Starpkontinentālais kauss (futbols): vēsture, uzvarētāji un nozīme
Iepazīstiet Starpkontinentālā kausa (Toyota kauss) vēsturi, slavenākos uzvarētājus un turnīra nozīmi pasaules futbolā — no 1960. līdz 2004. gadam.
Starpkontinentālais kauss bija starptautiskas futbola sacensības. To apstiprināja Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) un Sudamerikas Futbola konfederācija (CONMEBOL). Šo konfederāciju komandas spēlēja viena pret otru. Parasti UEFA Čempionu līgas uzvarētāji sacentās pret Dienvidamerikas Copa Libertadores uzvarētājiem. Tā norisinājās no 1960. līdz 2004. gadam. To aizstāja FIFA Pasaules kausa izcīņa klubiem. Šie kausi norisinājās vienlaicīgi no 2000. līdz 2004. gadam. No 1980. līdz 2004. gadam Starpkontinentālais kauss bija pazīstams arī kā Eiropas/ Dienvidamerikas kauss vai Toyota kauss. Tas bija tāpēc, ka bija noslēgts līgums ar automobiļu ražotāju Toyota.
No 1960. līdz 1979. gadam sacensības notika divās spēlēs starp vienām un tām pašām komandām. Līdz 1968. gadam, ja komandu skaits bija vienāds, tika organizēta playoff. Pēc šī datuma tika piemēroti soda metieni. Septiņdesmitajos gados Eiropas komandas nebija drošas par spēlēšanu 1969. gada finālturnīra notikumu dēļ. Dažas Eiropas kausa ieguvējas komandas nespēlēja. No 1980. gada sacensības bija viena spēle. Komandas spēlēja Japānā. Sponsors bija starptautiskais automobiļu ražotājs Toyota. Tas piešķīra otru trofeju, ko nosauca par Toyota kausu. Sacensības organizēja Japānas Futbola asociācija. UEFA un CONMEBOL turpināja apstiprināt turnīru.
Pirmā kausa ieguvēja bija Spānijas komanda Real Madrid. Viņi 1960. gadā uzvarēja Urugvajas klubu Peñarol. Pēdējā uzvarētāja bija Portugāles komanda Porto. Tā 2004. gadā soda sitienu sērijā pārspēja Kolumbijas komandu Once Caldas. Sacensības beidzās 2004. gadā. Tās 2005. gadā tika apvienotas ar FIFA Pasaules klubu kausa izcīņu.
Vēstures beigas un pāreja uz FIFA turnīru
Laikā no 2000. līdz 2004. gadam Starpkontinentālais kauss pastāvēja paralēli FIFA mēroga iniciatīvām, kas vēlējās iekļaut klubu čempionus no visām konfederācijām. 2005. gadā tika pieņemts lēmums par pilnīgu pāreju uz FIFA Pasaules kausa izcīņa klubiem, kurā piedalās čempioni no visām sešām FIFA reģionālajām konfederācijām. Tas faktiski izbeidza tradicionālo UEFA–CONMEBOL duelī balstīto formātu, kura mērķis bija noteikt labāko klubu starp Eiropu un Dienvidameriku.
Formāts un galvenās izmaiņas
Sākotnēji (1960–1979) turnīrs bija divu spēļu kopums — mājas un izbraukuma mačs —, kas bieži izraisīja sarežģījumus saistībā ar ceļošanu, kalendāru un spēlētāju pieejamību. No 1980. gada formāts mainījās uz vienas spēles finālu, kas notika Japānā, galvenokārt Tokijā un vēlāk arī Jokohamā (Yokohama). Šī centralizācija nodrošināja drošāku un komerciāli pievilcīgāku norisi — par turnīru rūpējās Japānas Futbola asociācija un to sponsorizēja Toyota, kas turnīram deva arī nepamatoti populāru nosaukumu "Toyota Cup".
Biežākās problēmas un pretrunas
Gadu gaitā Starpkontinentālais kauss saskārās ar vairākām problēmām: Eiropas komandu atteikšanās spēlēt 1970. gados (bēgot no vardarbības un aizsardzības problēmām), garie ceļojumi, nespēja iekļauties saspringtajos vietējo līgu kalendāros un dažkārt skarbs fiziskais spēles stils. Vienlaikus Toyota sponsora ienākšana 1980. gadā deva stabilitāti, garantētu finansiālu atbalstu un starptautisku auditoriju, tomēr turnīra statusu kā "pasaules klubu čempionāta" daži apšaubīja, jo tajā piedalījās tikai Eiropas un Dienvidamerikas čempioni.
Uzvarētāji un izcilākie momenti
Starpturnīra vēsturē parādījās gan klasiskas, gan pretrunīgas cīņas. Pirmais tituls nonāca pie Real Madrid, bet pēdējais — pie Porto, kas 2004. gadā sērijā uzvarēja Once Caldas. Turnīra laikā par uzvarētājiem kļuva gan Eiropas grandklubi (piemēram, klubi no Spānijas, Itālijas un Anglijas), gan Dienvidamerikas spēcīgākie klubi (no Argentīnas, Brazīlijas, Urugvajas). Dažas no šīm cīnām kļuvušas par futbola vēstures leģendām, jo pretī stājās dažādu kontinentu atšķirīgais spēles stils un taktika.
- Slaveni uzvarētāji un dalībnieki: Real Madrid, Peñarol, Porto, Once Caldas un citi.
- Atsevišķas spēles iekļāva intensīvus duelus un diskusijas par tiesāšanu, drošību un diskvalifikācijām, kas ietekmēja turnīra reputāciju 1960.–1970. gados.
Nozīme un mantojums
Starpkontinentālais kauss ilgus gadus simbolizēja "vislabākā Eiropas komanda pret vislabāko Dienvidamerikas komandu" ideju, saglabājot savdabīgu prestižu, kas īpaši nozīmēja daudz Dienvidamerikas klubiem, kas savas pārliecinošās uzvaras spēja parādīt pret Eiropas līderiem. Lai gan to var uzskatīt par ne pilnīgu "pasaules čempionātu", turnīrs atstāja spēcīgu mantojumu — nedaudzas sacensības vienlīdz cieši sasaistīja divu futbola vēsturiski svarīgāko reģionu čempionus.
Ar pāreju uz FIFA Pasaules kausa izcīņa klubiem sākās jauna ēra, kurā klubiem no visām konfederācijām ir iespēja sacensties par globālu titulu. Tomēr Starpkontinentālais kauss joprojām tiek pieminēts kā nozīmīga futbola vēstures lappuse — īpaši fanu atmiņās par leģendārām spēlēm, klubu rivalitātēm un pāreju no kontinenta pret kontinentu uz globāli iekļaujošu turnīru.
Trofeja
Sacensību trofejas augšpusē ir uzraksts "Coupe Européenne-Sudamericaine" ("Eiropas un Dienvidamerikas kauss"). Trofejas apakšdaļā ir UEFA apaļais logotips un Dienvidamerikas karte aplī.
Toyota sponsorēšanas laikā sacensībās tika piešķirta otra trofeja, ko nosauca par "Toyota kausu".
Priekšnesumi
Dažādu klubu sniegums ir parādīts turpmākajās tabulās:
Veikums pa klubiem
| Klubs | Uzvarētāji | Uzvarētāji | Uzvaras gadi | Otrās vietas ieguvēju gadi |
| 3 | 4 | 1969, 1989, 1990 | 1963, 1993, 1994, 2003 | |
| 3 | 2 | 1961, 1966, 1982 | 1960, 1987 | |
| 3 | 2 | 1960, 1998, 2002 | 1966, 2000 | |
| 3 | 1 | 1977, 2000, 2003 | 2001 | |
| 3 | - — | 1971, 1980, 1988 | - — | |
| 2 | 4 | 1973, 1984 | 1964, 1965, 1972, 1974 | |
| 2 | 1 | 1985, 1996 | 1973 | |
| 2 | - — | 1962, 1963 | - — | |
| 2 | - — | 1964, 1965 | - — | |
| 2 | - — | 1992, 1993 | - — | |
| 2 | - — | 1972, 1995 | - — | |
| 2 | - — | 1976, 2001 | - — | |
| 2 | - — | 1987, 2004 | - — | |
| 1 | 2 | 1968 | 1969, 1970 | |
| 1 | 2 | 1979 | 1990, 2002 | |
| 1 | 1 | 1983 | 1995 | |
| 1 | 1 | 1986 | 1996 | |
| 1 | 1 | 1999 | 1968 | |
| 1 | - — | 1967 | - — | |
| 1 | - — | 1970 | - — | |
| 1 | - — | 1974 | - — | |
| 1 | - — | 1981 | - — | |
| 1 | - — | 1991 | - — | |
| 1 | - — | 1994 | - — | |
| 1 | - — | 1997 | - — | |
| - — | 2 | - — | 1961, 1962 | |
| - — | 2 | - — | 1981, 1984 | |
| - — | 2 | - — | 1976, 1997 | |
| - — | 1 | - — | 1967 | |
| - — | 1 | - — | 1971 | |
| - — | 1 | - — | 1977 | |
| - — | 1 | - — | 1979 | |
| - — | 1 | - — | 1980 | |
| - — | 1 | - — | 1982 | |
| - — | 1 | - — | 1983 | |
| - — | 1 | - — | 1985 | |
| - — | 1 | - — | 1986 | |
| - — | 1 | - — | 1988 | |
| - — | 1 | - — | 1989 | |
| - — | 1 | - — | 1991 | |
| - — | 1 | - — | 1992 | |
| - — | 1 | - — | 1998 | |
| - — | 1 | - — | 1999 | |
| - — | 1 | - — | 2004 |
Darbības rezultāti pa valstīm
| Valsts | Uzvarētāji | Uzvarētāji | Uzvarētāju klubi | Uzvaras gadi |
| 9 | 9 | Boca, Independiente, Estudiantes, River Plate, Racing Club, Vélez Sarsfield | 1967, 1968, 1973, 1977, 1984, 1986, 1994, 2000, 2003 | |
| 7 | 5 | Milan, Juventus, Internazionale | 1964, 1965, 1969, 1985, 1989, 1990, 1996 | |
| 6 | 5 | Santos, Sanpaulu, Grêmio, Flamengo | 1962, 1963, 1981, 1983, 1992, 1993 | |
| 6 | 2 | Peñarol, Nacional | 1961, 1966, 1971, 1980, 1982, 1988 | |
| 4 | 3 | Real Madrid, Atlético Madrid | 1960, 1974, 1998, 2002 | |
| 3 | 2 | Bayern Munich, Borussia Dortmund | 1976, 1997, 2001 | |
| 3 | 1 | Ajax, Feyenoord | 1970, 1972, 1995 | |
| 2 | 2 | Porto | 1987, 2004 | |
| 1 | 5 | 1999 | ||
| 1 | 2 | Olimpia | 1979 | |
| 1 | - — | Red Star Belgrada | 1991 | |
| - — | 2 | - — | - — | |
| - — | 1 | - — | - — | |
| - — | 1 | - — | - — | |
| - — | 1 | - — | - — | |
| - — | 1 | - — | - — | |
| - — | 1 | - — | - — |
Darbības rādītāji pa konfederācijām
| Konfederācija | Uzvarētāji | Uzvarētāji | Uzvarētāju klubi | Uzvarētājvalstis |
| CONMEBOL | 22 | 21 | 13 | 4 |
| UEFA | 21 | 22 | 12 | 7 |
Treneri
- Karloss Bianki kā treneris uzvarēja trīs reizes: vienreiz 1994. gadā ar
Vélez Sársfield un divreiz 2000. un 2003. gadā ar
Boca Juniors. - Luiss Cubilla un Huans Mujica ieguva kausus gan kā spēlētāji, gan kā treneri:
Spēlētāji
- Alessandro Costacurta un Paolo Maldini šajā turnīrā spēlēja piecas reizes, un visas reizes "
Milan" sastāvā (1989, 1990, 1993, 1994, 2003).
Estudiantes (1968, 1969 un 1970) un
Independiente (1972, 1973 un 1974) spēlēja trīs gadus pēc kārtas. Daži šo komandu spēlētāji spēlēja visos trijos, tostarp Karloss Bilardo un Huans Ramons Verons.
Visu laiku rezultatīvākie spēlētāji
- Pelē ir visu laiku labākais vārtu guvējs šajās sacensībās. Viņš trīs spēlēs guva septiņus vārtus.
- 1962. gadā viņš divās spēlēs pret
Benfica guva piecus vārtus. Tostarp otrajā spēlē Lisabonā viņš guva "hat-trick" (trīs vārtus) (vienīgais "hat-trick" sacensību vēsturē). - 1963. gadā viņš vienā spēlē (pret Milānu) guva divus vārtus.
- Tikai seši spēlētāji Starpkontinentālajā kausā guva vismaz trīs vārtus.
| Spēlētājs | Klubs | Mērķi | Aplikācijas | Gadi |
| 7 | 3 | 1962, 1963 | ||
|
| 6 | 6 | 1960, 1961, 1966 | |
| 3 | 2 | 1971 | ||
| 3 | 3 | 1961 | ||
| 3 | 4 | 1961, 1962 | ||
| 3 | 4 | 1964, 1965 |
Pelē ir visu laiku labākais vārtu guvējs Starpkontinentālā kausa izcīņas vēsturē ar 7 vārtiem 3 spēlēs.
Hat-triki
- Pelē ir vienīgais spēlētājs šo sacensību vēsturē, kurš guvis "hat-trick" (1962. gadā Lisabonā, otrajā spēlē pret Benfica).
| Spēlētājs | Valsts | Klubs | Pretinieks | Mērķi | Mērķu laiki | Rezultāts | Turnīrs | Apaļš | Datums |
| 3 | 15'; 25'; 64' | 5–2 | 1962. gada Starpkontinentālais kauss | Otrais posms | 1962. gada 11. oktobris |
Mača vīrs
Par spēles vīru tika atzīts 1980. gada spēlētājs. Lūk, uzvarētāju saraksts.
| Gads | Spēlētājs | Klubs |
| 1980 | ||
| 1981 | ||
| 1982 | ||
| 1983 | ||
| 1984 | ||
| 1985 | ||
| 1986 | ||
| 1987 | ||
| 1988 | ||
| 1989 | ||
| 1990 | ||
| 1991 | ||
| 1992 | ||
| 1993 | ||
| 1994 | ||
| 1995 | ||
| 1996 | ||
| 1997 | ||
| 1998 | ||
| 1999 | ||
| 2000 | ||
| 2001 | ||
| 2002 | ||
| 2003 | ||
| 2004 |

Martins Palermo, 2000. gada spēles vīrs.
Meklēt