Jambul (Jamun, Syzygium cumini) — apraksts, izcelsme un izmantošana
Jambul (Jamun) — tropu koks no Indijas ar mirdzoši melniem, ārstnieciskiem augļiem. Uzzini par izcelsmi, īpašībām, audzēšanu un veselības un kulinārijas izmantošanu.
Jambul jeb Jamun jeb Jamblang (Syzygium cumini), Kaalo Jaam (Bangla) Naavar Pazham (Tamil) ir mūžzaļš tropu koks no ziedaugu dzimtas Myrtaceae, izcelsmes ziemeļu Indijā un plaši izplatīts arī Pakistānā, Indonēzijā un Šrilankā. To audzē arī citos Āzijas dienvidu apgabalos, tostarp Mjanmā, Nepālā un Afganistānā. Šo koku 1911. gadā USDA ieveda arī Floridā, ASV, un tagad to bieži stāda arī Surinamā. Brazīlijā, kur tas tika ievests no Indijas portugāļu kolonizācijas laikā, tas dažviet ir izplatījies savvaļā, jo tā augļus vēlas daudzi vietējie putni, piemēram, strazdi, tanagi un lielās kikadejas. Dažādi šo augļu nosaukumi ir (Javas valodā) plūme, džambuls, džamun, džamans, melnā plūme, viltus pistācija, Indijas mellene, džambol, doowet, džambolan un džambolão. Zinātniskie sinonīmi ir Syzygium jambolanum, Eugenia cumini un Eugenia jambolana.
Izskats un bioloģija
Jambul ir diezgan strauji augoša suga, kas var sasniegt pat 20–30 metru augstumu un var nodzīvot vairāk nekā 100 gadu. Tam ir blīva, spīdīga lapotne, kas nodrošina labu ēnu, tāpēc koku bieži stāda parku alejās un dārzu audzēšanai kā dekoratīvu augu. Koksne ir cieta, izturīga un salīdzinoši ūdensnecaurlaidīga, tāpēc to dažkārt izmanto speciālos konstrukciju elementos — piemēram, dzelzceļa gulšņu, grīdu un lauku būvniecības darbos. Tomēr koksne ir relatīvi grūti apstrādājama, tāpēc mēbeļu ražošanā to izmanto galvenokārt lētāku mēbeļu un laukmāju izgatavošanai.
Ziedēšana, augļi un sēklas
Jamun koks parasti sāk ziedēt martā–aprīlī (vietēji atkarībā no klimata). Jamun smaržīgie ziedi ir mazi, apmēram 4–6 milimetru diametrā, sakopoti skaru čieņos. Pēc ziedēšanas maijā–jūnijā parādās augļi, kas vizuāli atgādina lielu ogu — iegarenas vai olveida formas. Jauni augļi ir zaļi, nogatavojoties tie kļūst sārti, bet pilnībā nogatavināti bieži ir tumši karmīnsarkanīgi līdz gandrīz melni un mirdzoši. Ir arī gaišākas un pat baltas šķirnes, kuras vietām izmanto gan pārtikā, gan tradicionālajā medicīnā.
Auglis satur vienu cietu sēklu, kas tradicionāli tiek izmantota pulvera, ekstraktu vai novārījumu veidā. Garšas ziņā jamun ir saldeni skābs ar nedaudz tanīnu apakšnotīm; nogaršojot, mēle var kļūt violeta vai krāsoties tumšā tonī. Augļus lieto svaigus, gatavo džemus, želejas, sīrupus, sulas, čatni, kā arī fermentē vīnu un etiķi.
Izplatība, audzēšana un apkārtējā vide
Jambul labi aug tropu un subtropu apstākļos. Tam patīk dziļas, labi drenētas augsnes ar nelielu skābuma pakāpi; tas pane mieru pret periodisku sausumu, bet ir jutīgs pret stiprām sala naktīm. Kokam parasti nepieciešama pilna saule vai daļēja noēnojuma, un tas labi pielāgojas piejūras un iekšzemes apstākļiem. Navaudzēšana notiek ar sēklām (kas dīgst salīdzinoši ātri — dažu nedēļu laikā) vai veģetatīvi ar spraudeņiem un pārgraušanu, ja nepieciešamas noteiktas šķirnes īpašības. Praktiskā audzēšanā ieteicams nodrošināt regulāru laistīšanu pirmajos gados un retināt vainagu, lai saglabātu veselīgu augšanu.
Pārtikas un medicīniskā izmantošana
Jamun augļi ir populāri gan svaigā veidā, gan pārstrādāti — vīni, sīrupi, marmelādes, žāvēti augļi un sulas. Augļos ir cukuri, organiskās skābes, C vitamīns, tanīni un dažādi antioksidanti. Tradicionālajās medicīnās (piemēram, Ajūrvēdā, Unani) gan augļi, gan sēklas, lapas un miza tiek izmantoti dažādu traucējumu ārstēšanai: gremošanas traucējumi, caureja, diabēts (hipoglikēmiska iedarbība), čūlas un elpošanas problēmas. Lapas un mizu reizēm izmanto asinsspiediena regulēšanai un gingivīta ārstēšanai, bet sēklas — kā pulveri vai ekstraktu cukura līmeņa kontrolei.
Ir daži mūsdienu pētījumi, kas atbalsta hipoglikēmiska efekta iespējamību, tomēr klīniskie pierādījumi ir ierobežoti — personām ar cukura diabētu jābūt piesardzīgiem, jo jamun var mijiedarboties ar glikozes līmeni pazeminošiem medikamentiem. Pārmērīga tradicionālo preparātu lietošana var radīt nevēlamas blakusparādības; pirms ilgstošas terapijas ieteicams konsultēties ar ārstu vai speciālistu.
Saimnieciskā nozīme un vides ietekme
Šis koks ir vērtīgs gan kā ēnājs kokaugs, gan kā augļu avots tropu lauku saimniecībās. Tā izturīgā koksne izmantojama praktiskam mērķim, bet tā pati suga vietām var kļūt invazīva (piemēram, Brazīlijā), izplatoties dabiskos biotopos un mainot vietējo floras sastāvu. Plēsīgā ogu pievilcība putniem veicina izplatīšanos, tāpēc ieviešanas zonās nepieciešama uzraudzība.
Praktiski audzēšanas padomi
- Stādīšanas vieta: izvēlieties saulainu vai daļēji noēnotu vietu ar labu drenāžu.
- Augsne: der gan smilšmāla, gan dabiski bagātīgas augsnes; izvairieties no ilgstošas applūšanas.
- Laistīšana: regulāra laistīšana pirmajos gados, pie nogatavināšanas koks kļūst izturīgāks pret sausumu.
- Griešana: regulāra vainaga veidošana un novecojušu zariņu izgriešana uzlabo ražību.
- Stādīšanas attālums: 8–10 m starp stādījumiem, ja izmanto mežsaimniecības vai augļudārza nolūkos.
Piesardzība un drošība
Lai gan jamun augļi parasti ir droši pārtikā lietošanai, jāievēro piesardzība, ja lieto spēcīgus tradicionālos preparātus vai ekstraktus — tie var pazemināt cukura līmeni asinīs un mijiedarboties ar medikamentiem. Alerģiskas reakcijas ir reti sastopamas, bet cilvēkiem ar šādu noslieci vajadzētu būt uzmanīgiem. Tāpat jāievēro vides apsvērumi reģionos, kur koks var izplatīties un konkurēt ar vietējo floru.
Kopumā Jamun ir daudzpusīgs koks ar nozīmīgu kulināru un medicīnisku vērtību tropu reģionos. Tas sniedz ēnu, pārtiku un koksni, taču audzējot vai ieviešot jaunās teritorijās, jāņem vērā gan lauksaimnieciskie, gan vides riski.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir džambuls?
A: Džambuls, pazīstams arī kā jamun vai jamblangs, ir mūžzaļš tropu koks no ziedaugu dzimtas Myrtaceae dzimtas, kas aug Indijā, Pakistānā, Indonēzijā un Šrilankā.
J: Kur tas ir introducēts?
A.: Šo koku 1911. gadā USDA ieveda Floridā, ASV, un tagad to plaši stāda arī Surinamā. Portugāļu kolonizācijas laikā no Indijas tas tika ievests arī Brazīlijā, kur tas ir izplatījies savvaļā.
J: Cik augsts var izaugt džamun koks?
A: Jamun koks ir diezgan strauji augoša suga, tā augstums var sasniegt 30 metrus, un tas var nodzīvot vairāk nekā 100 gadus.
J: Kādi ir daži no tā izmantošanas veidiem?
A: Tā blīvā lapotne nodrošina ēnu, un to audzē tikai dekoratīvo vērtību dēļ. Koksne ir izturīga un ūdensnecaurlaidīga, tāpēc to izmanto dzelzceļa gulšņu izgatavošanai un dzinēju uzstādīšanai akās. To dažkārt izmanto lētu mēbeļu un lauku mājokļu izgatavošanai, lai gan to ir salīdzinoši grūti apstrādāt.
J: Kad džamunkoks sāk ziedēt?
A: Jamun koks sāk ziedēt martā-aprīlī ar maziem smaržīgiem ziediem, kuru diametrs ir gandrīz 5 milimetri.
J: Kādi izskatās augļi, kad tie ir nogatavojušies?
A: Augļi parādās pēc tam, kad ziedi ir uzziedējuši, apmēram maijā-jūnijā, un atgādina lielu ogu, kas ir iegarena un olveida. Sākotnēji, kad auglis tikko parādās, tas ir zaļš, tad nogatavojoties kļūst sārts, bet pilnībā nogatavojies kļūst mirdzoši karmīnsarkans melns. Ir vēl viena šķirne, kas ir arī balta, un daži cilvēki apgalvo, ka to var izmantot kā zāles.
Meklēt