Amerikas Savienotajās Valstīs ilgstoši ir izveidojies divu partiju sistēmas modelis, kur galvenās politiskās spēles ir divas partijas. Kopš 1860. gada šīs galvenās partijas parasti tiek uzskatītas par Republikāņu partiju un Demokrātu partiju. Abu partiju ietekme un vietu sadalījums valdības institūcijās mainās atkarībā no vēlēšanām un laika gaitā — reizēm vairāk vietu ir Pārstāvju palātā, citreiz — Senātā, un tas regulāri mainās pēc Kongresa un prezidenta vēlēšanām.

Kas ir šī divpartiju sistēma un kā tā darbojas?

Divpartiju sistēma nozīmē, ka divas partijas dominē politiskajā dzīvē, iegūst lielāko daļu vietu likumdevējos un nosaka galvenās politikas debates. Šādu situāciju bieži dēvē par duopolu — divu spēlētāju dominanci politiskajā tirgū. Tā notiek daļēji tāpēc, ka ASV vēlēšanu sistēma (vienmandāta apgabali ar relatīvo balsu skaitu) veicina lielo partiju nostiprināšanos, un arī likumi par iekļūšanu vēlēšanu sarakstos var apgrūtināt mazāku partiju darbību.

Galvenās partijas — īss pārskats

  • Demokrātu partija — parasti uzskatāma par centriski kreiso spārnu, atbalsta plašākas valsts programmas sociālajai aizsardzībai, progresīvas sociālās politikas un regulējošāku valdības lomu ekonomikā. Partijas pozīcijas var atšķirties pa štatiem un laika periodiem.
  • Republikāņu partija — parasti saistīta ar centriski labo vai konservatīvo politiku, uzsver zemākus nodokļus, brīvāku tirgus regulāciju, spēcīgāku nacionālo aizsardzību un ierobežotāku valdības iesaisti ekonomikā. Arī republikāņu pozīcijas nav vienotas visos štatos.

Mazākās partijas un to ietekme

Papildus abām galvenajām partijām darbību vada arī vairākas mazākas partijas. Trīs no pazīstamākajām ir:

  • Libertāriešu partija — uzsvars uz personisko brīvību, mazāku valdību un brīvāku tirgu;
  • Amerikas Savienoto Valstu Zaļā partija — fokusējas uz vides jautājumiem, sociālo taisnīgumu un pacifismu;
  • Konstitūcijas partija — akcentē stingru konstitucionālu interpretāciju, tradicionālās vērtības un ierobežotu federālo valdību.

Šīs partijas reti iegūst plašu atbalstu vispārējās vēlēšanās, taču var ietekmēt politisko diskursu, vietējās vēlēšanas un pakāpeniski mainīt valsts politikas, piesaistot uzmanību konkrētiem jautājumiem. Trešo partiju kandidāti reizēm ietekmē vēlēšanu iznākumu, piesaistot balsis, kas citādi varētu nonākt pie kādas no lielajām partijām.

Kāpēc lielākā daļa demokrātisku valstu tomēr ir daudzpartiju?

Daudzas demokrātiskas valstis izmanto proporcionalitātes sistēmas, kas ļauj mazākām partijām vieglāk tikt pārstāvētiem parlamentā. Savukārt ASV vēlēšanu sistēma un federālais organizācijas princips veicina divu lielo partiju dominanci. Tāpēc lielākajā daļā demokrātisku valstu ir vairāk nekā divas partijas, savukārt ASV politiskā ainava tradicionāli koncentrējas uz divām galvenajām spēlēm.

Kā partijas darbojas praksē?

  • Vēlēšanu organizēšana: partijas rīko primāres vai kokausus, lai izvēlētos kandidātus priekšnoteiktām vēlēšanām;
  • Īstenošana likumdošanā: partiju pārstāvji Kongresā saskaņo programmas, veido koalīcijas un lemj par likumiem;
  • Valsts un štatu līmeņi: partiju struktūras pastāv gan federālā, gan štatu un vietējā līmenī, un politiskā aina var būt ļoti atšķirīga dažādos štatos;
  • Akcijas un lobēšana: mazākās partijas un interešu grupas izmanto lobēšanu, sabiedriskās kampaņas un tiesvedību, lai virzītu savas prioritātes.

Noslēgums

Amerikas Savienotajās Valstīs galvenokārt dominē demokrāti un republikāņi, taču politiskā aina nav statiska — vēlēšanu iznākumi, sociālas pārmaiņas un vietējās iniciatīvas regulāri ietekmē to, kā varas balansas izskatās. Mazākās partijas, lai arī retāk iegūst lielu pārstāvniecību, joprojām spēlē lomu diskusijās, politikas veidošanā un vietējā līmeņa pārstāvniecībā.