Sprachbund
Sprachbund ir valodu grupa, kurās runā vienā un tajā pašā teritorijā. Tās kļūst līdzīgas, jo to runātāji dzīvo tuvu viens otram. Viņi pastāvīgi sazinās savā starpā. Tā kā valodās veidojas līdzības, dažkārt šķiet, ka tās pieder pie vienas valodu saimes.
Piemēram, Indijā, kur runā simtiem vai tūkstošiem valodu un dialektu, valodas bieži izmanto līdzīgas gramatikas struktūras, vārdu krājumu un skaņas. Indieši bieži sazinās ar cilvēkiem, kuru dzimtā valoda atšķiras no viņu dzimtās valodas.
Austrumāzijā, kopš Ķīna ieviesa rakstību tuvējās valstīs, īpaši Japānā, Korejā un Vjetnamā. Šo teritoriju sauc par sinosfēru jeb Ķīnas ietekmes sfēru. Austrumāzijas valodu runātāji ne tikai iemācījās rakstīt, izmantojot ķīniešu rakstzīmes, bet arī aizguva daudzus aizguvumus no ķīniešu valodas.
Agrāk valodnieki uzskatīja, ka tādas valodas kā japāņu, korejiešu, mongoļu, turku un somu valodas pieder pie altaja valodu saimes. Tas bija saistīts ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, SVO (subjekts-vārds-objekts) vārdu kārtību un aglutinācijas gramatiku. Tomēr lielākā daļa valodnieku vairs neuzskata, ka altaja valodu ģimene jebkad ir pastāvējusi. Laika gaitā valodas kļuva līdzīgākas, savukārt lielākā daļa radniecīgo valodu laika gaitā kļuva atšķirīgākas. Iespējams, ka šīs valodas ir daļa no sprakbunda.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir sprachbund?
A: Sprachbund ir valodu grupa, kurās runā vienā un tajā pašā teritorijā un kuras kļūst līdzīgas, jo to runātāji dzīvo tuvu viens otram un pastāvīgi sazinās savā starpā.
J: Kāds ir sprachbunda piemērs?
A: Sprachbunda piemērs ir Indija, kur runā simtiem vai tūkstošiem valodu un dialektu, kas bieži vien izmanto līdzīgas gramatikas struktūras, vārdu krājumu un skaņas.
J: Kas ir sinosfēra?
A: Sinosfēra, saukta arī par Ķīnas ietekmes sfēru, attiecas uz Austrumāziju, kur Ķīna ieviesa rakstību tuvējās valstīs, piemēram, Japānā, Korejā un Vjetnamā.
J: Kā Austrumāzijas valodas kļuva līdzīgākas?
A: Laika gaitā Austrumāzijas valodas kļuva līdzīgākas, jo to runātāji iemācījās rakstīt, izmantojot ķīniešu rakstzīmes, un aizguva daudzus aizguvumus no ķīniešu valodas.
J: Vai kādreiz tika uzskatīts, ka atsevišķas valodas ir daļa no altajiešu valodu saimes?
A: Jā, kādreiz tika uzskatīts, ka dažas valodas, piemēram, japāņu, korejiešu, mongoļu, turku un somu valoda, ir daļa no altaja valodu saimes, jo tām ir kopīgas tādas iezīmes kā SVO (subjekts-vārds-objekts) vārdu secība un aglutinācijas gramatika.
Vai lielākā daļa valodnieku joprojām tam tic?
Atbilde: Nē, lielākā daļa valodnieku vairs neuzskata, ka altaja valodu ģimene jebkad ir pastāvējusi, jo laika gaitā šīs valodas kļuva līdzīgākas, bet lielākā daļa radniecīgo valodu laika gaitā kļuva atšķirīgākas. Iespējams, ka šīs valodas ir daļa no sprakbunda.
