Zinātniskais modelis

Piemēri

Piemēram, mūsu Visuma modeļi ir daļa no astrofizikas - lielākajām dabas lietām - un fizikas - mazākajām lietām. Tomēr parasti ar dabu mēs nedomājam tieši to. Mēs ar to saprotam modeļus, ko pēta bioloģijā, ekoloģijā, ekonomikā, vides veselībā un dziedniecībā. Lielākā daļa dabas modeļu attiecas uz lietām, kuras cilvēks patiešām tieši ietekmē un kuras ietekmē cilvēku atpakaļ:

Toksiskie atkritumi

Piemēram, toksisku atkritumu izmešana upē kaitēs citiem upes lejtecē. Bet bez dabas modeļiem mēs nezinām, kam un cik daudz tiek nodarīts kaitējums vai kaitē.

Ietekme

Dabas modeļi ietekmē cilvēku lēmumu pieņemšanu. Tie ir ļoti svarīgi cilvēku veselībai, labsajūtai un ekonomikai. Tie ir svarīgi arī ētikā, jo lielākā daļa cilvēku vēlas mazināt savu lēmumu radīto kaitējumu. Tiem ir nozīme tiesībās, jo nodarīto kaitējumu var pierādīt tiesā.

Meži

Mežu, kas ir degradēts, ir ļoti grūti atdzīvināt. Mazāki dabas gabaliņu modeļi palīdz saprast, cik daudz ir jāatstāj, lai arī nākamās paaudzes varētu izmantot dabu.

Ietekme uz dabu

Daudzējādā ziņā var teikt, ka cilvēks un daba ir konfliktā. Dabas kapitāls, piemēram, augsne un lieli, veseli koki, kas dabai ir vajadzīgi, lai radītu vairāk no sevis, ir noderīgi arī cilvēkiem kā dabas resursi. Ir svarīgi zināt, cik daudz no dabas var iegūt, pirms tā iet bojā. Tas ir vēl viens iemesls modeļa izveidei:

Ir trīs galvenie veidi, kā dabas modeļi ietekmē cilvēka dzīvi:

Vide

• Vide un labsajūta ir saistīta ar cilvēka veselību, dziedināšanu un uzturu. Tās ir vērstas uz to, kas nonāk cilvēka ķermenī vai maņā, kā pagarināt mūža ilgumu un palielināt vitalitāti. Saskaņā ar šo viedokli cilvēka laime ir atkarīga no tā, vai viņš ir daļa no kaut kā dzīvā ārpus viņa. Piemēram, dārzkopība var padarīt cilvēkus laimīgus, vienkārši pievēršot viņus audzēšanai un izvietošanai ārpusē.

Ekonomika

• Ekoloģija un ekonomika pēta resursus, atkritumus, enerģiju, pārtiku un uzturu, kā arī to, kā izvēle ietekmē dabu daudzviet citur. Šīs idejas liek pievērst uzmanību tam, kā iepirkties vietējiem produktiem, taupīt enerģiju un samazināt, atkārtoti izmantot, pārstrādāt preces, lai mazinātu konkurenci starp cilvēkiem. Saskaņā ar šo uzskatu cilvēku ķermeņi ir daļa no dabas, un tie jāuzskata par daļu no ekoloģijas, piemēram, pilsētu ekoloģijas.

Ekoloģija

• Padziļinātā ekoloģija un dzīvnieku tiesības saka, ka dabai ir jāeksistē tikai pašai sev. Cilvēka morālei ir jābūt par to, lai to atstātu mierā. Šī ideoloģija saka, ka jākoncentrējas tikai uz darbu, lai saglabātu biotopus, palielinātu bioloģisko daudzveidību un iegādātos morāles, lai nepalīdzētu nodarīt kaitējumu. Tā saka, ka tas viss jādara bez jebkāda izmērāma tieša labuma cilvēkiem, pat viņiem pašiem. Cilvēki šajā uzskatā, kas bieži vien ir daļa no reliģijas, ir drīzāk aprūpētāji. Tas zinātnieku rīcībai nosaka ētiskus ierobežojumus, piemēram, iestājas pret eksperimentiem ar dzīvniekiem vai ģenētiski modificētu pārtiku. Parasti to uzskata par pretstatu zinātnei, nevis par tās sastāvdaļu. Tās dabas modeļus parasti nepieņem vairums zinātnieku, taču tie ir svarīgi politikā.

Saglabāšana

Lai saglabātu dabu, ekoloģiskās kustības aktīvisti tagad sadarbojas globālā varas tīklā. Tajā ietilpst ne tikai politiskās partijas, bet arī tādas NVO kā Greenpeace, Earth First vai World Wide Fund for Nature.

Ietekme uz kartēm

Viens no dabas modeļiem, par kuru viņi ir vienojušies, ir karte, kurā attēloti ekoreģioni, kas ir dabiskās ekoloģisko karšu robežas. Saskaņā ar šo karti ir 867 reģioni, kas iedalīti 8 ekozonās, kā arī citas, kas atrodas okeānā.

Ietekme uz valodu

Lielākā daļa antropologu piekrīt, ka aborigēnu valodās ir neliels vietējās dabas modelis. Piemēram, arktiskā valodā būs vairāk vārdu, kas apraksta sniegu, un vairāk vārdu, kas apraksta zaļo nokrāsu lietus mežā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ politikā jāizmanto ekoloģiskās robežas, jo cilvēki, kas nedzīvo robežas iekšienē, neredz un neizdara tādas pašas atšķirības par dabu.

Ietekme uz cilvēkiem

Ļoti neliels skaits cilvēku uzskata, ka cilvēkam daba vispār nav vajadzīga un viņš var aizstāt visu, ko tā dara. Lai pierādītu, ka viņi kļūdās, daži ekonomisti izveidoja citu dabas modeli:

Ekonomisti pēta dabas pakalpojumus, lai noskaidrotu, cik grūti būtu aizstāt to, ko daba dara cilvēku labā. Viņi 1995. gadā pierādīja, ka pakalpojumi, ko daba sniedz cilvēkiem, ir vērtīgāki nekā visi pakalpojumi, ko cilvēki sniedz cits citam visā pasaulē. Zemes kā dzīvas būtnes vērtība bija daudz lielāka, nekā mēs jebkad varētu atļauties aizstāt ar savām tehnoloģijām. Par to nav bijušas īstas domstarpības.

Visu Zemes vērtību, ko cilvēki novērtē, iegūst milzīgu skaitli, kas pierāda, ka cenu noteikšana ir pareiza, jo mums ir jānosaka augsta cena visam, ko mums nav iespējams aizstāt.