Pintupi deviņi bija Austrālijas aborigēnu grupa, kuru parasti dēvē par vieniem no pēdējiem Austrālijas aborigēniem, kas pirmoreiz saskārās ar plašāk pazīstamu mūsdienu sabiedrību. Grupa dzīvoja tradicionālu nomadu, mednieku un vācēju dzīvesveidu Lielajā Smilšu tuksnesī (Great Sandy Desert) un tika atrasta 1984. gada oktobrī, kad tā satikās ar saviem radiniekiem netālu no Kiwirrkurra. Lielākā daļa citu šī reģiona grupu bija pametušas tuksnesi vairāk nekā divdesmit gadus agrāk un apmetušās uz dzīvi plašākās austrumu un rietumu apdzīvotās vietās, taču Pintupi deviņi bija palikuši izolēti.
Grupas sastāvs un dzīvesvieta
Deviņu cilvēku grupa piederēja pie plašākas Pintupi kopienas. Viņi dzīvoja ap Makejas ezera rietumu pusi, uz ziemeļiem no mūsdienu Kiwirrkurra vietas. Grupas kodolu veidoja viena ģimene: grupas tēva nesenā nāve bija atstājusi divas atraitnes un septiņus bērnus — lielākā daļa no viņiem bija jaunāki. Šī ģimene devās dienvidu virzienā, cerot atrast radiniekus un drošāku pastāvīgu apmešanos.
Satikšanās un kontakti ar radiniekiem
Ceļā viņi sastapās ar citu ģimeni, kas bija izveidojusi izbraukuma punktu — īslaicīgu apmetni, taču sakarā ar pārpratumu abi grupējumi aizbēga. Pēc tam viņu radinieki no Kiwirrkurra, kuri bija atgriezušies vai pārvietojušies uz tuvāko apdzīvoto vietu, devās viņus meklēt un beigu beigās pieņēma un ieveda mūsdienu sabiedrībā (kopienā Kiwirrkurra).
Sekas un nozīme
- Pēc satikšanās cilvēkiem tika nodrošināta medicīniskā aprūpe, pārtika un dzīvesvieta kopienā; bērni tika iekļauti skolās, un ģimene atkal saplūda ar radiem.
- Pintupi deviņu stāsts izraisīja plašu interesi Austrālijā un starptautiski, jo tas ilustrēja to, ka tradicionālie dzīvesveidi Lielās Smilšu tuksneša daļā bija saglabājušies līdz pēdējam brīdim 20. gadsimtā.
- Šis gadījums ir bieži minēts arī diskusijās par „neizsūtītu” vai „nekontaktu” cilšu jēdzieniem — jāņem vērā, ka kontakts ir process ar plašām sociālām, veselības un kultūras sekām, un to nav vienkārši vērtēt tikai kā vienreizēju notikumu.
Kopienas mantojums un konteksts
Pintupi kopienas kultūra, māksla un valoda ir nozīmīgas austrāliešu aborigēnu kultūras sastāvdaļas. No 20. gadsimta beigām daudzas Pintupi grupas iesaistījās mākslas kustībās, atjaunoja saites ar tradicionālajām zemēm un centās saglabāt valodu un ceremonijas. Pintupi deviņu stāsts bieži tiek lietots kā ilustrācija tam, cik ilgi tradicionālie dzīvesveidi varēja pastāvēt izolācijā, kā arī tam, kā mūsdienu sabiedrības iejaukšanās ietekmē tradicionālās kopienas.
Piezīmes par terminoloģiju
Termini “pēdējie aborigēni, kas saskārās ar mūsdienu civilizāciju” vai “neizsūtītie” var radīt maldinošas vai sensacionālas asociācijas. Būtiski atcerēties, ka aborigēnu dzīvesveidi un kontakti ar ārpasauli izpaudās dažādi — daudzas kopienas ilgi saglabāja plašu zināšanu un prasmju kopumu, vienlaikus veidojot attiecības ar citām aborigēnu grupām un ar mūsdienu institūcijām. Pintupi deviņu gadījums joprojām kalpo kā svarīgs vēsturiskais piemērs un atgādinājums par to, kā kolonizācija, pārvietošanās un modernā dzīve ietekmēja Austrālijas pamatiedzīvotājus.
