Mcenskas rajona lēdija Makbeta (krievu: Леди Макбет Мценского уезда) ir krievu komponista Dmitrija Šostakoviča opera. Tā ir viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta112699 krievu operām. Operas vārdus ("libretu") sarakstīja Aleksandrs Preiss, kurš tos balstīja uz krievu rakstnieka Nikolaja Ļeskova stāstu. Operai nav nekāda sakara ar Šekspīra lugu "Makbets", izņemot to, ka tā stāsta par sievieti - lēdiju Makbetu, kura ir kārdināta izdarīt slepkavību.
Radīšanas vēsture un pirmizrāde
Šostakovičs operu komponēja 1930.—1934. gados, iedvesmojoties no Nikolaja Ļeskova 19. gadsimta noveletes. Darbs tika uzdrīkstēts ar spēcīgu dramaturģiju un ekspresīvu mūziku, kas vietām atgādina ekspresionismu un modernisma paņēmienus, vienlaikus izmantojot arī ironisku koriālu komentāru par mazpilsētas sabiedrību.
Opera pirmizrādi piedzīvoja 1934. gadā Leningradā un sākotnēji guva plašu atzinību no publikas un kritiķiem. Tomēr tālākais liktenis bija pretrunīgs: 1936. gadā režīma kontroli pār mākslu pastiprināja plaša kritika — pazīstamais raksts avīzē "Pravda" ar virsrakstu «Сумбур вместо музыки» (latv. "Jaucība vietā mūzikas") izraisīja operas apspiestību un Šostakoviča nokļūšanu padomju varas nepatikās.
Sižets īsi
Galvenā varone ir Katerina (bieži saukta arī par lēdiju Makbetu šajā kontekstā), kura ir precējusies ar vecu un garlaicīgu tirgotāju un izjūt dziļu vientulību. Viņas dzīvē parādās jaunais, kaislīgais mīļākais, un kaislība drīz pārvēršas slepkavībā — notikumi ved no nelielas nodevības uz virkni noziegumu, satricinājumiem un traģisku iznākumu. Opera attēlo gan individuālās kaislības, gan mazas sabiedrības noslāņoties un morālo iznīcināšanos.
Mūzika un izpildījums
Šostakoviča operas mūzika ir intensīva, melodiski atmiņaina un reizē dramatiska, ar bagātīgu orkestrāciju un jutīgu balss raksturu. Komponists plaši izmanto korus kā komentētāju, kontrastējot ar solistu emocionālām partijām. Mūzikas valoda ietver gan krasi disonētas, gan liriskas partitūras vietas; aktieriem un dziedošajiem solistiem nepieciešama gan spēcīga skatuviska pārvalde, gan tehniska vokālā stabilitāte.
Cenzūra, pārstrādāšanas un atdzimšana
Pēc kritikas 1936. gadā opera uz ilgu laiku tika noņemta no oficiālajiem repertuāriem. Šostakovičs vēlāk pārstrādāja darbu un 1962. gadā izlaida versiju ar nosaukumu Katerina Izmailova, kas bija konformētāka padomju gaumei un uz laiku ļāva opusam atgriezties uz skatuvēm. Vēlāk, īpaši pēc Padomju Savienības sabrukuma un starptautiskās interese atjaunošanās, sākās oriģinālās, dramatiskākās versijas atjaunošana un plašāka izrādīšana
Nozīme un mantojums
Mcenskas rajona lēdija Makbeta tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta krievu opermūzikas darbiem. Tā atklāja Šostakoviča spēju savienot sociālu kritiku ar personisku traģēdiju, radot spēcīgu skatuvisku un muzikālu pieredzi. Opera ietekmēja gan padomju, gan starptautisko mūzikas teātru praksi un turpina būt bieži iestudēta, kā arī ierakstīta daudzos audio un video formātos.
Kur skatīties un klausīties
- Opera regulāri iekļaujas opernamiem pasaulē gan oriģinālajā, gan pārstrādātajā versijā.
- Ir pieejami vairāki profesionāli ieraksti audio un video formātos, kas ļauj iepazīt gan muzikālo daļu, gan skatuves risinājumus dažādos laika posmos.
Ja vēlaties, varu pievienot īsu sižeta sīkumaināku pārskatu ar personāžu aprakstiem vai ieteikt nozīmīgākos ierakstus un iestudējumus latviešu vai krievu valodā.
