Armēnijas ģerbonis
Armēnijas valsts ģerboni veido ērglis un lauva, kas atbalsta vairogu. Ģerbonī apvienoti jaunie un vecie simboli. Ērglis un lauva ir seni armēņu simboli, kas datējami ar pirmajām Armēnijas karalistēm, kuras pastāvēja pirms Kristus.
Pašreizējais ģerbonis tika pieņemts 1992. gada 19. aprīlī ar Armēnijas Augstākās padomes lēmumu. Armēnijas parlaments 2006. gada 15. jūnijā pieņēma likumu par Armēnijas valsts ģerboni.
Simbolisms
Vairogs
Vairogs sastāv no daudzām daļām. Centrā ir Ararata kalna attēls ar Noasa šķirstu, kas atrodas tā virsotnē. Saskaņā ar tradīcijām tiek uzskatīts, ka šķirsts pēc lielajiem plūdiem galu galā atpūties uz kalna. Araratu uzskata par Armēnijas nacionālo simbolu, tāpēc tam ir liela nozīme ģerbonī. Ararata kalna apkārtnē ir seno armēņu dinastiju simboli. Vairoga kreisajā apakšējā daļā ir divi ērgļi, kas raugās viens uz otru, simbolizējot Armēnijas teritorijas garumu Artaksiadas dinastijas valdīšanas laikā, kas valdīja 1. gadsimtā p. m. ē. Augšējā kreisajā pusē ir lauva ar krustu - Bagratuni dinastijas, kas valdīja viduslaikos no 7. līdz 11. gadsimtam, emblēma. Šīs dinastijas laikā Armēnija uzplauka kultūras jomā, padarot tās galvaspilsētu Ani par vienu no svarīgākajiem tā laika kultūras, sociālajiem un tirdzniecības centriem. Bagratuni iznīcināja Bizantijas impērijas iebrukumi un seldžuku iebrukumi 11. gadsimtā pēc mūsu ēras. Augšējā labajā daļā ir divgalvainais ērglis - pirmās dinastijas, kas valdīja kristīgajā Armēnijā, Armēnijas Arsakīdu dinastijas, emblēma. Arsacīdu dinastijas valdnieks Tiridāts III 301. gadā padarīja Armēniju par pirmo kristīgo valsti. Šī dinastija valdīja no mūsu ēras 1. gadsimta līdz 428. gadam. Apakšējā labajā daļā attēlots lauva ar krustu - Rubenīdu dinastijas emblēma. Šī dinastija valdīja Armēnijas Kilikijas karalistē - valstī, kas paplašinājās un uzplauka 12. un 13. gadsimtā, līdz to galu galā iekaroja mameluki un turki.
Ērglis un lauva
Ērglis atbalsta vairogu ģerboņa kreisajā pusē, bet lauva - labajā pusē. Ērglis bija Artaksiadas dinastijas simbols un vēlāk Armēnijas Arsakīdu dinastijas simbols. Tas tur Artaksiadas dinastijas vairoga zaru. Savukārt lauva bija Bagratuni dinastijas un vēlāk Rubenīdu dinastijas simbols. Tas ir Rubenīdu dinastijas vairoga atzars.
Abi šie dzīvnieki tika izvēlēti, pateicoties to spēkam, drosmei, pacietībai, gudrībai un diženumam dzīvnieku valstībā.
Pieci būtiski elementi
- Zobens simbolizē tautas spēku un spēku, kas lauž apspiestības važas.
- Pārrautā ķēde simbolizē tautas centienus iegūt brīvību un neatkarību.
- Kviešu vārpas simbolizē armēņu tautas strādīgumu.
- Spalva simbolizē armēņu tautas intelektuālo un kultūras mantojumu.
- Lente ataino Armēnijas karoga krāsas.
Vēsture
Armēnijas Demokrātiskās Republikas ģerbonis
Pašreizējais Armēnijas ģerbonis radies 1918. gadā, kad tika izveidota Armēnijas Demokrātiskā Republika (DRA). Šajā gadā DRA pieņēma agrīnu ģerboņa variantu. Šajā agrākajā variantā simboli bija izvietoti nedaudz citādā secībā, un ērglim un lauvai bija izplesti mēles, piešķirot tiem draudīgāku izskatu. Jāatzīmē arī tas, ka attēlots tikai Ararata kalns (kopā ar Mazo Araratu), bet Noasa šķirsts nav attēlots. Ģerboņa dizaina autori ir arhitekts un Krievijas Tēlotājmākslas akadēmijas loceklis Aleksandrs Tamanjans (vislabāk pazīstams ar darbu pie Erevānas pilsētas plāna izstrādes) un mākslinieks Hakobs Kojans.
Aizkaukāziešu SFSR
1922. gadā Armēnija kopā ar Gruziju un Azerbaidžānu tika iekļauta Aizkaukāza SFSR sastāvā. Aizkaukāza SFSR ģerboni pieņēma Aizkaukāza SFSR valdība. Nav zināms, kad tieši tas tika pieņemts. Tajā ir iekļauti visu trīs lielāko grupu, kas apvienojās Aizkaukāza PSFSR, - armēņu, azerbaidžāņu un gruzīnu, - paraugi, un tajā neparasti līdzās ir islāma mākslas un komunistiskie elementi. Pati zvaigzne ar režģi atgādina bijušo Gruzijas ģerboni no 1918. līdz 1921. gadam, kas atkal tika pieņemts no 1991. līdz 2004. gadam; pusmēness simbolizē musulmaņu azerbaidžāņus uz fona, kurā attēlots armēņu nacionālais simbols - Ararata kalns.
Padomju Savienības ģerbonis
1937. gadā tika pieņemts jauns ģerbonis. Tāpat kā DRA ģerbonī, arī šajā ģerbonī bija attēlots Ararata kalns un aiz tā padomju āmurs un sirpis un sarkanā zvaigzne. Ararata iekļaušana izraisīja Turcijas iebildumus, jo šis kalns ir daļa no tās teritorijas. Kremlis atcirta, ka, lai gan Turcijas simbols ir pusmēness, tas nenozīmē, ka viņi pretendē uz Mēnesi. Padomju Savienība 1991. gadā izjuka, un Armēnija kļuva par neatkarīgu republiku.
Armēnijas Demokrātiskās Republikas ģerbonis 1918-1922. gadā.
Aizkaukāza PSRS ģerbonis 1922 - 1936. gadā.
Padomju Armēnijas ģerbonis 1936-1991.
Saistītās lapas
- Armēnijas karogs
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Armēnijas valsts ģerbonis?
A: Armēnijas valsts ģerboni veido ērglis un lauva, kas atbalsta vairogu.
J: Kādi simboli ir apvienoti ģerbonī?
A: Ģerbonī apvienoti jauni un veci simboli, proti, ērglis un lauva, kas ir seni armēņu simboli, kas saglabājušies no Armēnijas pirmajām karaļvalstīm.
J: Kad tika pieņemts pašreizējais ģerbonis?
A: Pašreizējais ģerbonis tika pieņemts 1992. gada 19. aprīlī ar Armēnijas Augstākās padomes lēmumu.
Jautājums: Kad tika pieņemts likums par Armēnijas valsts ģerboni?
A.: Likumu par Armēnijas valsts ģerboni Armēnijas parlaments pieņēma 2006. gada 15. jūnijā.
Jautājums: Ko Armēnijas kultūrā simbolizē ērglis un lauva?
A.: Ērglis un lauva ir seni armēņu simboli, kas saglabājušies no pirmajām armēņu karalistēm, kuras pastāvēja pirms Kristus.
Jautājums: Kas pieņēma lēmumu pieņemt pašreizējo ģerboni?
A.: Armēnijas Augstākā padome pieņēma lēmumu par pašreizējā ģerboņa pieņemšanu 1992. gada 19. aprīlī.
J: Kāda ir Armēnijas ģerboņa nozīme?
Ģerbonis apzīmē gan valsts seno vēsturi, gan tās mūsdienu identitāti.
