Sprachbund (valodu areāls): definīcija, cēloņi un piemēri

Sprachbund (valodu areāls): skaidra definīcija, cēloņi un spilgti piemēri — no Indijas daudzvalodības līdz Āzijas sinosfērai. Uzzini, kā valodas satuvinās.

Sprachbund ir valodu grupa, kurās runā vienā un tajā pašā teritorijā. Tās kļūst līdzīgas, jo to runātāji dzīvo tuvu viens otram. Viņi pastāvīgi sazinās savā starpā. Tā kā valodās veidojas līdzības, dažkārt šķiet, ka tās pieder pie vienas valodu saimes.

Piemēram, Indijā, kur runā simtiem vai tūkstošiem valodu un dialektu, valodas bieži izmanto līdzīgas gramatikas struktūras, vārdu krājumu un skaņas. Indieši bieži sazinās ar cilvēkiem, kuru dzimtā valoda atšķiras no viņu dzimtās valodas.

Austrumāzijā, kopš Ķīna ieviesa rakstību tuvējās valstīs, īpaši Japānā, Korejā un Vjetnamā. Šo teritoriju sauc par sinosfēru jeb Ķīnas ietekmes sfēru. Austrumāzijas valodu runātāji ne tikai iemācījās rakstīt, izmantojot ķīniešu rakstzīmes, bet arī aizguva daudzus aizguvumus no ķīniešu valodas.

Agrāk valodnieki uzskatīja, ka tādas valodas kā japāņu, korejiešu, mongoļu, turku un somu valodas pieder pie altaja valodu saimes. Tas bija saistīts ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, SVO (subjekts-vārds-objekts) vārdu kārtību un aglutinācijas gramatiku. Tomēr lielākā daļa valodnieku vairs neuzskata, ka altaja valodu ģimene jebkad ir pastāvējusi. Laika gaitā valodas kļuva līdzīgākas, savukārt lielākā daļa radniecīgo valodu laika gaitā kļuva atšķirīgākas. Iespējams, ka šīs valodas ir daļa no sprakbunda.

Ko nozīmē valodu areāls (sprachbund)?

Valodu areāls jeb sprachbund ir ģeogrāfisks reģions, kurā dažādu ģenētisko valodu runātāji ilgstoši kontaktējas un pakāpeniski aizgūst viena no otras iezīmes. Galvenā pazīme ir nevis kopīga izcelsme, bet areāla izplatība un kontakti, kas rada strukturālas līdzības — fonētiskās, leksiskās un gramatiskās. Valodu areālā var notikt arī otrkārtēja morfoloģiska vai sintaktiska konverģence, kas sarežģī valodu klasifikāciju pēc radniecības.

Kādi procesi un iemesli veicina areālu rašanos?

• Ilgstoša dviklingvība un daudzvalodība: cilvēki pastāvīgi lieto vairākas valodas, veidojot stabilu kontaktu starp kopienām.
• Tirdzniecība, migrācijas, laulības: sociālie un ekonomiskie saziņas kanāli palielina kontaktu intensitāti.
• Politiska vai reliģiska dominēšana: valsts, literatūras vai reliģiska elites valoda ietekmē citu valodu leksiku un stilu.
• Kultūras inovācijas un tehnoloģijas: rakstība, jēdzieni un terminoloģija var izplatīties pāri valodu robežām.
• Gramatiskā aizguve (grammaticalization) un kalka veidošanās: sarežģītas konstrukcijas un funkcijas var tikt pārnestas no vienas valodas otrai.

Kādas lingvistiskās iezīmes parasti izplatās areālā?

Aizguves var skart ļoti dažādus valodas līmeņus:

• Fonoloģija: kopīgas skaņu sistēmas vai īpaši fonēmas (piem., retrofleksas Indijas subkontinentā, ejektīvas Kaukāzā).
• Lezika: plašs aizguvumu vārdu kopums, īpaši kultūras, administrācijas un reliģijas termini.
• Morfoloģija: jaunu afiksu vai locījumu modeļu aizgūšana, pāreja uz analytisku vai aglutinatīvu izteiksmi.
• Sintakse: vārdu kārtība, postpozitīvas/antepozitīvas artikulu sistēmas, infinitīva nomaiņa ar klausu konstrukcijām utt.
• Pragmatiski un diskursīvi modeļi: temata marķēšana, izteiksmēšanas veidi (topic–comment), pieklājības formu rašanās.

Atšķirība starp ģenētisku radniecību un areālu

Būtiska atšķirība: radniecīgām valodām līdzības izriet no kopīga priekšteča (internā mantojuma), kamēr valodu areālā līdzības rodas kontaktā. Lingvisti to nosaka, izmantojot salīdzinošo metodi un rekonstruējot priekšteces — ja kāda īpatnība nav rekonstruējama priekšteča līmenī, bet parādās plaši dažādās ģenētiskajās grupās, visticamāk tā ir areāla aizguve.

Galvenie piemēri pasaulē

• Balkānu valodu areāls: Balkānos vairākas ģenētiski dažādas valodas (piem., romāņu, slāvu, albāņu, grieķu valodas) ir ieguvušas kopīgas iezīmes — noteiktā artikula pievienošana kā galīgai morfēmai, bezinfinitīva konstrukciju izmantošana, analītiska laiku sistēma, dažas morfoloģiskas vienkāršošanas u.c.
• Indijas subkontinents: plašs kontaktu tīkls starp indiešu (indoāriju), dravīdu, munda u.c. valodām. Tipiskas pazīmes: retrofleksu skaņu izplatīšanās, izteiksmīga morfoloģijas maiņa, leksiskie aizguvumi un līdzīga sintakse.
• Sinosfēra / Austrumāzija: Ķīnas rakstības un kultūras ietekme Japānā, Korejā, Vjetnamā — galvenokārt plašs leksikas un rakstības aizguvumu klāsts; gramatikas aizguvumu ir mazāk, bet joprojām novērojama dažu strukturālu iezīmju konverģence (piemēram, tematiskā izcēluma līdzekļi, kopīgas calques).
• Kaukāza reģions: ļoti fonoloģiski un morfoloģiski daudzveidīgs reģions; kopīgas iezīmes — sarežģītas konsonantu sistēmas (iekļaujot ejektīvus), ergatīva iezīmju izplatība, bagātas locījumu sistēmas.
• Mesoamerika (Mesoamerican Linguistic Area): reģionā kopīgas iezīmes, piemēram, relāciju vārdu sistēmas, pozicionālo verbu izmantošana, vigesimāla skaitļu sistēmu izpausmes un kopīgas sintaktiskas īpašības.

Altaja hipotēze un sprachbund

Darījums par altaja valodu saimi, kas savienotu turku, mongoļu, tungusu (un dažreiz korejiešu, japāņu) grupas, ilgu laiku bija populārs. Tomēr mūsdienu lingvistikā daudzi pētnieki uzskata, ka lielu daļu līdzību šajās valodās var skaidrot ar ilgstošu kontaktu un areāla ietekmi, nevis ar tuvu ģenētisku radniecību. Tādēļ tādas līdzības kā aglutinācijas vai SOV vārdu kārtība bieži interpretē kā areāla parādību — tas atbilst Sprachbund idejai.

Kā lingvisti nosaka, vai runa ir par sprachbund?

• Analizē, vai noteiktā iezīme ir izplatīta starp valodām, kas nav tuvā ģenētiskā attiecībā.
• Salīdzina ar rekonstruētām priekšteču iezīmēm — ja iezīme nav atrodama priekšteča līmenī, iespējams, tā ir aizgūta.
• Izvērtē kontaktu vēsturi: migrācijas, politiskās, kultūras saiknes un dviklingvitātes līmeni.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Izprotot valodu areālus, lingvisti labāk saprot valodu attīstību, valodu mijiedarbību un to, kā kultūra, politika un migrācijas maina valodas struktūru. Tas palīdz arī pareizāk klasificēt valodas, identificēt aizguvumu ceļus un izprast valodu izzušanas un saglabāšanās mehānismus daudzvalodīgās sabiedrībās.

Ja nepieciešams, varu pievienot detalizētus piemērus no konkrētiem areāliem (piem., Balkānu salīdzinājumu ar romāņu vai slāvu valodām) vai ieteikt literatūru par sprachbund pētījumiem.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir sprachbund?

J: Kāds ir sprachbunda piemērs?

J: Kas ir sinosfēra?

J: Kā Austrumāzijas valodas kļuva līdzīgākas?

J: Vai kādreiz tika uzskatīts, ka atsevišķas valodas ir daļa no altajiešu valodu saimes?

Vai lielākā daļa valodnieku joprojām tam tic?

Meklēt pēc burta