Anrī de Tulūzs-Lotreks — franču postimpresionisma gleznotājs un plakātu autors

Anrī de Tulūza-Lotreks — franču postimpresionisma gleznotājs un plakātu autors; iespaidīga biogrāfija, Parīzes izklaides, teātra un ikonu portreti.

Anrī de Tulūza-Lotreks (Henri de Toulouse-Lautrec, 1864. gada 24. novembris – 1901. gada 9. septembris) bija ievērojams postimpresionisma laikmeta franču gleznotājs, grafiķis un plakātu mākslinieks. Viņš dzimis dižciltīgā ģimenē Albijā, bet lielāko daļu savas radošās dzīves pavadīja Parīzes mākslinieciskajā un izklaides aprindās, īpaši Montmartre apkārtnē. Tulūza-Lotreks kļuva slavens ar portretiem un skicēm, kas atainoja aktierus, dejotājas un arī prostitūtas, kā arī Parīzes vakara dzīves ainas — kabarē, bāros, cirkos un krogos. Viņa darbi sniedz intīmu, bieži ironisku un empātisku ieskatu tā laika izklaides pasaulē.

Dzīve un veselība

Tulūza-Lotreka bērnībā piemita iedzimtas kaulu vājuma problēmas; pusaudža gados viņš piedzīvoja divkāršus kāju lūzumus, kas traucēja normālai augšanai, un pieaugušā vecumā viņam bija raksturīgs īss augums un ierobežotas locītavu kustības. Lai gan viņš nebija fiziski spēcīgs, viņa redze, zīmēšanas talants un novērošanas spēja bija izcili. Mākslinieka veselība pasliktinājās arī sakarā ar pārmērīgu alkohola lietošanu un iespējamiem infekcijas slimību sarežģījumiem; tas noveda pie priekšlaicīgas nāves 1901. gadā, kad viņam bija 36 gadi.

Izglītība un radošais ceļš

Viņš apguva zīmēšanu un mākslu pie dažiem Parīzes skolotājiem un studijās attīstīja savdabīgu rokrakstu, kas apvienoja spēcīgu līniju, vienkāršotas krāsu laukumus un kompozicionālu tieksmi pēc momenta notveršanas. Tulūza-Lotreks bija zīmēšanas meistars un pārņēma tehniskos risinājumus no dažādām tradīcijām, tostarp ietekmi no japāņu gravīru estētikas (ukijo-e), kas palīdzēja viņam attīstīt plakātam līdzīgu, viegli uztveramu vizuālo valodu.

Darbi un plakāti

Viņš radīja gan eļļas gleznas, gan zīmējumus, litogrāfijas un lielu skaitu plakātu, kas reklamēja izklaides pasākumus, mākslinieku uzstāšanās un kabarē. Tulūza-Lotreks aktīvi izmantoja litogrāfiju, lai izplatītu savus attēlus plašākai publikai, radot dinamiskas un atpazīstamas kompozīcijas. Viņa plakāti bieži bija drīzāk mākslas darbi nekā vienkārša reklāma, un tie būtiski ietekmēja mūsdienu plakāta un grafiskā dizaina attīstību. Viņš izgatavoja arī daudz drukātu plakātu, lai reklamētu izklaides pasākumus.

Slaveni motīvi un atpazīstami darbi

Tulūza-Lotreks bieži attēloja slavenos Parīzes izpildītājus — piemēram, Jane Avril un La Goulue — kā arī skatuves un kabarē interjerus (piemēram, darbos par Moulin Rouge). Viņa rokrakstu raksturo nošķirtas līnijas, plakans krāsu laukums un skarba, reizēm kairinoša ironija. Kaut arī viņa galvenie darbi attiecas uz izklaides vidi, viņš arī radīja nopietnas, emocionāli piesātinātas portretu studijas un ikdienas dzīves skices.

Mantojums un tirgus vērtība

Tulūza-Lotreks tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem postimpresionisma māksliniekiem un par plakāta mākslas pionieri. Viņa darbi ietekmēja gan laikabiedrus, gan vēlākus grafiskos māksliniekus un dizainerus. No laikmetīgā skatupunkta viņam ir nozīmīga vieta arī populārās kultūras attēlojumā par Parīzes naktsdzīvi 19. gadsimta beigās.

2005. gadā Christie's izsoļu nama izsolē tika uzstādīts jauns rekords, kad agrīna jaunas veļas mazgātājas glezna La blanchisseuse tika pārdota par 22,4 miljoniem ASV dolāru, kas apliecina mākslinieka darbu augsto kolekcionēšanas vērtību mūsdienās.

Interesanti fakti

• Viņa darbi bieži balansē starp satīru un izjūtu, piedāvājot empātisku portretējumu pat tiem, ko sabiedrība nosodīja.
• Tulūza-Lotreks radīja gan oriģinālas litogrāfijas, gan daudz zīmējumu un skiču, kas kalpoja kā pamatmateriāls gleznām.
• Viņa radošā darbība un plakātu māksla palīdzēja mainīt to, kā māksla var darboties sabiedrībā — ne tikai kā nošķirts galerijas objekts, bet arī kā masu komunikācijas līdzeklis.

Šodien Tulūza-Lotreks darbi ir iekļauti vadošajās pasaules muzeju kolekcijās un regulāri parādās izsolēs, kur tie joprojām piesaista lielu interesi gan no mākslas vēsturniekiem, gan kolekcionāriem.

Biogrāfija

Jaunieši

Anrī Marī Reimonds de Tulūzas-Lotreks Monfa dzimis Albi, Francijas Midi-Pireneju reģionā. Viņš bija grāfa Alfonsa un grāfienes Adēlas de Tulūzas-Lotreku vecākais bērns. Viņa māte un tēvs bija brālēni un māsīcas. Tiek uzskatīts, ka tas bija iemesls viņa vājumam un sliktai veselībai. Viņa jaunākais brālis piedzima 1867. gada 28. augustā, bet nomira nākamajā gadā.

Kad Henrijam bija 13 un 14 gadi, viņš piedzīvoja divus negadījumus. Viņš lauza (salauza) abu kāju augšstilbu kaulus. Tie ilgi dzīvoja, un nekad vairs neauga. Neviens precīzi nezina, kas izraisīja šo problēmu. Pieaugot viņam bija vīrieša auguma ķermenis, bet bērna auguma kājas, un viņa augums bija 1,54 m (5 pēdas 1 collu),

Parīze

Jaunībā Tulūzs-Lotreks nespēja darīt daudzas lietas, ko citi viņa laikabiedri labprāt darīja. Viņš labi zīmēja jau kopš bērnības. Tā vietā, lai nodarbotos ar sportu un medībām, viņš pavadīja laiku, zīmējot un gleznojot. Viņš ceļoja uz Parīzi, kur iepazinās ar citiem māksliniekiem, kā arī rakstniekiem, aktieriem un dejotājiem. Parīzes "nakts dzīve" (izklaide) bija tik daudz krāsainu ainu un cilvēku, kurus varēja gleznot. Viņa gleznas ir slavenas ar to, ka attēloja mūsdienu dzīves ainas tā, kā tās nekad agrāk nebija rādītas.

Tulūza-Lotreks dzīvoja Monmartrā, Parīzes rajonā, kas bija slavens ar "bohēmas" ļaudīm - māksliniekiem, dzejniekiem, filozofiem un nabadzīgiem studentiem. Viņu dēvēja par "Monmartra dvēseli". Viņš bieži apmeklēja naktsklubus, piemēram, Moulin Rouge. Daudz laika viņš pavadīja arī šī rajona bordeļos un kādu laiku dzīvoja bordelī des Moulins, kur viņš bija labs draugs daudzām tur dzīvojošām sievietēm.

Tulūzs Lorēks gleznoja ainas no šo cilvēku dzīves, kas bija ļoti šokējošas dažiem Parīzes pieklājīgās sabiedrības pārstāvjiem. Viņš ne tikai rādīja dejas, dziedāšanu, aktiermākslu un cirka priekšnesumus, kas daudziem cilvēkiem patika, bet arī cilvēkus gultā, narkomānu skumjas sejas un puskailas prostitūtas, kas stāvēja rindā uz medicīnisku pārbaudi par seksuāli transmisīvajām slimībām. Daudzās viņa fotogrāfijās bija redzamas sievietes lesbiešu attiecībās.

Viņš gleznoja dziedātāju Ivetu Gilberi, dejotāju Džeinu Avrilu un dejotāju Luīzi Vēberi, kura bija pazīstama kā "La Goulue" ("Alkatīgā Gūla") un kura radīja deju ar kājām "Can-Can", ko "Moulin Rouge" dejā dejo vēl mūsdienās. Tulūza-Lotreks sniedza gleznošanas nodarbības Suzannai Valadonai, kura bija viena no viņa modelēm un, iespējams, arī viņa draudzene.

Nāve

Anrī Tulūzs-Lotreks lielāko daļu savas pieaugušā mūža bija alkoholiķis. Neilgi pirms nāves viņš tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Viņš nomira no sifilisa un alkoholisma izraisītajām problēmām savā ģimenes mājā Malromē. Viņš bija gandrīz 37 gadus vecs. Viņš ir apglabāts Verdelejā, Žirondā, dažus kilometrus no savas dzimtās mājas.

Savā nepilnu 20 gadu ilgajā darba mūžā Tulūza-Lotreks radīja 737 audeklus, 275 akvareļus, 363 grafikas un plakātus un 5084 zīmējumus. Viņš radīja arī keramiku un vitrāžas Pēc Tulūzas-Lotreka nāves viņa mākslu popularizēja viņa māte, grāfiene Adēla Tulūza-Lotreka, un viņa mākslas darbu tirgotājs Moriss Žoans. Viņa māte piešķīra naudu, lai Albi, viņa dzimtajā pilsētā, tiktu uzcelts viņa darbu muzejs.

Cirkā Fernando


Sieviete mazgājas pie ugunskura

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Henri de Tulūzas-Lotreks?

J: Ar ko ir slavens Anrī de Tulūza-Lotreks?

J: Kas bija La blanchisseuse?

Jautājums: Par cik "La blanchisseuse" tika pārdota Christie's izsoļu namā?

J: Kur Anrī de Tulūzas-Lotreks nodzīvoja lielāko daļu sava mūža?

J: Kādam laikmetam pieder Tulūzas-Lotreka mākslas darbi?

J: Kāda bija Tulūza-Lotreka izcelsme?

Meklēt pēc burta