Armēnijas valsts ģerboni veido ērglis un lauva, kas atbalsta vairogu. Ģerbonī apvienoti jaunie un vecie simboli. Ērglis un lauva ir seni armēņu simboli, kas datējami ar pirmajām Armēnijas karalistēm, kuras pastāvēja pirms Kristus.
Pašreizējais ģerbonis tika pieņemts 1992. gada 19. aprīlī ar Armēnijas Augstākās padomes lēmumu. Armēnijas parlaments 2006. gada 15. jūnijā pieņēma likumu par Armēnijas valsts ģerboni.
Simbolika
Ģerbonis apvieno vairākus simbolus ar dziļām vēsturiskām un kultūras nozīmēm:
- Centra vairogs parasti attēlo Ararata kalnu ar Noasa šķirstu — tas simbolizē armēņu tautas vēsturisko saikni ar šo vietu un ticību izdzīvošanai un atjaunotnei.
- Ērglis un lauva, kas atbalsta vairogu, ir senas karaliskas un varonīgas attēlojuma tradīcijas Armēnijā. Ērglis bieži saistīts ar varu un augstumu, lauva — ar drosmi un aizsardzību.
- Vairoga apakšā esošie priekšmeti — zobens, lauzta ķēde, kviešu vārpas un spalva — katrs nes savu nozīmi: zobens simbolizē aizsardzību un brīvības gatavību, lauztā ķēde — neatkarību un atbrīvošanos, vārpas — lauksaimniecību un darba augļus, spalva — kultūru, literatūru un izglītību.
- Vairoga laukumi satur arī mazākus elementus, kas piemin vēsturiskos armēņu karaļnosaukumus un valstiskuma posmus — tas uzsver nepārtrauktu saikni starp mūsdienu valsti un tās pagātni.
Vēsture
Armēnijas pieminekļi un heraldiskie vaibsti ir attīstījušies gadsimtu gaitā. Senajās karaļvalstīs un feodālajos periodos bieži izmantoja dzīvnieku simboliku (ērglis, lauva) un ģerboņus, kas norādīja uz konkrētiem dinastiskajiem līnijas un varu centriem. Padomju laikos Armēnijas PSR izmantoja tipisku padomju emblēmu ar sirpi, āmuru un ārkārtīgi ģeogrāfiskiem motīviem; pēc neatkarības atjaunošanas 1991.–1992. gadā atgriešanās pie tradicionālajām tautas simbolikām kļuva par vēsturisku izvēli.
Lai gan Ararata kalns mūsdienās atrodas Turcijas teritorijā, tas saglabā ļoti spēcīgu simbolisku nozīmi armēņu identitātē un tiek regulāri attēlots valsts simbolikā un mākslā.
Tiesiska pieņemšana un lietošana
Oficiālais ģerbonis tika noteikts 1992. gadā, bet plašāks tiesiskais regulējums par ģerboņa izmantošanu un aizsardzību tika nostiprināts ar likumu 2006. gada 15. jūnijā. Šis likums precizē ģerboņa oficiālo izskatu, proporcijas un to, kurās situācijās to drīkst lietot (valsts institūcijas, oficiālie dokumenti, valsts atzīmes, diplomātiskā aprīkojumā u.c.).
Ģerbonis redzams uz valsts dokumentiem, prezidenta un valdības simbolikas, monētām, pastmarkām, valsts ēkām un citur — tas ir oficiāls valsts atpazīstamības elements.
Interpretācijas un nozīme mūsdienās
Pašreizējais ģerbonis apvieno vēsturiskos motīvus ar mūsdienu valsts suverenitātes nozīmēm. Tas kalpo gan kā saikne ar pagātni, gan kā simbols, kas apvieno tautas izturību, kultūras mantojumu un neatkarības vērtības. Diskusijas par heraldikas detaļām un to interpretāciju dažkārt parādās publiskajā telpā, taču ģerbonis plaši tiek pieņemts kā Armēnijas valsts oficiālais simbols.
