Politiskās partijas Amerikas Savienotajās Valstīs
Amerikas Savienotajās Valstīs parasti ir bijušas divas galvenās politiskās partijas. Kopš 1860. gada šīs divas galvenās partijas ir Republikāņu partija un Demokrātu partija. Demokrātu partijai ir visvairāk vietu Pārstāvju palātā, bet republikāņiem ir vairākums Senātā.
Papildus divām galvenajām politiskajām partijām trīs lielākās partijas ir Libertāriešu partija, Amerikas Savienoto Valstu Zaļā partija un Konstitūcijas partija (attiecīgā secībā).
Amerikas Savienotajās Valstīs ir tikai divas galvenās politiskās partijas: demokrāti un republikāņi. Ir arī mazākas partijas, kas nav tik labi zināmas. Šīm partijām ir duopols, kas nozīmē, ka tām ir gandrīz visa politiskā vara valstī. Lielākajā daļā demokrātisko valstu ir vairāk nekā divas partijas.
Tautas balsis politiskajām partijām prezidenta vēlēšanās.
Demokrātu partija
Demokrātu partija tika dibināta 1828. gadā kā verdzību atbalstoša partija, un tās pirmais prezidents 1829. gadā bija Endrū Džeksons. Tomēr, pateicoties pilsonisko tiesību kustībai 20. gadsimta 60. gados, Demokrātu partija kļuva par rasu vienlīdzības atbalstītāju. Daudzi 20. gadsimta ASV prezidenti, piemēram, Vudro Vilsons, Franklins D. Rūzvelts, Harijs S. Trumans, Džons F. Kenedijs, Lindons Džonsonsons, Džimijs Kārters, Bils Klintons un pēdējais bijušais prezidents Baraks Obama, ir demokrāti. Viņiem ir 45 no 100 vietām ASV Senātā un 233 no 435 vietām Pārstāvju palātā. Arī 24 no 50 štatu gubernatoriem ir demokrāti. Partija kopumā atbalsta liberālismu un bieži tiek pieskaitīta kreisajiem. Pašlaik šai partijai ir 60 miljoni reģistrētu vēlētāju visā Amerikā.
Partijas modernā liberālisma filozofija aizstāv sociālo un ekonomisko vienlīdzību, kā arī labklājības valsti. Tā cenšas nodrošināt valdības iejaukšanos un regulējumu ekonomikā. Šīs iejaukšanās, piemēram, sociālo programmu ieviešana, atbalsts arodbiedrībām, pieejamas studiju maksas, virzība uz vispārēju veselības aprūpi un vienlīdzīgām iespējām, patērētāju aizsardzība un vides aizsardzība veido partijas ekonomiskās politikas kodolu.
Republikāņu partija
Republikāņu partija tika dibināta 1854. gadā kā pret verdzību vērsta partija, un tās pirmais prezidents 1861. gadā bija Abrahams Linkolns. Starp citiem prezidentiem bija arī Uliss S. Grants, Bendžamins Harisons, Teodors Rūzvelts, Dvaits Eizenhauers, Ričards Niksons, Ronalds Reigans, Džordžs Bušs, Džordžs Bušs un Donalds Tramps. Divdesmit sešos no 50 štatiem ir republikāņu gubernators. Visā Amerikā ir aptuveni 55 miljoni reģistrētu vēlētāju. Pašlaik Republikāņu partija tiek identificēta kā konservatīva.
Partijas filozofijas centrā ir sociālā un ekonomiskā neatkarība un kapitālistiskā ekonomiskā sistēma. Partija ir pazīstama arī ar saviem centieniem atbalstīt dzīvības aizsardzību, pret regulējumu vērstu politiku un valsts iejaukšanās ekonomikā mazināšanu, kā arī ar atbalstu privatizētai veselības aprūpei.
Mazās amerikāņu partijas
Amerikas Savienotajās Valstīs ir vairākas mazākas partijas. Dveržera likums paredz, ka šāda divu partiju valdība ir normāla vienmandāta vēlēšanu sistēmai, kurā balsošana notiek pēc vēlēšanu apgabala principa "pirmais pēc kārtas". Turpretī proporcionālā pārstāvība un tādas balsošanas metodes kā rangu balsošana parasti rada daudzpartiju valdību.
- Libertāriešu partija - liberāļu un liberāļu partija, kurā 2016. gada martā bija reģistrēti aptuveni 411 250 vēlētāji. Tā ir trešā partija un atbalsta ārpolitiku bez iejaukšanās un pilsoniskās brīvības.
- Zaļā partija - kreisā ekoloģiskā partija, kas atbalsta sociālo demokrātiju un cieņu pret daudzveidību, mieru un nevardarbību. Tajā ir reģistrēti aptuveni 250 000 vēlētāju.
- Konstitūcijas partija - galēji labējā partija, kas atbalsta amerikāņu nacionālismu, paleokonservatīvismu, kristietību, kustību pret abortiem un pievērš lielāku uzmanību ASV konstitūcijai. Tajā ir aptuveni 100 000 reģistrētu vēlētāju.
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir divas galvenās politiskās partijas Amerikas Savienotajās Valstīs?
A: Divas galvenās politiskās partijas Amerikas Savienotajās Valstīs ir Republikāņu partija un Demokrātu partija.
J: Cik vietu katrai partijai ir Pārstāvju palātā?
A: Pārstāvju palātā visvairāk vietu ir Demokrātu partijai, bet republikāņi un demokrāti dala pa 50 senatoriem.
Jautājums: Kam Senātā pieder balsis, kas izšķīra neizšķirtu balsu skaitu?
A: Senātā neizšķirtu balsis ir viceprezidentam, kurš ir demokrāts.
J: Ko nozīmē "duopols"?
A: Duopols nozīmē, ka divas partijas dala gandrīz visu politisko varu valstī.
J: Kuras vēl trīs galvenās partijas pastāv bez demokrātiem un republikāņiem?
A: Trīs lielākās partijas bez demokrātiem un republikāņiem ir Libertāriešu partija, Amerikas Savienoto Valstu Zaļā partija un Konstitūcijas partija.
J: Vai mazākas politiskās partijas parasti ir labi zināmas vai pārstāvētas valdībā?
A: Mazākās politiskās partijas parasti ir ļoti apspiestas, nepietiekami finansētas vai nepareizi pārstāvētas un nav tik labi zināmas.
Vai vairumā konstitucionālo republiku valstu ir vairāk nekā divas galvenās politiskās partijas?
A: Jā, lielākajā daļā konstitucionālo republiku valstu ir vairāk nekā divas galvenās politiskās partijas.
