Krievijas Federācijas valsts himna (krievu: Госуда́рственный гимн Росси́йской Федера́ции, romanizēts: Gosudárstvennyj gimn Rossíjskoj Federácii), dažkārt saukta vienkārši par Krievijas himnu (Гимн России), ir oficiālais Krievijas valsts himnas nosaukums. Tā tika atgriezta 2000. gadā, un tās mūzika ir tā pati, kas skanēja kādreizējā Padomju Savienības valsts himnā — melodiju 1938. gadā sacerēja Aleksandrs Aleksandrovs. Vārdus 2000. gadā pārstrādāja un publicēja Sergejs Mihalkovs, kurš 1943. gadā bija sarakstījis vārdus arī padomju himnai.
Vēsturisks konteksts
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievija kā valsts oficiālu himnu uz laiku nomainīja — tika izmantota melodija no Glinkas skaņdarba Patriotic Song bez oficiāli apstiprinātiem vārdiem. Debates par himnas atgriešanu ar atjaunotu vai pilnīgi jaunu melodiju turpinājās vairākus gadus. 2000. gada beigās un 2001. gada sākumā tika pieņemti lēmumi par mūzikas atjaunošanu — tika izmantota Aleksandrova melodija, bet teksts tika modernizēts, lai atbilstu mūsdienu Krievijas valsts ideoloģijai un simbolikai.
Mūzika un kompozitors
Aleksandrs Aleksandrovs (Alexander Alexandrov) bija spožs padomju komponists un orķestra vadītājs; tieši viņa orķestra veikumos un koriestētajās melodijās radās himnas tēma, kas vēlāk kļuva par pazīstamo un iespaidīgo gājienu. Mūzika ir majestātiska, ar plašu, svinīgu tēlu un militālu raksturu — tas padara to piemērotu valsts ceremonijām, parādēm un oficiālām izpildēm. Orķestrācija parasti ir bagātīga: stīgas, pārējiem pūšaminstrumentiem, un koris piešķir himnai papildu spēku un dramatismu.
Vārdu autorība un saturs
Sergejs Mihalkovs (Sergej Mihalkov) bija pazīstams padomju un krievu dzejnieks un bērnu literatūras autors. Viņš bija viens no autoriem, kas 1943. gadā radīja vārdus Padomju Savienības himnai. 2000. gadā Mihalkovs pārstrādāja tekstu, ņemot vērā jauno politisko realitāti — saglabājot pamattēmas par mīlestību pret dzimteni, tautas vienotību un lepnumu, taču izslēdzot specifiskas atsauces uz padomju ideoloģiju un personībām. Mūsdienu himnas teksts uzsver suverenitāti, vienotību un atbildību par valsts nākotni.
Oficiālā pieņemšana un lietošana
- Himna ir oficiāli apstiprināta kā valsts simbols un iekļauta valsts simbolikas likumos.
- Tā tiek izmantota valsts svētkos, oficiālās ceremonijās, parlamenta atklāšanā, prezidenta ierašanos laikā, militāros pasākumos un starptautiskos sporta mačos, kuros pārstāvēta Krievija.
- Publiskā izpildē tiek prasīta atturīga pieklājība — stāvēt, noņemt galvassegu (kur tas piemērojams) un paust cieņu.
Mūzikas un teksta īpatnības
Himna ir uzbūvēta kā svinīgs kantilēnas veida temats ar spēcīgu kulmināciju koriem un orķestra krāsu izmantojumu. Parasti oficiālajās izpildēs izmanto tikai pirmo pantu un atkārtotu nummuru (koru), tādējādi saglabājot izpildījumu īsu un spēcīgu. Teksts ir valsts līmeņa deklarācija par mīlestību pret dzimteni, vienotību un nākotnes nodomiem — tas ir rakstīts saprotamā un patriotiski noskaņotā valodā.
Sabiedriskā diskusija un kritika
Himnas atgriešana ar Padomju himnas melodiju izraisīja gan atbalstu, gan kritiku. Atbalstītāji to redz kā nacionālo tradīciju un stabilitātes simbolu, kas vieno cilvēkus. Kritiķi norāda uz saistību ar padomju pagātni un represīvām politiskām prakses, kā arī uz faktu, ka melodija ir cieši saistīta ar režīmu, kas apšaubāmi atbilst demokrātiskām vērtībām. Šī diskusija turpinās sabiedrībā un medijos, bet himna kā oficiāls simbols paliek spēkā.
Praktiski fakti
- Autors mūzikai: Aleksandrs Aleksandrovs.
- Teksta autors (pārstrādāts): Sergejs Mihalkovs (norādīts arī iepriekšējā variantā 1943. gadā).
- Himnas mūziku iespējams atpazīt pēc tās augstā, svinīgā motīva un plašās orķestrācijas.
Kopumā Krievijas Federācijas valsts himna ir gan mūzikas, gan vēstures produkts — savā izpildījumā skaidri atspoguļojot valsts simbolikas izvēli un diskusijas par nacionālo identitāti mūsdienu Krievijā.
