E. T. A. Hofmans — vācu romantisma rakstnieks, komponists un mākslinieks
E. T. A. Hofmans — vācu romantisma ģēnijs: rakstnieks, komponists un mākslinieks, pazīstams ar fantāzijām un šausmu stāstiem, kas iedvesmoja mūziku un operu "Hofmaņa stāsti".
Ernsts Teodors Amadejs Hofmans (dzimis 1776. gada 24. janvārī Kēnigsbergā; miris 1822. gada 25. jūnijā Berlīnē) bija vācu rakstnieks, komponists, mūzikas kritiķis, gleznotājs, karikatūrists un jurists. Viņam tik ļoti patika Volfganga Amadeja Mocarta mūzika, ka viņš nomainīja savu trešo vārdu no Vilhelma uz Amadeja. Viņš vienmēr ir pazīstams kā E. T. A. Hofmans. Viņš bija daudz talantu apveltīts cilvēks, taču vislielākā nozīme viņam ir kā romantisma rakstniekam. Viņš rakstīja fantāzijas un šausmu stāstus, kuriem bija ļoti liela ietekme uz vācu literatūru 19. gadsimtā. Viņa stāstiem bija liela ietekme mūzikā. Viņš ir slavenās Žaka Ofenbaha operas "Hofmaņa stāsti" varonis. Viņa fantāzijas tika izmantotas arī citos muzikālos darbos, piemēram, Delibes baletā "Kopēlija", Busoni un Hindemita operās.
Dzīve un karjera
Ernsts Teodors Amadejs Hofmans dzimis Kēnigsbergā un ieguva izglītību tiesībās; paralēli studijām un darbam viņš attīstīja intereses mūzikā, zīmēšanā un literatūrā. Hofmans darbu tiesību jomā savā dzīvē apvienoja ar radošo darbību — strādāja kā jurists un valsts ierēdnis dažādās pilsētās, tostarp Posenā (mūsdienu Poznaņā) un Varšavā, vēlāk dzīvoja Berlīnē, kur arī mira 1822. gadā. Viņš bija cilvēks ar plašu interešu loku: rakstīja kritikas, komponēja klaviermūziku un scēnisko mūziku, zīmēja un veidoja karikatūras.
Rakstniecība un stils
Hofmana prozā saplūda reālais un pārdabiskais — viņa darbi bieži rotaļīgi vai satraucoši šķērsoja robežas starp sapni un nomodā piedzīvoto. Raksturīgi motīvi ir dīvainība, dubultība, mākslīgie cilvēki (automāti), mīklainas identitātes un mūzika kā līdzvērtīgs stāsta elements. Viņa stāsti reizēm ir melni humoristiski, reizēm noslēpumaini vai šausminoši; tie ietekmēja gan literatūru, gan mūziku un vizuālo mākslu.
Galvenie darbi
- Der Sandmann (Smilšu cilvēks) — viens no slavenākajiem šausmu stāstiem, kurā parādās tēmas par mākslīgajiem cilvēkiem un psiholoģisko spriedzi;
- Der goldne Topf (Zelta pods) — fantāzijas stāsts ar bagātīgu simboliku un sapņu elementiem;
- Nussknacker und Mausekönig (Riekstkalis un peles karalis) — stāsts, kas vēlāk iedvesmoja dažādus baletu un teātra iestudējumus;
- Lebensansichten des Katers Murr (Kaķa Mura dzīves uzskati) — satīrisks romāna fragments ar interesantu kompozicionālu paņēmienu;
- vairākas stāstu krājumu sērijas, piemēram, Nachtstücke (Nakts gabali), kuros viņa noskaņa un fantāzijas izraisa spēcīgas emocijas;
- darbi mūzikas kritikā un eseistiskās piezīmes par mūziku un operu.
Muzikālā un mākslinieciskā darbība
Hofmans ne vien rakstīja par mūziku, bet arī pats komponēja — galvenokārt klavierdarbus, kantātes un mūziku teātra izrādēm. Viņa mūzikas kritikas un esejas bija nozīmīgas laikabiedru kultūras diskusijās; viņš īpaši cienīja Mocartu un pat pieņēma Amadeja vārdu savā vārdā kā godinājumu. Kā gleznotājs un karikatūrists viņš atstāja daudzas zīmētas skices un ilustrācijas, kas papildina viņa literāro pasauli.
Ietekme un mantojums
Hofmana ietekme sniedzas tālāk par 19. gadsimtu: viņa stāsti ir iedvesmojuši komponistus (piemēram, Žaks Ofenbahs savā operā "Hofmaņa stāsti"), baleta māksliniekus (Delibes un baletā "Kopēlija") un vairākas operu un mūzikas interpretācijas (piem., darbos, kas saista Hofmana tēmas ar operas formu — arī Busoni un Hindemita darbībās). Literatūrā viņš ietekmēja romantisma tradīciju un vēlākus gotikas un fantāzijas autorus; viņa tehnikas — sapnis, dubultība, neuzticams stāstītājs — tiek citētas un pētītas līdz mūsdienām.
Kāpēc Hofmans ir nozīmīgs
Hofmans ierakstījis sevi kultūras vēsturē kā daudzpusīgu radošo personību, kuras darbi balansēja starp brīvo fantāziju un baismīgo realitāti. Viņa radītās tēmas un noskaņas ir kļuvušas par neatņemamu daļu no Eiropas romantiskā mantojuma, turklāt viņa idejas turpina iedvesmot mūsdienu literatūru, mūziku, teātri un kino.
E. T. A. Hofmans
Dzīve
Agrīnie gadi
Hofmans studēja jurisprudenci Kēnigsbergas Universitātē, kuru viņš pabeidza 16 gadu vecumā. Studijas viņš pabeidza Glogavā un Berlīnē. Viņa pirmais darbs bija Poznaņā. Viņš 1802. gadā apprecējās, bet tajā pašā gadā viņam nācās pamest darbu, jo savos karikatūru zīmējumos bija izsmējis dažus cilvēkus. Drīz viņš devās uz Varšavu, kur strādāja par juristu, kā arī iepazinās ar slaveniem rakstniekiem. Viņš komponēja mūziku, tostarp simfoniju, arfu kvintetu un mūziku lugām. Politiskās situācijas dēļ pēc franču iebrukuma 1806. gadā viņš zaudēja darbu. Viņš mēģināja atrast darbu Berlīnē, bet nesekmīgi. 1808. gadā viņš devās uz Bambergu, kur pavadīja piecus gadus. Tur viņš strādāja par diriģentu un teātra mākslinieku. Viņš iemīlējās jaunā meitenē Jūlijā Marca un komponēja garīgo mūziku un operas. Viņš rakstīja mūzikas kritiku, kā arī stāstus laikrakstam Allgemeine Musikalische Zeitung. To vidū ir slavenie stāsti Ritter Gluck, Don Juan un sērija Kreisleriana (Johannes Kreislers, des Kapellmeisters musikalische Leiden, t. i. Mūzikas direktora Johannesa Kreislera muzikālās ciešanas).
Vēlākā karjera
1813. gadā viņš pameta Bambergu un kādu laiku pavadīja Drēzdenē, Leipcigā un, sākot ar 1814. gadu, Berlīnē. Viņš bija izcils jurists un spēja ļoti saprātīgi strādāt kā tiesas ierēdnis, vienlaikus kādu laiku veltot mākslai. Viņš bieži tikās ar draugiem literātiem, lai pārrunātu literatūru, un sarakstīja vairāk stāstu, tostarp arī "Toms Murrs (Die Lebensansansichten des Katers Murr)" ("Toms Murrs - kaķa Murra uzskati par dzīvi"). Viņa veselība sāka pasliktināties. Viņu piemeklēja lēkmjveida paralīze. Savas satīras dēļ viņš atkal iekļuva nepatikšanās, bet, pirms viņam izdevās nokārtot sodu, viņš iekrita un nomira.
E. T. A. Hofmaņa karikatūra par sevi pašu
E. T. A. Hofmaņa statuja Bambergā pie teātra, kas tagad nosaukts viņa vārdā.
Viņa stāsti
Hofmans rakstīja dažādus stāstus. Daži no tiem ir par likteni, piemēram, "Elixiere des Teufels" par kapucīnu mūku, kurš tiek kārdināts ar velna piedāvāto dzērienu. Daži no tiem ir pasakas, piemēram, Der goldene Topf (Zelta panna) un Nussknacker und Mausekönig (Riekstkodis un peļu karalis). Ļoti bieži šajos stāstos pārdabiskais sastopas ar ikdienas realitāti. Daži no viņa stāstiem ir autobiogrāfiski, jo tie ir fantāzijas par viņu pašu. Īpaši stāsts par Kreisleru kļuva ļoti populārs, un to izmantoja mūziķi, piemēram, Roberts Šūmanis savos klavierdarbos, ko nosauca par Kreisleriānu.
Hofmans ir viens no izcilākajiem vācu prozas rakstniekiem. Viņš atdzīvināja savu iztēles pasauli ar romantiskajiem varoņiem.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis?
A: Ernsts Teodors Amadejs Hofmans bija vācu rakstnieks, komponists, mūzikas kritiķis, gleznotājs, karikatūrists un jurists, dzimis 1776. gada 24. janvārī Kēnigsbergā.
Jautājums: Kāpēc Ernsts Teodors Amadejs Hofmans nomainīja savu trešo vārdu uz Amadeuss?
A: Ernsts Teodors Amadejs Hofmans nomainīja savu trešo vārdu no Vilhelma uz Amadeju, jo ļoti apbrīnoja Volfganga Amadeja Mocarta mūziku.
J: Kāda ir E. T. A. Hofmaņa nozīme literatūrā?
A: E. T. A. Hofmans ir pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem romantisma rakstniekiem, kurš rakstīja šausmu un fantāzijas stāstus. Viņa darbiem bija būtiska ietekme uz vācu literatūru 19. gadsimtā.
J: Kā E. T. A. Hofmaņa stāsti ietekmēja mūziku?
A: E. T. A. Hofmaņa stāsti būtiski ietekmēja mūziku un iedvesmoja tādus darbus kā Delibesa balets "Kopēlija" un Busoni un Hindemita operas.
J: Kā sauc slaveno operu, kuras varonis ir E. T. A. Hofmans?
A: Slavenās operas, kuras varonis ir E. T. A. Hofmans, nosaukums ir Žaka Ofenbaha "Hofmaņa pasakas".
J: Kādi ir daži no E. T. A. Hofmaņa talantiem?
A: E. T. A. Hofmans bija daudz talantu, tostarp rakstnieks, komponists, mūzikas kritiķis, gleznotājs un karikatūrists, kā arī jurists.
J: Kad un kur nomira E. T. A. Hofmans?
A: E. T. A. Hofmans nomira 1822. gada 25. jūnijā Berlīnē.
Meklēt