Pēteris Mārtiņš d'Anghiera — itāļu vēsturnieks par Amerikas atklājumiem
Pēteris Mārtiņš d'Anghiera — itāļu vēsturnieks, kurš pirmoreiz latīniski aprakstīja Amerikas atklājumus, ieviesa nosaukumu Hispaniola un publicēja ietekmīgo "De orbe novo".
Pēteris Mārtiņš d'Anghiera (1457. gada 2. februāris - 1526. gada oktobris) bija itāļu izcelsmes vēsturnieks, kurš rakstīja par Spāniju un atklājumiem un pētījumiem Amerikā.
Viņa vārda starptautiskā forma ir Pietro Martire d'Anghiera. Dažādās valodās viņa vārdu raksta:
- Angļu - Anghiera, Peter Martyr d'
- Franču valodā - Martyr d'Anghiera, Pierre
- Vācu valodā - Anghiera, Peter Martyr von
- Itāļu valodā - Martire d'Anghiera, Pietro
- Latīņu - Anglerius, Petrus Martyr
- Spāņu - Anglería, Pedro Mártir de
Viņš dzimis 1457. gada 2. februārī Aronā, netālu no Angjēras (tagad Angera) pie Magdžores ezera, Lombardijā, Itālijā. Viņš 1477. gadā, divdesmit gadu vecumā, devās uz Romu, kur iepazinās ar nozīmīgām katoļu baznīcas personām. Anghiera 1486. gadā Romā tikās ar Spānijas vēstnieku un kopā ar viņu 1487. gada augustā devās uz Spāniju, uz Ferdinanda II Aragonijas un Izabellas Kastīlijas muižu.
Viņš latīņu valodā sarakstīja pirmos aprakstus par pētījumiem Amerikā vēstuļu un ziņojumu sērijā, kas tika publicēti no 1511. līdz 1530. gadam nodaļās, kuras saucās "Desmitgades". Pirmās trīs "Dekādes" kopā ar aprakstu par piedzīvoto Ēģiptē tika publicētas 1516. gadā ar nosaukumu: De orbe novo decades cum Legatione Babylonica jeb, saīsināti, De orbe novo ("Par jauno pasauli").
Viņš bija pirmais rakstnieks, kurš lietoja vārdu Hispaniola, lai nosauktu salu, ko Kolumbs nosauca par La Española. Viņš arī rakstīja, ka salas taino nosaukums bija Quizqueia, ko neviens cits tā laika vēsturnieks nebija minējis. Tagad Quizqueia lieto kā Quisqueya vai Kiskeya, apzīmējot visu salu (Haiti) vai tās austrumu daļu (Dominikānas Republikā).
Viņš nomira 1526. gada oktobrī Granadā, Spānijā.
Darbi un galvenās tēmas
Pētera Mārtiņa galvenais veikums ir viņa kolekcija ziņojumu un vēstuļu par Jauno pasauli, kuras kopumā sauc par "Dekādēm" (De orbe novo). Darbā apkopoti dažādi ziņojumi par atklājumiem un pirmajiem kontaktiem ar vietējām tautām – tajā ir apraksti par Kristofera Kolumba ceļojumiem, Vasko Núñez de Balboa un citu pētnieku atklājumiem, kā arī par Hernana Kortesa (Cortés) darbībām Meksikā.
Rakstos savienoti pirmavotu liecības (vēstules, ziņojumi no pētniekiem un kara vadītājiem) ar autora komentāriem un skaidrojumiem. Tādēļ tie kalpo gan kā ziņu krājums, gan kā hronika, kas parāda, kā Rietumeiropas lasītāji saprata un interpretēja Amerikas atklājumus 16. gadsimta sākumā.
Valoda, stils un avoti
Anghiera rakstīja latīņu valodā, kas tolaik bija zinātniskā un diplomātiskā ģilde. Viņa stils ir hronikāls un bieži ziņniecisks — tekstos izmanto vēstules, delegāciju ziņojumus un mutvārdu liecības. Tā kā daļa materiālu viņš saņēma otrā rokā vai no ceļotājiem ar ierobežotu precizitāti, de fākto viņa apraksti dažkārt ir pretrunīgi vai neatbilst vēlāk atklātajiem faktiem; tomēr tie saglabā vērtīgu pirmavotu statusu un sniedz ieskatu agrīnajā Eiropas uztverē par Ameriku.
Nozīmīgums un ietekme
- Avota vērtība: Anghieras "Dekādes" ir vieni no nozīmīgākajiem pirmavotiem par Amerikas atklāšanas periodu. Vēsturnieki, ģeogrāfi un kartogrāfi izmantoja viņa darbu, veidojot Eiropas priekšstatu par Jauno pasauli.
- Vārdu ieviešana: Viņa lietotais nosaukums Hispaniola un minējums par Quizqueia/Quisqueya ir piemēri tam, kā literāri avoti ietekmēja toponīmiju un kopējo informācijas apriti.
- Tulkojumi un izplatība: Sākotnēji publicētais latīņu teksts vēlāk tika tulkots vairākās Eiropas valodās, tādējādi plaši izplatot ziņas par atklājumiem.
Kritika un vēsturiskā novērtēšana
Laika gaitā pētnieki ir gan novērtējuši Anghieras darbu par to, ka tas saglabā daudz unikālu liecību, gan kritizējuši par neprecizitātēm un dažreiz nepietiekamu avotu pārbaudi. Tomēr modernā historiogrāfija šo darbu izmanto kā svarīgu avotu, salīdzinot ar citiem liecības materiāliem un arhīvu dokumentiem, lai labāk saprastu atklājumu laikmeta notikumus un ideoloģiskos kontekstus.
Kur lasīt tālāk
Interesentiem ieteicams lasīt De orbe novo (oriģinālajā latīņu izdevumā vai ticamos tulkojumos) un salīdzināt Anghieras aprakstus ar citiem 16. gadsimta avotiem — tā var palīdzēt atšķirt pirmavotu ziņojumu no vēlākām interpretācijām un mītu veidošanās procesiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Pētera mocekļa d'Anghiera pilnais vārds?
A: Viņa pilnais vārds ir Pjetro Martirs d'Aghiera (Pietro Martire d'Anghiera).
Q: Kad Pēteris Mūcietis d'Anghiera ir dzimis?
A: Viņš dzimis 1457. gada 2. februārī.
J: Kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis Aronā, netālu no Angjeras (tagadējā Angera) pie Magdžores ezera, Lombardijā, Itālijā.
J: Ko viņš darīja Romā 1477. gadā?
A: 1477. gadā, būdams divdesmit gadus vecs, viņš devās uz Romu un tur tikās ar nozīmīgām katoļu baznīcas personām.
J: Ko Anghiera rakstīja par pētījumiem Amerikā?
A: Viņš uzrakstīja virkni vēstuļu un ziņojumu par pētījumiem Amerikā, kas tika publicēti no 1511. līdz 1530. gadam nodaļās ar nosaukumu "Dekādes".
J: Kāds ir tā darba nosaukums, kurā aprakstīta viņa pieredze Ēģiptē?
A: Tā darba nosaukums, kurā aprakstīta viņa pieredze Ēģiptē, ir "De orbe novo decades cum Legatione Babylonica" jeb saīsināti "De orbe novo" ("Par jauno pasauli").
J: Kādu vārdu Pēteris Mārtiņš d'Anghiera lietoja, lai nosauktu La Española salu?
A: Lai nosauktu La Española salu, viņš lietoja vārdu Hispaniola.
Meklēt