Emotikons (/ɪˈmoʊtɪkɒn/) ir rakstisks simbols — bieži vien divu vai trīs interpunkcijas zīmju vai citu rakstzīmju kombinācija — kas norāda rakstītāja noskaņojumu vai sejas izteiksmi. Emotikoni palīdz lasītājam saprast teikuma emocionālo toni un bieži tiek lietoti, lai mīkstinātu jokus, ironiju vai norādītu uz neformālu sarunas raksturu. Daži pazīstami piemēri: smaids ":-)", mirkšķināšana ";-)", bēdas ":(", pārsteigums ":O", vai vienkārša bultiņa ">". Emotikoni var būt vienkārši vai ļoti izteiksmīgi — gadu gaitā radītas simtiem dažādu kombināciju.

Veidi un piemēri

Emotikoni pēc izskata un orientācijas parasti iedala divos galvenajos veidos:

  • Salīdzināti ar galvu pagriezti (tingītie) — visbiežāk rietumu tradīcija, kur simbolu sērija jālasa, pagriežot galvu pa labi. Piemēri: :-) ;‑) :‑( ;‑P.
  • Vertikālie kaomoji — galvenokārt japāņu ietekmēti, tos lasa tā, kā tie ir rakstīti, bez galvas pagrieziena. Tie izmanto ne tikai ASCII zīmes, bet arī plašu Unicode simbolu klāstu: ^_^ (prieka izteiksme), (╯°□°)╯︵ ┻━┻ (galda apvēšana, trauksme), ʘ‿ʘ.

Ir arī sarežģītāki ASCII mākslas veidi (ascii art), kas veido attēlus, izmantojot daudz rakstzīmju. Tāpat tīmekļa forumos un tūlītējos ziņojumos bieži vien teksta emocijzīmes automātiski aizstāj ar maziem grafiskiem attēliem — šos attēliņus bieži dēvē par emocijzīmēm (emoji), lai gan tehniski emoji ir attēlu standarti, kas bieži tiek iekļauti Unicode.

Vēsture

Idejas par sejas vai izteiksmes attēlojumu ar rakstzīmēm var atrast jau 19. gadsimtā — laikrakstos un literatūrā reizēm lietoja simboliskas zīmju kopa, lai norādītu žestu vai noskaņu. Piemēram, 1912. gadā rakstāmmašīnas tekstā ir dokumentēti varianti, kas mēģināja parādīt smaidu vai smīnu ar rakstzīmēm, tādus kā "\___/!".

Taču modernākais un vispazīstamākais sākums datēts ar 1982. gadu: tolaik universitāšu e‑pasta sarakstēs un ziņojumu dēļos lietotāji sāka regulāri izmantot burtu un interpunkcijas kombinācijas, piemēram, :-) un :-(, lai skaidrāk izteiktu jokus un ironiju. Šīs kombinācijas ātri izplatījās kopienās un kļuva par internetu raksturīgu elementu.

Tehniskie aspekti un atšķirības no emoji

  • Emotikons parasti ir teksts — ASCII vai Unicode rakstzīmju kombinācija, kuru var ierakstīt ar standarta tastatūru.
  • Emoji ir grafiskas piktogrammas, kas ir iekļautas Unicode standartā un parasti tiek attēlotas kā krāsaini simboli (piem., 😊). Dažkārt tie aizstāj teksta emotikonus automātiski, kad tie tiek ierakstīti čatā vai forumā.
  • Dažas sarežģītākas emocijzīmes (īpaši kaomoji) izmanto divbaitu vai vairākbaitu rakstzīmes (Unicode), kas ļauj plašāku simbolu klāstu un detalizētāku izteiksmi.

Lietošana, kultūras un pieejamības jautājumi

Emotikoni ir plaši izmantoti sociālajos tīklos, čatos, īsziņās un e‑pastā. Tie palīdz nepastarpināti norādīt uz runas toni, taču to interpretācija var būt atšķirīga atkarībā no kultūras un konteksta. Piemēram, Rietumos populāri ir pagriezti smaidiņi (:-)), kamēr Austrumāzijā bieži sastopami vertikālie kaomoji (^_^).

Ja rakstīts saturs jāpadara pieejams cilvēkiem, kas izmanto ekrāna lasītājus, ieteicams:

  • izmantot skaidrus vārdus blakus emotikonam (piem., "smaida" vai "ironiski"), ja būtiski;
  • ja emotikons aizstāts ar attēlu, pievienot tai aprakstošu alt‑tekst vai aria‑atribūtu, lai to var nolasīt ekrāna lasītājs.

Etiķete

Emotikoni var padarīt sarunu draudzīgāku, tomēr jāņem vērā konteksts — formālā saziņā vai profesionālos e‑pastos to lietošana var būt nevēlama. Tāpat nevajadzētu aizstāt skaidru izteiksmju trūkumu — ja ir svarīgi precīzi izteikt domu, labāk papildināt ar vārdiem.

Noslēgumā — emocijzīmes ir vienkāršs, taču spēcīgs līdzeklis rakstītā saziņā: tās palīdz nodot emocionālo toni, padara tekstu pieejamāku un dažkārt arī izklaidē. Izvēlieties veidu (teksta emotikonu, kaomoji vai emoji) atbilstoši mērķauditorijai un saziņas kontekstam.