Dzīvnieku izmēģinājumi — definīcija, metodes, ētika un likumdošana
Definīcija un izplatība
Pārbaudes ar dzīvniekiem, ko bieži sauc arī par eksperimentiem ar dzīvniekiem vai pētījumiem ar dzīvniekiem, nozīmē dzīvu dzīvnieku izmantošanu zinātniskos, medicīniskos, izglītības vai komerciālos izmēģinājumos. Izmēģinājumos var tikt izmantoti ļoti dažādi organizmi — no mikroorganismiem un bezmugurkaulniekiem līdz zīdītājiem. Piemēram, laboratorijās bieži strādā ar Escherichia coli (tas ir baktērijas modelis, nevis dzīvnieks), ar dažādām augļmutēm (piem., Drosophila) un ar peles. Katru gadu pasaulē tiek izmantoti aptuveni 50 līdz 100 miljoni mugurkaulnieku, un vēl lielāks skaits bezmugurkaulnieku. Dzīvnieku izcelsme ir atšķirīga atkarībā no valsts un sugas — liela daļa tiek īpaši audzēta izmēģinājumiem, bet dažas sugas var tikt iegūtas no savvaļas vai saņemtas no dzīvnieku patversmēm.
Kādām vajadzībām izmanto dzīvniekus?
Dzīvniekus izmanto dažādos mērķos:
- pamatpētniecībā, pētot bioloģiskos procesus, šūnu un orgānu darbību;
- medicīnas un farmācijas izstrādēs — jaunu zāļu, vakcīnu un ārstēšanas metožu pārbaudei;
- toksikoloģiskajos testos, lai novērtētu ķīmisku vielu drošību;
- uzvedības un nervu sistēmas pētīšanā;
- izglītībā (vienkāršoti demonstrējumi medicīnas un veterinārmedicīnas studentiem) un lauksaimniecības pētījumos.
Dzīvnieki tiek izmantoti universitātēs, medicīnas skolās, fermās, lielos uzņēmumos un citās vietās, kur tiek sniegti izmēģinājumu ar dzīvniekiem pakalpojumi. Zinātnieki, kas atbalsta šādas prakses, norāda, ka daudzu medicīnas un bioloģijas atklājumu izpēte 20. gadsimtā un vēlāk ir balstījusies uz dzīvnieku modeļiem. Viņi uzsver, ka kompleksi organisma līmeņi — no molekulām un šūnām līdz audiem, orgāniem, organismiem un videi — bieži vien ir grūti pilnībā rekonstruēt tikai ar datoru modeļiem vai šūnu kultūrām.
Parasti izmantotās sugas un to izcelsme
Visbiežāk izmantojamās laboratorijas sugas ir peles, žurkas, zebras zivtiņas, augļmites (Drosophila), nematodes (C. elegans), truši, jūrascūciņas, kā arī retos gadījumos bezmugurkaulnieki un primāti. Dzīvnieku izcelsme var būt:
- speciāli audzētas līnijas un kolonijas, kas paredzētas pētījumiem;
- pirkšana no komerciāliem piegādātājiem;
- savvaļas sugām raksturīgas populācijas (retāk, ar īpašām atļaujām);
- dažkārt — dzīvnieku no patversmēm, ja tas atbilst pētījumam un ētikas nosacījumiem.
Metodes un alternatīvas
Galvenās pieejas ietver:
- in vivo pētījumi — eksperimentēšana ar dzīviem organismiem;
- ex vivo un in vitro metodes — pētījumi ar audu gabaliņiem, šūnu kultūrām, orgāniem vai organoīdiem;
- in silico jeb datormodelēšana — statistiskas un mehāniskas simulācijas;
- hibrīdmetodes — kombinācija starp šūnu kultūrām, mikrofluidikas sistēmām un biomateriāliem.
Alternatīvās metodes, kas attīstās, ir orgānu-on-a-chip, 3D šūnu kultūras, cilvēka izcelsmes audu modeļi un uzlabotas datormodeles. Šīs alternatīvas palīdz īstenot ētikas principu par dzīvnieku izmantošanas samazināšanu un reizēm var labāk atspoguļot cilvēku fizioloģiju.
Ētika — 3R princips un sabiedriskā diskusija
Diskusijas par dzīvnieku izmantošanu bieži ir intensīvas. No vienas puses, daudzi pētnieki uzskata, ka dzīvnieku pētījumi ir bijuši būtiski zinātnes progresam. No otras puses, organizācijas, piemēram, PETA, kā arī daļa zinātnieku un sabiedrības pārstāvju iebilst pret dzīvnieku izmantošanu, norādot uz iespējamām ciešanām, zinātniskajām un ekonomiskajām alternatīvām un uz to, ka modeļorganismi var neatbilst cilvēku fizioloģijai.
Starptautiski un nacionāli ētikas principi parasti balstās uz 3R pieeju:
- Replacement (aizvietošana) — izmantot alternatīvas metodes, kad iespējams;
- Reduction (samazināšana) — izmantot iespējami mazāku dzīvnieku skaitu, saglabājot zinātnisko vērtību;
- Refinement (uzlabošana) — samazināt ciešanas un uzlabot labturību, piemēram, izmantojot sāpju mazināšanu un humānas eitanāzijas metodes.
Turklāt pētījumiem bieži nepieciešama zinātniskā pamatojuma pārbaude un neatkarīga ētikas komitejas atļauja pirms eksperimenta veikšanas. Šīs komitejas izvērtē, vai sagaidāmā zinātniskā vērtība attaisno dzīvnieku iejaukšanos.
Likumdošana un uzraudzība
Regulējums ievērojami atšķiras valstīs. Daudzviet, tostarp Eiropas Savienībā, eksistē stingri noteikumi par dzīvnieku aizsardzību, pētījumu atļaušanu, mājokļu standartu, veterināro aprūpi un ziņošanu. Piemēram, ES ir Direktīva/Regula, kas nosaka prasības dzīvnieku izmantošanai zinātnē (2010/63/EU tika ievērojami atjaunināta un aizvietota ar saistošākiem tiesību aktiem). Dažās valstīs pastāv arī īpaši institucionāli mehānismi — komisijas (piem., IACUC ASV tipa institūcijās) un valsts uzraudzības iestādes.
Likumdošana parasti nosaka:
- prasības ētikas izvērtējumam un atļaujām;
- dzīvnieku turēšanas un aprūpes standartus;
- obligātu sāpju un ciešanu mazināšanu (anestēzija, pretsāpju līdzekļi);
- prasības par humānu eitanāziju un laika posmiem pētījumu beigās;
- obligātu datu reģistrāciju un regulāru inspekciju.
Priekšrocības, ierobežojumi un nākotnes virzieni
Dzīvnieku modeļiem ir priekšrocības — tie ļauj pētīt integrētus fizioloģiskus procesus un testēt zāļu ietekmi visā organismā. Tomēr ir arī būtiski ierobežojumi: daži rezultāti no dzīvniekiem ne vienmēr tieši pārnesas uz cilvēkiem, ir ģenētiskas un fizioloģiskas atšķirības, kā arī var rasties saistīti ētiski jautājumi un izmaksas.
Nākotnē sagaidāms, ka turpināsies alternatīvo metožu attīstība (orgānu modeļi, in silico tehnoloģijas) un stingrāka regulācija, kas kopā ar 3R principa pielietojumu virzīs pētījumus uz mazāku dzīvnieku izmantošanu un labāku dzīvnieku labturību.
Svarīgākās diskusijas
Sabiedriskajā diskusijā parasti saskaras dažādi viedokļi: zinātnieku kopiena uzsver dzīvnieku pētījumu nepieciešamību, savukārt dzīvnieku tiesību aizstāvji kritizē prakses ētiku un izmaksas. Abas puses vienojas par vienu lietu — nepieciešamību pēc caurskatāmības, stingras uzraudzības un pastāvīgas meklēšanas pēc drošiem un uzticamiem alternatīviem risinājumiem.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām likumdošanas prasībām vai par to, kā tiek piemērots 3R princips jūsu valstī, norādiet valsti vai institūciju, un es sniegšu detalizētāku pārskatu.
Eksperimentos bieži izmanto peles un citus dzīvniekus.
Šis Silver Spring pērtiķa attēls aizsāka diskusiju par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem ASV. Attēls uzņemts 1981. gadā.
Definīcijas
Vārdiem izmēģinājumi ar dzīvniekiem, eksperimenti ar dzīvniekiem, pētījumi ar dzīvniekiem, in vitro izmēģinājumi un vivisekcija ir līdzīgas nozīmes, taču atšķirīgas. "Tatioze" nozīmē "sagriezt" dzīvu dzīvnieku. To lietoja tikai eksperimentos, kuros tika sadalīti dzīvi dzīvnieki. Vārdu "vivisekcija" dažkārt lieto negatīvi par jebkuru eksperimentu ar dzīviem dzīvniekiem. Piemēram, "Encyclopædia Britannica" "vivisection" raksturo kā: "Plašākā nozīmē - visi eksperimenti ar dzīviem dzīvniekiem". Tomēr vārdnīcā norādīts, ka plašāku definīciju "lieto tikai cilvēki, kas iebilst pret šādu darbu". Šis vārds liek cilvēkiem domāt par spīdzināšanu, sāpēm un nāvi. Cilvēki, kuriem nepatīk izmēģinājumi ar dzīvniekiem, bieži lieto vārdu "vivisekcija", savukārt zinātnieki tā vietā parasti lieto izteicienu "izmēģinājumi ar dzīvniekiem".
Vēsture
Senākās norādes par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem atrodamas grieķu rakstos otrajā un ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Aristotelis (Αριστοτέλης) (384 - 322 p.m.ē.) un Erasistrats (304 - 258 p.m.ē.) bija vieni no pirmajiem, kas izmēģināja eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Romas 2. gadsimta ārsts Galēns, kuru dēvēja par "vivisekcijas tēvu", veica cūku un kazu sekcijas. Avenzārs, arābu ārsts 12. gadsimtā Spānijā, izmēģināja ķirurģiskos procesus uz dzīvniekiem, pirms tos piemēroja cilvēkiem.
Zinātnisko pētījumu vēsturē bieži ir izmantoti dzīvnieki. Pagājušā gadsimta 80. gados Luijs Pastērs pierādīja baktēriju teoriju medicīnā, ievietojot Sibīrijas mēri aitām. Ivans Pavlovs 1890. gados izmantoja suņus, lai aprakstītu klasisko kondicionēšanu. Krievu suns Laika 1957. gada 3. novembrī kļuva par pirmo dzīvnieku, kas riņķoja ap Zemi. Pagājušā gadsimta 70. gados, izmantojot bruņurupučus, tika izgatavotas antibiotikas un vakcīnas pret lepras slimību, kuras pēc tam tika lietotas cilvēkiem. 1974. gadā Rūdolfs Dženišs (Rudolf Jaenisch) radīja pirmo ģenētiski pārveidoto zīdītāju. Viņš peļu genomā iestrādāja vīrusa DNS. Pēc tam ģenētiskie pētījumi strauji attīstījās. 1996. gadā piedzima aita Dollija - pirmais klonētais zīdītājs.
20. gadsimtā toksikoloģiskie testi kļuva nozīmīgi. 19. gadsimtā likumi par narkotikām nebija tik stingri. Narkotiku drošība nebija jāpārbauda. Taču 1937. gadā zāles ar nosaukumu eliksīrs sulfanilamīds nogalināja vairāk nekā 100 cilvēku. Tās izraisīja lielas un ilgstošas sāpes, vemšanu un lēkmes. Pēc tam ASV kongress pieņēma likumus, kas noteica, ka zāles pirms pārdošanas ir jāpārbauda ar dzīvniekiem. Līdzīgus likumus pieņēma arī citas valstis.
Jau 17. gadsimtā cilvēki nebija vienisprātis par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. 1655. gadā Edmunds O'Meara teica, ka "nožēlojamā vivisekcijas spīdzināšana nostāda ķermeni nedabiskā stāvoklī". O'Meara un citi apgalvoja, ka vivisekcijas laikā dzīvniekus var ietekmēt sāpes, padarot rezultātus neuzticamus. Citi arī neatbalstīja izmēģinājumus ar dzīvniekiem, jo uzskatīja, ka dzīvnieki nedrīkst ciest cilvēku dēļ. Citi bija pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem citu iemeslu dēļ: daudzi uzskatīja, ka dzīvnieki nav tik labi kā cilvēki un ka tie ir tik atšķirīgi, ka izmēģinājumu ar dzīvniekiem rezultāti nedarbosies uz cilvēkiem.
Atbalstītājiem bija atšķirīgi viedokļi. Viņi apgalvoja, ka eksperimenti ar dzīvniekiem ir nepieciešami zināšanu iegūšanai. Klods Bernārs, "vivisektoru princis" un fizioloģijas tēvs, 1865. gadā rakstīja, ka "dzīvības zinātne ir lieliska un žilbinoši (spoži) izgaismota zāle, kuru var sasniegt, tikai izejot garu un šausmīgu virtuvi". Viņš paziņoja, ka "eksperimenti ar dzīvniekiem ... ir pilnīgi pārliecinoši cilvēka toksikoloģijai un higiēnai ... šo vielu iedarbība uz cilvēku ir tāda pati kā uz dzīvniekiem, izņemot atšķirības pakāpes ziņā". Pateicoties Bernāram, izmēģinājumi ar dzīvniekiem kļuva par parastu zinātnisko metodi. Tomēr pārsteidzoši, ka viņa sieva Marija Fransuāza Martēna 1883. gadā izveidoja pirmo pretvivisekcijas biedrību Francijā.
1896. gadā Dr. Valters B. Kanons (Walter B. Cannon) teica: "Antivivisekcionisti ir otrs no diviem tipiem, kurus Teodors Rūzvelts aprakstīja, sakot: "Veselā saprāta trūkums bez sirdsapziņas var novest pie nozieguma, bet sirdsapziņa bez veselā saprāta var novest pie muļķības, kas ir nozieguma kalps (kalps)". " Sabiedrība pirmo reizi sāka pievērst uzmanību izmēģinājumu ar dzīvniekiem atbalstītājiem un pretiniekiem brūno suņu afēras laikā 90. gadu sākumā. Brūnā suņa afērā simtiem medicīnas studentu un vivisekcijas piekritēju, kā arī policija strīdējās par piemiņas vietu vivisekcionētam sunim.
Džozefa Raita 1768. gadā veiktais eksperiments ar putnu gaisa sūknī.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir izmēģinājumi ar dzīvniekiem?
A. Testēšana ar dzīvniekiem, ko dēvē arī par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un pētījumiem ar dzīvniekiem, ir dzīvnieku izmantošana izmēģinājumos.
J: Kādus dzīvnieku veidus parasti izmanto izmēģinājumos ar dzīvniekiem?
A: Testēšanā ar dzīvniekiem bieži izmanto Escherichia coli, augļu mušas un peles.
J: Cik daudz dzīvnieku pasaulē tiek izmantoti katru gadu?
A: Pasaulē katru gadu tiek izmantoti aptuveni 50 līdz 100 miljoni mugurkaulnieku un vēl vairāk bezmugurkaulnieku.
J: No kurienes šie dzīvnieki nāk?
A: Dzīvnieku izcelsme ir atkarīga no valsts un sugas. Lielākā daļa tiek audzēti īpaši šim nolūkam, bet daži var būt noķerti savvaļā vai nopirkti no cilvēkiem, kas tos iegādājas dzīvnieku patversmēs.
J: Kur tiek veikti eksperimenti ar dzīvniekiem?
A.: Dzīvnieki tiek izmantoti izmēģinājumos universitātēs, medicīnas skolās, fermās, lielos uzņēmumos un citās vietās, kur sniedz izmēģinājumu ar dzīvniekiem pakalpojumus.
J: Ko par to saka izmēģinājumu ar dzīvniekiem atbalstītāji?
A: Atbalstītāji apgalvo, ka gandrīz visos 20. gadsimta medicīnas atklājumos kaut kādā veidā izmantoti dzīvnieki un ka sarežģīti datori nevar modelēt sakarības starp molekulām, šūnām, audiem, orgāniem, organismiem un vidi, tāpēc daudzi svarīgi atklājumi tika izdarīti, izmantojot izmēģinājumus ar dzīvniekiem.
J: Kas iebilst pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem?
A: Zinātnieki un organizācijas, piemēram, PETA, iebilst pret izmēģinājumiem, jo tie ir nežēlīgi, slikti veikti un dārgi; viņi arī apgalvo, ka dzīvniekus ir tiesības neizmantot izmēģinājumos, jo modeļorganismi atšķiras no cilvēkiem.
