Promenādes koncerts: Londonas parku mūzika, BBC Proms un vēsture
Šis raksts ir par koncertiem Londonas parkos 18. un 19. gadsimtā. Par Promenādes koncertiem Karaliskajā Alberta zālē skatīt BBC Proms.
Vārds "Promenādes koncerts" mūsdienās parasti apzīmē kādu no koncertiem, kas ietilpst 1895. gadā Henrija Vuda aizsāktajā koncertu sērijā, kura mūsdienās pazīstama kā BBC Proms. Tomēr šī nosaukuma saknes ir senākas: jau daudzus gadus pirms Vuda sākuma Londonas parkos un atpūtas dārzos notika koncerti, kuros apmeklētāji varēja pastaigāties un klausīties mūziku — no franču valodas se promener = pastaigāties radās vārds „promenāde”.
Promenādes dārzi un to atmosfēra
Par ieeju atpūtas dārzos bija jāmaksā, un tie bieži bija īstas izklaides vietas ar dažādām atrakcijām. Tur notika uguņošana, dejas, akrobātika un, protams, mūzika. Mūziku bieži spēlēja orķestri, retāk — solo izpildītāji vai kori; reizēm orķestri uzstājās uz estrādēm, citreiz — īpaši būvētās koncertzālītēs vai paviljonos. Šajos dārzos pulcējās gan aristokrāti, gan karaļnamu pārstāvji, gan arī vienkāršie cilvēki — tā bija reta vieta, kur sabiedrība mijiedarbojās brīvā un atpūtas gaisotnē.
Starp slavenākajiem šāda tipa dārziem bija Voksalas dārzi un Ranelahas dārzi. 18. gadsimtā tur bieži skanēja komponista Georga Frīdriha Hendeļa mūzika. Hendeļa darbi, tostarp sacerējumi, kas saistīti ar godināšanas svinībām, tika atskaņoti, lai atzīmētu nozīmīgus notikumus — piem., Hendeļa "Mūzika karaliskajam uguņošanai" saistīta ar svinībām pēc Aix-la-Chapelle līguma. Par Voksalas dārzu komponistu 1745. gadā tika iecelts Dr. Tomass Arns, un tieši šeit kļuva populāras daudzas viņa dziesmas, tostarp Rule, Britannia!. Lielas personības, piemēram, Volfgangs Amadejs Mocarts un Jozefs Haidns, savās Londonas vizītēs uzstājās Ranelaha dārzos, padarot šīs vietas muzikāli nozīmīgas.
Mūzikas programma un izpildījumi
18. un 19. gadsimtā parku koncertu programmās bija gan populāra mūzika, gan nopietnāki skaņdarbi. Bieži izpildīja garākas dziesmas (balādes), dzeršanas dziesmas un vietējās melodijas; reizēm kori dziedāja Hendeļa oratoriju korus. 19. gadsimta gaitā programmās arvien biežāk parādījās arī vācu un citu Eiropas romantisma autoru darbi — piemēram, Brāmsa, Lista, Mendelszona, Šūberta, Šūmaņa, Smetanas un Vāgnera mūzika.
19. gadsimtā liela uzmanība tika pievērsta arī klasiskajam repertuāram un orķestra izpildījuma kvalitātei — klasiskās mūzikas koncerti kļuva ļoti populāri. Daudzus no šiem koncertiem diriģēja spožs šovmenis un diriģents Luijs Antuāns Žuljēns (Louis-Antoine Jullien), kura uzstāšanās stilā apvienojās lieliska skaņa un publikas pievilināšana. Viņa sastāvos reizēm tika iekļauti arī militārie ansambļi, piemēram, Karaliskās artilērijas orķestris vai Francijas Nacionālās gvardes bundzinieki, kas deva izpildījumiem īpašu krāsu un skaļumu.
Koncerti tika rīkoti arī jaunās un iespaidīgās vietās, piemēram, Kristāla pilī — milzīgajā stikla ēkā, kas tika uzcelta 1851. gadā Lielajai izstādei. Kristāla pils kļuva par svarīgu koncertu norises vietu, kur notika gan populāri, gan nopietni mūzikas notikumi un kur publika varēja baudīt lielu orķestra skanējumu un izrādēt interesi par jauniem mūzikas žanriem.
No parku koncertiem līdz profesionālai sērijai
Promenādes koncertu tradīcija parkos radīja priekšnoteikumus organizētām vasaras koncertu sērijām. 1895. gadā Henrijs Vuds sāka promenādes koncertu sēriju ar mērķi izglītot publiku un padarīt "labu mūziku" pieejamāku plašākai auditorijai. Viņa koncepcija — kombinēt izglītojošu programmu ar draudzīgu, neformālu vidi — bija ļoti veiksmīga. Šī sērija turpinās arī mūsdienās Karaliskajā Alberta zālē kā BBC Proms, tostarp ar ikgadējām tradīcijām, piemēram, slaveno „Last Night of the Proms”, kas pulcē milzīgu klausītāju skaitu gan zālē, gan pie radio un televizoru ekrāniem.
Promenādes koncertu vēsture rāda, kā mūzika pārvērš publisku telpu par kopienas vietu — sākot no parku paviljoniem ar uguņošanu un dejām līdz profesionālām koncertu sērijām, kas saglabājušas publikas piekļuvi klasiskajai mūzikai. Šo tradīciju ietekme jūtama arī mūsdienu vasaras mūzikas festivālos un atklātajās skatuvēs visā Lielbritānijā un ārpus tās.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir BBC Proms?
A: BBC Proms ir koncertu sērija, ko 1895. gadā aizsāka Henrijs Vuds. Tas turpinās arī mūsdienās Karaliskajā Alberta zālē, un tajā tiek atskaņota klasiskā mūzika.
Q: Kur Londonā notika promenādes koncerti pirms BBC Proms?
A: Pirms BBC Proms promenādes koncerti notika parkos vai atpūtas dārzos visā Londonā. To vidū bija Voksalas dārzi un Ranelaha dārzi.
J: Kas bija Georgs Frīdrihs Hendelis?
A: Georgs Frīdrihs Hendelis bija 18. gadsimta komponists, kura mūzika tika atskaņota šajos parkos. Viņš komponēja "Mūziku karaliskajam uguņošanai", ko atskaņoja par godu Aix-la-Chapelle līguma noslēgšanai Vauxhall Gardens.
J: Kas bija Dr. Tomass Arns?
A: Dr. Tomass Arns bija komponists, kuru 1745. gadā iecēla par Voksalas dārzu komponistu. Daudzas no viņa dziesmām, tostarp Rule Britannia, tur kļuva populāras.
J: Kādi citi slaveni komponisti uzstājās Ranelahas dārzos?
A: Volfgangs Amadejs Mocarts un Jozefs Haidns savos Londonas apmeklējumos uzstājās Ranelagh Gardens.
J: Kāda veida mūziku angļu komponisti atskaņoja šajos parkos?
A: Angļu komponisti bija atskaņojuši garas dziesmas (balādes) vai dzeršanas dziesmas, kā arī Hendeļa oratoriju korus. Vēlāk programmās skanēja arī slavenu komponistu, piemēram, Brāmsa, Lista, Mendelszona, Šūberta, Šūmaņa, Smetanas un Vāgnera mūzika.
J: Kāpēc Henrijs Vuds sāka promenādes koncertu sēriju?
A:Henrijs Vuds vēlējās izglītot klausītājus, lai viņi novērtētu labu mūziku, rīkojot promenādes koncertus, kas vēlāk kļuva pazīstami kā BBC Proms.
