ASV politiskās partijas: Demokrāti, Republikāņi un mazākās partijas
Amerikas Savienotajās Valstīs ilgstoši ir izveidojies divu partiju sistēmas modelis, kur galvenās politiskās spēles ir divas partijas. Kopš 1860. gada šīs galvenās partijas parasti tiek uzskatītas par Republikāņu partiju un Demokrātu partiju. Abu partiju ietekme un vietu sadalījums valdības institūcijās mainās atkarībā no vēlēšanām un laika gaitā — reizēm vairāk vietu ir Pārstāvju palātā, citreiz — Senātā, un tas regulāri mainās pēc Kongresa un prezidenta vēlēšanām.
Kas ir šī divpartiju sistēma un kā tā darbojas?
Divpartiju sistēma nozīmē, ka divas partijas dominē politiskajā dzīvē, iegūst lielāko daļu vietu likumdevējos un nosaka galvenās politikas debates. Šādu situāciju bieži dēvē par duopolu — divu spēlētāju dominanci politiskajā tirgū. Tā notiek daļēji tāpēc, ka ASV vēlēšanu sistēma (vienmandāta apgabali ar relatīvo balsu skaitu) veicina lielo partiju nostiprināšanos, un arī likumi par iekļūšanu vēlēšanu sarakstos var apgrūtināt mazāku partiju darbību.
Galvenās partijas — īss pārskats
- Demokrātu partija — parasti uzskatāma par centriski kreiso spārnu, atbalsta plašākas valsts programmas sociālajai aizsardzībai, progresīvas sociālās politikas un regulējošāku valdības lomu ekonomikā. Partijas pozīcijas var atšķirties pa štatiem un laika periodiem.
- Republikāņu partija — parasti saistīta ar centriski labo vai konservatīvo politiku, uzsver zemākus nodokļus, brīvāku tirgus regulāciju, spēcīgāku nacionālo aizsardzību un ierobežotāku valdības iesaisti ekonomikā. Arī republikāņu pozīcijas nav vienotas visos štatos.
Mazākās partijas un to ietekme
Papildus abām galvenajām partijām darbību vada arī vairākas mazākas partijas. Trīs no pazīstamākajām ir:
- Libertāriešu partija — uzsvars uz personisko brīvību, mazāku valdību un brīvāku tirgu;
- Amerikas Savienoto Valstu Zaļā partija — fokusējas uz vides jautājumiem, sociālo taisnīgumu un pacifismu;
- Konstitūcijas partija — akcentē stingru konstitucionālu interpretāciju, tradicionālās vērtības un ierobežotu federālo valdību.
Šīs partijas reti iegūst plašu atbalstu vispārējās vēlēšanās, taču var ietekmēt politisko diskursu, vietējās vēlēšanas un pakāpeniski mainīt valsts politikas, piesaistot uzmanību konkrētiem jautājumiem. Trešo partiju kandidāti reizēm ietekmē vēlēšanu iznākumu, piesaistot balsis, kas citādi varētu nonākt pie kādas no lielajām partijām.
Kāpēc lielākā daļa demokrātisku valstu tomēr ir daudzpartiju?
Daudzas demokrātiskas valstis izmanto proporcionalitātes sistēmas, kas ļauj mazākām partijām vieglāk tikt pārstāvētiem parlamentā. Savukārt ASV vēlēšanu sistēma un federālais organizācijas princips veicina divu lielo partiju dominanci. Tāpēc lielākajā daļā demokrātisku valstu ir vairāk nekā divas partijas, savukārt ASV politiskā ainava tradicionāli koncentrējas uz divām galvenajām spēlēm.
Kā partijas darbojas praksē?
- Vēlēšanu organizēšana: partijas rīko primāres vai kokausus, lai izvēlētos kandidātus priekšnoteiktām vēlēšanām;
- Īstenošana likumdošanā: partiju pārstāvji Kongresā saskaņo programmas, veido koalīcijas un lemj par likumiem;
- Valsts un štatu līmeņi: partiju struktūras pastāv gan federālā, gan štatu un vietējā līmenī, un politiskā aina var būt ļoti atšķirīga dažādos štatos;
- Akcijas un lobēšana: mazākās partijas un interešu grupas izmanto lobēšanu, sabiedriskās kampaņas un tiesvedību, lai virzītu savas prioritātes.
Noslēgums
Amerikas Savienotajās Valstīs galvenokārt dominē demokrāti un republikāņi, taču politiskā aina nav statiska — vēlēšanu iznākumi, sociālas pārmaiņas un vietējās iniciatīvas regulāri ietekmē to, kā varas balansas izskatās. Mazākās partijas, lai arī retāk iegūst lielu pārstāvniecību, joprojām spēlē lomu diskusijās, politikas veidošanā un vietējā līmeņa pārstāvniecībā.
Tautas balsis politiskajām partijām prezidenta vēlēšanās.
Demokrātu partija
Demokrātu partija tika dibināta 1828. gadā kā verdzību atbalstoša partija, un tās pirmais prezidents 1829. gadā bija Endrū Džeksons. Tomēr, pateicoties pilsonisko tiesību kustībai 20. gadsimta 60. gados, Demokrātu partija kļuva par rasu vienlīdzības atbalstītāju. Daudzi 20. gadsimta ASV prezidenti, piemēram, Vudro Vilsons, Franklins D. Rūzvelts, Harijs S. Trumans, Džons F. Kenedijs, Lindons Džonsonsons, Džimijs Kārters, Bils Klintons un pēdējais bijušais prezidents Baraks Obama, ir demokrāti. Viņiem ir 45 no 100 vietām ASV Senātā un 233 no 435 vietām Pārstāvju palātā. Arī 24 no 50 štatu gubernatoriem ir demokrāti. Partija kopumā atbalsta liberālismu un bieži tiek pieskaitīta kreisajiem. Pašlaik šai partijai ir 60 miljoni reģistrētu vēlētāju visā Amerikā.
Partijas modernā liberālisma filozofija aizstāv sociālo un ekonomisko vienlīdzību, kā arī labklājības valsti. Tā cenšas nodrošināt valdības iejaukšanos un regulējumu ekonomikā. Šīs iejaukšanās, piemēram, sociālo programmu ieviešana, atbalsts arodbiedrībām, pieejamas studiju maksas, virzība uz vispārēju veselības aprūpi un vienlīdzīgām iespējām, patērētāju aizsardzība un vides aizsardzība veido partijas ekonomiskās politikas kodolu.
Republikāņu partija
Republikāņu partija tika dibināta 1854. gadā kā pret verdzību vērsta partija, un tās pirmais prezidents 1861. gadā bija Abrahams Linkolns. Starp citiem prezidentiem bija arī Uliss S. Grants, Bendžamins Harisons, Teodors Rūzvelts, Dvaits Eizenhauers, Ričards Niksons, Ronalds Reigans, Džordžs Bušs, Džordžs Bušs un Donalds Tramps. Divdesmit sešos no 50 štatiem ir republikāņu gubernators. Visā Amerikā ir aptuveni 55 miljoni reģistrētu vēlētāju. Pašlaik Republikāņu partija tiek identificēta kā konservatīva.
Partijas filozofijas centrā ir sociālā un ekonomiskā neatkarība un kapitālistiskā ekonomiskā sistēma. Partija ir pazīstama arī ar saviem centieniem atbalstīt dzīvības aizsardzību, pret regulējumu vērstu politiku un valsts iejaukšanās ekonomikā mazināšanu, kā arī ar atbalstu privatizētai veselības aprūpei.
Mazās amerikāņu partijas
Amerikas Savienotajās Valstīs ir vairākas mazākas partijas. Dveržera likums paredz, ka šāda divu partiju valdība ir normāla vienmandāta vēlēšanu sistēmai, kurā balsošana notiek pēc vēlēšanu apgabala principa "pirmais pēc kārtas". Turpretī proporcionālā pārstāvība un tādas balsošanas metodes kā rangu balsošana parasti rada daudzpartiju valdību.
- Libertāriešu partija - liberāļu un liberāļu partija, kurā 2016. gada martā bija reģistrēti aptuveni 411 250 vēlētāji. Tā ir trešā partija un atbalsta ārpolitiku bez iejaukšanās un pilsoniskās brīvības.
- Zaļā partija - kreisā ekoloģiskā partija, kas atbalsta sociālo demokrātiju un cieņu pret daudzveidību, mieru un nevardarbību. Tajā ir reģistrēti aptuveni 250 000 vēlētāju.
- Konstitūcijas partija - galēji labējā partija, kas atbalsta amerikāņu nacionālismu, paleokonservatīvismu, kristietību, kustību pret abortiem un pievērš lielāku uzmanību ASV konstitūcijai. Tajā ir aptuveni 100 000 reģistrētu vēlētāju.
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir divas galvenās politiskās partijas Amerikas Savienotajās Valstīs?
A: Divas galvenās politiskās partijas Amerikas Savienotajās Valstīs ir Republikāņu partija un Demokrātu partija.
J: Cik vietu katrai partijai ir Pārstāvju palātā?
A: Pārstāvju palātā visvairāk vietu ir Demokrātu partijai, bet republikāņi un demokrāti dala pa 50 senatoriem.
Jautājums: Kam Senātā pieder balsis, kas izšķīra neizšķirtu balsu skaitu?
A: Senātā neizšķirtu balsis ir viceprezidentam, kurš ir demokrāts.
J: Ko nozīmē "duopols"?
A: Duopols nozīmē, ka divas partijas dala gandrīz visu politisko varu valstī.
J: Kuras vēl trīs galvenās partijas pastāv bez demokrātiem un republikāņiem?
A: Trīs lielākās partijas bez demokrātiem un republikāņiem ir Libertāriešu partija, Amerikas Savienoto Valstu Zaļā partija un Konstitūcijas partija.
J: Vai mazākas politiskās partijas parasti ir labi zināmas vai pārstāvētas valdībā?
A: Mazākās politiskās partijas parasti ir ļoti apspiestas, nepietiekami finansētas vai nepareizi pārstāvētas un nav tik labi zināmas.
Vai vairumā konstitucionālo republiku valstu ir vairāk nekā divas galvenās politiskās partijas?
A: Jā, lielākajā daļā konstitucionālo republiku valstu ir vairāk nekā divas galvenās politiskās partijas.
