Georgs Bīhners — vācu dramaturgs un prozaiķis, “Woyzeck” autors (1813–1837)

Georgs Bīhners (1813–1837) — revolucionārs vācu dramaturgs un prozaiķis, “Woyzeck” autors; īsa dzīves, politiskās aktivitātes un literārās ietekmes biogrāfija.

Autors: Leandro Alegsa

Karls Georgs Bihners (Karl Georg Büchner, 1813. gada 17. oktobris – 1837. gada 19. februāris) bija ievērojams vācu dramaturgs un prozaiķis. Viņš bija ārsta un filozofa Ludviga Bišnera brālis. Bihners dzimis Goddelau, netālu no Darmštates, Hesenes-Darmštates federālajā zemē. Vidusskolā mācības galvenokārt koncentrējās uz latīņu, grieķu un modernajām valodām (tostarp franču, itāļu un angļu valodai), taču viņu sevišķi piesaistīja dabaszinātnes. Pēc tam viņš studēja medicīnu Strasbūrā, apgūstot arī franču literatūru un politikas domas.

Politiskais darbību un trimda

Jau 1828. gadā Bihners sāka aktīvāk interesēties par politiku. Viņš pievienojās grupai, kas vēlāk, iespējams, kļuva par "Gesellschaft für Menschenrechte" (Cilvēktiesību biedrības) Gīsenes un Darmštates nodaļu. Studējot Gīsenē, viņš palīdzēja dibināt slepenu revolucionāru biedrību, kas vēlējās sociālas un politiskas pārmaiņas. Kopā ar protestantu teologu Frīdrihu Ludvigu Veidigu (Friedrich Ludwig Weidig) Bihners 1834. gadā publicēja brošūru Der Hessische Landbote — skarbu un revolucionāru tekstu, kurā tika kritizētas sociālās netaisnības Hesenes Lielhercogistē.

Varas iestādes abus vīriešus apsūdzēja valsts nodevībā un izdeva apcietināšanas orderi. Veidigu arestēja; viņš tika spīdzināts un mira ieslodzījumā Darmštatē. Bihners paguva bēgt pāri robežai uz Strasbūru, kur atrada patvērumu un drošību, tur turpinot studijas un literārā darba radīšanu.

Zinātniskais un literārais darbs

Strasbūrā Bihners uzsāka arī tulkošanas darbu — viņš pārtulkoja divas Viktora Hugo lugas, Lucrèce Borgia un Marie Tudor. Zinātniskā jomā tika publicēta viņa disertācija Mémoire sur le Système Nerveux du Barbeau (Cyprinus barbus L.) (publicēta Parīzē un Strasbūrā), kas apliecina viņa medicīniskās un anatomiskās intereses. Bihnera domā ievērojami atspoguļojās Francijas revolucionāro un sociālo ideju ietekme — īpaši Fransuā-Noēla Babefa un Kloda Anrī de Sent-Simona idejas, kas uzsvēra sociālo taisnīgumu un sabiedrības pārkārtošanu.

1836. gada oktobrī Bihners ieguva pasniedzēja vietu anatomijā Cīrihes universitātē un pārcēlās uz Cīrihi, kur pavadīja savas pēdējās darba kopas: mācīja, rakstīja un pēdējā laikā turpināja literāro darbību. 1837. gadā, divdesmit trīs gadu vecumā, viņš nomira no tīfa.

Galvenie literārie darbi

Bihnera radošais mantojums, lai gan radīts ļoti īsā mūžā, ir spilgts un daudzveidīgs. Starp svarīgākajiem darbiem ir:

  • Dantons Tod (Dantona nāve) — pirmā luga, publicēta 1835. gadā, vēsta par Francijas revolūciju un tās politiskajiem konfliktiem;
  • Lenz — prozas darbs (novella), kas balstīts uz Sturm und Drang dzejnieka Jakoba Mihaela Reinholda Lenca dzīves motīviem; to daudzi uzskata par vienu no modernās literatūras sākumpunktiem;
  • Leonce und Lena — satīriska luga (publicēta 1836. gadā), kurā Bihners apraksta un parodē muižniecību un tās izpratni par mīlestību un varu;
  • Woyzeck — nepabeigta, posthumously publicēta luga, kas kļuva par slavenāko Bihnera darbu. Tā bija viens no pirmajiem vācu darbiem, kurā galvenie varoņi ir strādnieku šķiras pārstāvji; luga iedvesmoja Albana Berga operu "Vozeks" (Wozzeck), kas pirmizrādi piedzīvoja 1925. gadā.

Ietekme un piemiņa

Lai gan Bihnera darbi pēc viņa nāves sākotnēji nepiesaistīja plašu uzmanību, līdz 1870. gadiem viņa vārds Vācijā bija gandrīz aizmirsts. Situācija mainījās, kad Karls Emīls Francs izdeva viņa darbus — kopš tā laika Bihnera radošā mantojumā sāka pievērst uzmanību literatūras un teātra pētnieki. Viņa skarbie sociālie motīvi, uzsvērta empātija pret marginalizētām personām un eksperimentālā dramaturģiskā forma kļuva par nozīmīgu ietekmes avotu vēlākajām literatūras virzieniem — naturālismam un ekspresionismam.

Rakstnieks Arnolds Cveigs raksturoja Bihnera prozas darbu Lenz kā "modernās Eiropas prozas sākumu", paužot atzinību par tā psiholoģisko dziļumu un valodas jauninājumiem. Tāpat Bihnera lugas un literārie eksperimentēšanas elementi turpina iedvesmot režisorus, komponistus un dramaturgus visā Eiropā — no operas līdz mūsdienu teātra interpretācijām.

Kopsavilkums

Georgs Bihners bija izcils, bet traģiski īsa mūža autors, kura darbi savā īsajā mūžā apvienoja zinātnisku interesi, politisku degsmi un literāru novatorismu. Viņa traģiskais un vēsturiskās apstākļu spiestais trimdas ceļš, kā arī agrīnā nāve padarīja viņa radošo ieguldījumu vēl jūtamāku — Bihners paliek kā viena no līnijām, kas ved no 19. gadsimta romantikas un revolūcijas domas uz mūsdienu dramatisko un prozodisko modernismu.

Georgs BīhnersZoom
Georgs Bīhners

Georgs Bīhners. Alexis Muston 1835. gada zīmējumsZoom
Georgs Bīhners. Alexis Muston 1835. gada zīmējums

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Karls Georgs Bhners?


A: Karls Georgs Bhners bija vācu dramaturgs un prozas rakstnieks. Viņš bija ārsta un filozofa Ludviga Bhnera brālis. Daudzi uzskata, ka viņš būtu varējis kļūt tikpat nozīmīgs kā Johans Volfgangs fon Gēte un Frīdrihs Šillers, ja būtu dzīvojis ilgāk.

J: Kur dzimis Karls Georgs Bhners?


A: Karls Georgs Bhners dzimis Goddelau netālu no Darmštates, Hesenē-Darmštatē.

J: Ko viņš studēja universitātē?


A: Universitātē Karls Georgs Bhners studēja medicīnu Strasbūrā. Papildus medicīnai viņš Strasbūrā studēja arī franču literatūru un politisko domu.

J: Kādu slepenu biedrību viņš nodibināja, studējot Gijānā?


A: Studējot Gīenā, Karls Georgs Bhners nodibināja slepenu biedrību, kas vēlējās revolucionāras pārmaiņas. Ar protestantu teologa Frīdriha Ludviga Veidiga (Friedrich Ludwig Weidig) palīdzību viņi publicēja brošūru Der Hessische Landbote - revolucionāru tekstu, kurā kritizēja sociālās problēmas Hesenes Lielhercogistē.

J: Kāda ir viņa slavenākā luga?


A: Karla Georga Bhnera slavenākā luga ir Woyzeck, nepabeigts darbs, kas kļuva par pamatu Albana Berga operai Wozzeck, kas pirmo reizi tika iestudēta 1925. gadā. Tas ir viens no pirmajiem vācu valodā sarakstītajiem literārajiem darbiem, kura galvenie varoņi bija strādnieku šķiras pārstāvji.

J: Kā Arnolds Cveigs raksturoja Lencu?


A: Arnolds Cveigs raksturoja Lenz, vienu no vienīgajiem Karla Georga Buknera prozas darbiem, kā "modernās Eiropas prozas sākumu".


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3