12 vīrieši (-es)/vīrieši (-es)/mātītes

15-64 gadi: 0,96 vīrieši(-es)/vīrieši(-es)/sievietes

65 gadi un vairāk: 0,58 vīrieši (-es)/ sievietes

Kopējais iedzīvotāju skaits: 0,97 vīrieši (-es)/vīrieši (2009. gada aprēķini).

Zīdaiņu mirstība

Kopā: 10,6 nāves gadījumi/1 000 dzīvi dzimušo

Paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī

Kopējais iedzīvotāju skaits: 66,66 gadi

Valstu salīdzinājums ar pasauli: 158

Vīrietis: 62,53 gadi

Sievietes: 71,34 gadi (2009. gadā)

Kopējais dzimstības līmenis

2,04 dzimuši bērni uz vienu sievieti (2009. gada aprēķini)

1,92 dzimuši bērni/ sievietei (2012. gada aprēķini)

Valstu salīdzinājums ar pasauli: 135

HIV/AIDS

Pieaugušo izplatības līmenis: mazāk nekā 0,2 % (2007. gada dati).

Valsts salīdzinājums ar pasauli: 92

Cilvēki, kas dzīvo ar HIV/AIDS: 7 800 (2007. gada aprēķini).

Valstu salīdzinājums ar pasauli: 113

Mirušo skaits: mazāk nekā 100 (2007. gada aprēķini)

Valstu salīdzinājums ar pasauli: 127

Valstspiederība

Lietvārds: azerbaidžānis(i)

īpašības vārds: azerbaidžāņi

Reliģijas

Islāms 96%

Ši'a 85%
Sunnīti 15%

Kristietība 3%

Krievu pareizticīgo baznīca 2,5%
Gruzijas pareizticīgo baznīca 0,18%

Jūdaisms (ieskaitot kalnu ebrejus) 0,11%

Piezīme: Azerbaidžānā reliģiskā ticība ir tikai vārds; faktiski praktizējošo sekotāju procentuālais īpatsvars ir daudz mazāks.

Lasītprasme

Definīcija: 15 gadus vecs un vecāks, kas prot lasīt un rakstīt

Kopējais iedzīvotāju skaits: 98,8%

Vīrieši: 99,5%

Sievietes: 98,2 % (2003. gada aprēķini)

Izglītības izdevumi

2,1 % no kopējā IKP

Valstu salīdzinājums ar pasauli: 162

Jautājumi un atbildes

J: Par ko ir grāmata "Azerbaidžānas demogrāfija"?

A: Azerbaidžānas demogrāfija ir statistikas informācija un pētījumi par Azerbaidžānas iedzīvotājiem un cilvēkiem, tostarp par iedzīvotāju blīvumu, etnisko piederību, izglītības līmeni, iedzīvotāju veselību, ekonomisko stāvokli, reliģiskajiem uzskatiem un citiem aspektiem.

J: Kāda veida informāciju tā sniedz?

A: Azerbaidžānas demogrāfija sniedz tādu informāciju kā iedzīvotāju blīvums, etniskā piederība, izglītības līmenis, iedzīvotāju veselība, ekonomiskais stāvoklis, reliģiskie uzskati un citi aspekti.

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Azerbaidžānā?

A: Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju nodaļas (UNPD) 2020. gada aplēsēm Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku.

J: Kāds ir Azerbaidžānas etniskais sastāvs?

A: Azerbaidžānā lielākā etniskā grupa ir azerbaidžāņi, kas veido 91 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Citas etniskās grupas ir lezginieši (2%), krievi (1%) un armēņi (1%).

J: Kāds ir rakstpratības līmenis Azerbaidžānā?

A: Saskaņā ar UNESCO Statistikas institūta (UIS) 2019. gada ziņojumu Azerbaidžānā 99% pieaugušo vecumā no 15 gadiem ir lasīt un rakstīt spējīgi.

J: Kādu reliģiju lielākā daļa Azerbaidžānas iedzīvotāju piekopj?

A: Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, ko veica Valsts reliģisko apvienību komiteja, islāmu praktizē 93% Azerbaidžānas iedzīvotāju. Kristietība ir 2 %, bet citas reliģijas veido 5 %.

J: Kā laika gaitā Azerbaidžānā ir mainījies paredzamais dzīves ilgums?

A: Saskaņā ar Pasaules Bankas 1960-2020. gada datiem paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī laika gaitā ir ievērojami palielinājies - no 53 gadiem līdz 75 gadiem abiem dzimumiem kopā.