Tour de Pologne — Polijas daudzposmu riteņbraukšanas sacensības
Tour de Pologne — vēsturiskas Polijas daudzposmu riteņbraukšanas sacensības kopš 1928. gada; UCI ProTour līmeņa, ar aizraujošiem kalnu un sprinta posmiem.
Tour de Pologne (angļu: Tour of Poland) ir šosejas riteņbraukšanas sacensību posms. Sacensības sastāv no vairākiem posmiem — parasti septiņiem vai astoņiem — un pirmo reizi tās notika 1928. gadā. Pēc Otrā pasaules kara un politiskajām pārmaiņām sacensības netika rīkotas regulāri līdz 1952. gadam; kopš tā laika Tour de Pologne tiek organizētas ik gadu. Komunistiskās sistēmas laikā, kad profesionālais sporta nozare bija ierobežota, sacensībās dominēja amatieri un uzvarētāji lielākoties bija poļu riteņbraucēji; tikai pēc 20. gadsimta 90. gadu sākuma sacensību līmenis un dalībnieku sastāvs sāka kļūt starptautiskāks.
Vēstures izaugsme un starptautiska atzīšana
Lai gan Tour de Pologne ilgu laiku nebija plaši pazīstams ārpus reģiona, sacensību profils ievērojami pieauga, kad Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība (UCI) 2005. gadā iekļāva to UCI ProTour programmā. Tas nozīmēja, ka sacensībās sāka regulāri piedalīties pasaules klases profesionālās komandas un augsta līmeņa riteņbraucēji. Vēlāk, kad UCI ProTour tika pārdēvēts par UCI WorldTour, Tour de Pologne nostiprināja savu vietu starptautiskajā sacensību kalendārā.
Rīkošana un maršruts
Tour de Pologne parasti norisinās vasaras beigās — jūlija beigās vai augustā — un ietver dažāda tipa etapus: līdzenos posmus sprinteriem, kalnu posmus Polijas dienvidu reģionos (piemēram, Tatru un Besķidu apvidū) un laika braucienus. Maršruti mainās katru gadu; sacensības reizēm ietver arī pilsētu finišus un speciālus tā sauktos “sprinteru” vai “klasiku” tipa posmus, lai piesaistītu plašāku skatītāju interesi un apvienotu dažādas riteņbraukšanas prasmes.
Organizācija un nozīmīgums
Tour de Pologne rīko pieredzējusi komanda, kuras vadībā ilgstoši ir bijis bijušais profesionālais riteņbraucējs Czesław Lang; organizatori sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, sponsoriem un valsts institūcijām, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu sacensību norisi. Pēc iekļaušanas UCI ProTour/WorldTour kalendārā sacensības kļuva svarīgs posms sezonā, piesaistot starptautisku mediju uzmanību un tūristu plūsmu uz sacensību pilsētām, kā arī sniedzot ievērojamu ekonomisku un promocijas ieguvumu reģioniem, kur notiek posmi.
Sacensību formāts un klasifikācijas
Parasti Tour de Pologne ietver vairākas galvenās klasifikācijas, kuras piešķir, balstoties uz kopējo laiku, punktiem un citiem kritērijiem:
- Kopvērtējums (visātrākais pēc visiem posmiem) — sacensību uzvarētājs tiek noteikts pēc vismazākā laika.
- Punktu (sprinteru) vērtējums — summē sprintos un posmu finišos iegūtos punktus.
- Kalnu vērtējums — vērtēšana kalnu vai stāvos posmos, lai noteiktu labāko kāpumu braucēju.
- Komandu vērtējums — komandu kopējais sniegums, summējot labāko braucēju laikus.
- Vietējais/jauniešu vērtējums — bieži tiek apbalvots labākais poļu braucējs vai jauns braucējs atsevišķā klasifikācijā.
Katram no šiem vērtējumiem parasti piešķir īpašas līderu uzvalka vai uzvārdus, kā arī balvas posmu uzvarētājiem.
Dalībnieki, drošība un antidopinga pasākumi
Kopš starptautiskās iekļaušanas sacensībās piedalās spēcīgas WorldTour un ProTeam komandas, kā arī izlases un vietējās komandas. Kā visās augsta līmeņa sacensībās, Tour de Pologne pakļauta stingriem drošības pasākumiem un antidopinga kontrolei, ko veic UCI un nacionālās antidopinga aģentūras.
Kultūras un sportiska nozīme
Tour de Pologne ir viens no svarīgākajiem riteņbraukšanas notikumiem Austrumeiropā. Tas popularizē riteņbraukšanu Polijā, sniedz iespēju jauniem poļu riteņbraucējiem pierādīt sevi starptautiskā līmenī un piesaista skatītājus klātienē un televīzijā. Sacensības ir kļuvušas par platformu, kurā savā sezonā var piedalīties pasaules līmeņa sprinteri, kopvērtējuma speciālisti un kalnu braucēji.
Tour de Pologne vēsturiski ir attīstījies no nacionāla posma uz starptautisku sacensību ar plašu atpazīstamību, un tā turpina pielāgoties mūsdienu profesionālajam riteņbraukšanas kalendāram, saglabājot savas tradīcijas un attīstot jaunas iniciatīvas, lai piesaistītu dalībniekus un skatītājus.
Peletons 2004. gada velobraucienā pa Poliju.
Uzvarētāji
| Gads | Uzvarētājs | Valstspiederība | Posmi | Attālums |
| 1928 | Felikss Viecek | 8 | 1491 km | |
| 1929 | Jozefs Stefanskis | 12 | 2250 km | |
| 1933 | Jerzy Lipinski | 9 | 1721 km | |
| 1937 | Boleslavs Napierala | 9 | 1336 km | |
| 1939 | Boleslavs Napierala | 8 | 1291 km | |
| 1947 | Staņislavs Gželāks (Stanislaw Grzelak) | 4 | 606 km | |
| 1948 | Waclaw Wojcik | 11 | 1963 km | |
| 1949 | Francesco Locatelli | 12 | 1994 km | |
| 1952 | Waclaw Wojcik | 11 | 1959 km | |
| 1953 | Mieczyslaw Wilczewski | 13 | 2311 km | |
| 1954 | Marian Wieckowski | 12 | 1925 km | |
| 1955 | 10 | 1563 km | ||
| 1956 | 8 | 1221 km | ||
| 1957 | Henryk Kowalski | 11 | 1968 km | |
| 1958 | Boguslavs Fornalčiks (Boguslaw Fornalczyk) | 11 | 2038 km | |
| 1959 | Wieslaw Podobas | 11 | 1621 km | |
| 1960 | Roger Diercken | 8 | 1336 km | |
| 1961 | Henryk Kowalski | 8 | 1329 km | |
| 1962 | Jan Kudra | 8 | 1278 km | |
| 1963 | Staņislavs Gazda | 8 | 1482 km | |
| 1964 | Rajmund Zielinski | 10 | 1394 km | |
| 1965 | Jozefs Bekers | 9 | 1318 km | |
| 1966 | Jozef Gawliczek | 10 | 1272 km | |
| 1967 | Andrzej Blawdzin | 11 | 1682 km | |
| 1968 | Jan Kudra | 12 | 1757 km | |
| 1969 | Wojciech Matusiak | 13 | 1795 km | |
| 1970 | Jan Stachura | 12 | 1611 km | |
| 1971 | Staņislavs Šozda | 12 | 1291 km | |
| 1972 | Hosē Luiss Viejo | 10 | 1194 km | |
| 1973 | Lucjan Lis | 12 | 1512 km | |
| 1974 | André Delcroix | 11 | 1593 km | |
| 1975 | Tadeusz Mytnik | 10 | 1440 km | |
| 1976 | Janusz Kowalski | 10 | 1499 km | |
| 1977 | Lechoslaw Michalak | 10 | 1460 km | |
| 1978 | Jan Brzezny | 11 | 1415 km | |
| 1979 | Henryk Charucki | 9 | 1335 km | |
| 1980 | Česlavs Langs | 10 | 1282 km | |
| 1981 | Jan Brzezny (2) | 9 | 1 195 km | |
| 1982 | Andrzej Mierzejewski | 8 | 892 km | |
| 1983 | Tadeusz Krawczyk | 9 | 1147 km | |
| 1984 | Andrzej Mierzejewski | 9 | 1219 km | |
| 1985 | Marek Lesniewski | 10 | 1224 km | |
| 1986 | Marek Kulas | 10 | 1490 km | |
| 1987 | Zbigņevs Piateks | 8 | 1162 km | |
| 1988 | Andrzej Mierzejewski | 7 | 1016 km | |
| 1989 | Marek Wrona | 8 | 1271 km | |
| 1990 | Mečislavs Karlovičs | 9 | 1207 km | |
| 1991 | Dariusz Baranowski | 8 | 1222 km | |
| 1992 | 8 | 1149 km | ||
| 1993 | 12 | 1794 km | ||
| 1994 | Mauricio Fondriest | 7 | 1110 km | |
| 1995 | Zbigņevs Spručs | 7 | 1254 km | |
| 1996 | Vjačeslavs Džavanjans | 8 | 1346 km | |
| 1997 | Rolfs Jermans (Rolf Järmann) | 8 | 1499 km | |
| 1998 | Sergejs Ivanovs | 8 | 1434 km | |
| 1999 | Tomasz Brożyna | 7 | 1164 km | |
| 2000 | Piotr Przydzial | 7 | 1164 km | |
| 2001 | Ondržej Sosenka | 8 | 1249 km | |
| 2002 | Laurent Brochard | 8 | 1273 km | |
| 2003 | Cezary Zamana | 8 | 1133 km | |
| 2004 | Ondržej Sosenka (2) | 8 | 1264 km | |
| 2005 | Kima Kirhena | 8 | 1246 km | |
| 2006 | Stefans Šūmahers | 7 | 1226 km | |
| 2007 | Johans van Summerens | 7 | 1224 km | |
| 2008 | Jenss Voigts | 7 | 1258,6 km | |
| 2009 | Alessandro Ballan | 7 | 1158 km | |
| 2010 | Daniels Martins | 7 | 1256,5 km --> |
Meklēt