Lieli un mazi burti (majuskule, mīnuskule): definīcija un lietojums
Uzzini lieli un mazi burti (majuskule, mīnuskule): definīcija, valodu lietojuma noteikumi un praktiski piemēri, kas palīdz pareizi rakstīt.
Burtu lieli un mazie burti — tas ir rakstības sistēmu rakstzīmju dalījums uz lielajiem (mazāk lietots termins — majuskule) un mazajiem (mīnuskule) burtiem. Nosaukums angļu valodā (uppercase/lowercase) un arī mūsu valodā cēlies no drukāšanas tradīcijas, kur lielie tipi tika glabāti drukas mašīnas atvilktnē virs mazajiem tipiem. Oficiālie latīņu nosaukumi ir majuskule (lielie burti) un mīnuskule (mazie burti). Rakstību sistēmās, kurās ir šāds sadalījums, pieder latīņu alfabēts, grieķu alfabēts un kirilicas alfabēts.
Vēsturisks fons
Pirmie alfabēti parasti sastāvēja tikai no lielajiem burtiem. Pakāpeniska mazo burtu attīstība notika vēlāk — īpaši viduslaikos, kad nepieciešamība rakstīt ātrāk un lasāmāk noveda pie dažādu kursīvu un mazāku formu izmantošanas. No šīm formām izveidojās mūsdienu mīnuskules; svarīgs pavērsiens bija tā dēvētā karolīniskā mīnuskule, kas ietekmēja vēlākos rokrakstus un tipogrāfiju. Līdz aptuveni 1300. gadam daudzās Eiropas valodās nebija stingras atšķirības starp lielajiem un mazajiem burtiem — izņemot daļējas procedūras grieķu un latīņu valodā.
Galvenie lietojuma noteikumi
Noteikumi par to, kad lietot lielos vai mazākos burtus, atšķiras pa valodām. Tomēr pastāv arī kopīgas normas:
- Teikuma sākums: gandrīz visās valodās katra teikuma pirmā vārda pirmais burts tiek rakstīts ar lielo burtu.
- Īpašvārdi: personu un vietu nosaukumi, organizāciju nosaukumi, oficiālas iestādes u. tml. parasti raksta ar lielo sākumburtu (piem., Rīga, Latvijas Universitāte).
- Valodas atšķirības: piemēram, vācu valodā ar lielo sākumburtu vienmēr raksta lietvārdus (piem., das Auto, die Freiheit), kamēr angļu valodā lielais sākumburts parasti tiek lietots tikai īpašvārdiem (piem., Germany, bet ne car).
- Īpaši gadījumi: daļā valodu (piem., turku) ir unikālas lielo/mazo burtu atbilstības problēmas (dotted/dotless i), savukārt vācu valodā pastāv arī speciālas rakstzīmes (ß) lielajā formā.
Latviešu valodas īpatnības
Latviešu ortogrāfijā galvenās prasības ir šādas:
- Sākumburts: teikuma pirmais vārds sākas ar lielo burtu.
- Īpašvārdi: personu, vietu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumi raksta ar lielo sākumburtu (Jānis, Latvija, Rīgas Tehniskā universitāte).
- Datumi un mēneši: mēnešu un nedēļas dienu nosaukumi latviešu valodā parasti rakstās ar mazo burtu (janvāris, pirmdiena).
- Valodas un nācijas: valodu un tautību nosaukumi rakstās ar mazo burtu (latviešu valoda, franču kultūra).
- Grāmatu un rakstu nosaukumi: grāmatu nosaukumos latviešu praksē parasti tiek lietots tikai pirmais vārds ar lielo burtu un īpašvārdi—piemēram, "Ceļojums uz Vidzemi".
Praktiski piemēri un izņēmumi
Dažas situācijas, kurās jāievēro īpaši noteikumi:
- Akronīmi un saīsinājumi: parasti tiek rakstīti ar lielajiem burtiem (piem., NATO, ASV), tomēr stila izvēle var prasīt mazākus burtus vai jauktas formas (piem., iPhone kā preču zīme).
- Ķīmijas un bioloģija: ķīmisko elementu simbolos pirmais burts ir liels, otrais — mazs (piem., He — hēlijs). Zinātniskajos nosaukumos ģints raksta ar lielo burtu, suga — ar mazo (Homo sapiens).
- VISI LIELIE BURTI: teksta izcelšanai bieži izmanto visu lielo burtu stilu; tomēr tā var samazināt lasāmību un tiek uzskatīta par kliedzienu internetā.
- Programmatūra: daudzās programmēšanas valodās identifikatori ir case-sensitive (tātad maina un Maina ir dažādi), tāpēc lielo/mazo burtu lietošana tur ir būtiska.
- URL un failu nosaukumi: domēna vārdi parasti nav reģistrjutīgi, bet URL ceļi un serveru failu nosaukumi var būt reģistrjutīgi — jāpievērš uzmanība.
Tipogrāfija un tehnoloģiskie aspekti
Ja runā par dizainu un tehnoloģijām, ir vērts zināt sekojošo:
- Tipogrāfiskās variācijas: pastāv small caps (mazie kapitāļi), kur mazajiem burtiem tiek piešķirts kapitāļu formāts, saglabājot augstuma atšķirību; to izmanto nosaukumos un dizainā.
- Unicode un valodu īpatnības: Unicode nodrošina lielu burtu un mazo burtu pārus daudzām skriptām, bet dažām valodām (piem., turku) nepieciešami speciāli kartējumi — tas var radīt problēmas teksta automatizētā apstrādē (piem., sakārtošanā vai case folding).
- Taustiņi: tastatūrā liela burtu rakstīšanai izmanto Shift taustiņu vai Caps Lock ilgstošām lielo burtu rindām.
Kopsavilkums
Majuskules un mīnuskules ir pamat elements modernas rakstības sistēmās. Lai gan pamatprincipi — teikuma sākums un īpašvārdi ar lielajiem burtiem — ir plaši izplatīti, detaļas atšķiras pa valodām. Zināšanas par konkrētas valodas lielo/mazo burtu lietojumu, kā arī par tipogrāfijas un tehnoloģiju īpatnībām, palīdz rakstīt pareizi un saprotami.
Meklēt