Samsons un Dalila — Kamīla Sen-Sēnsa franču trīscēlienu opera
Samsons un Dalila (franču: Samson et Dalila) ir trīs cēlienu franču opera, kuras pamatā ir Bībeles Vecajā Derībā aprakstītais stāsts par Samsonu un Dalilu. Operas vārdus un libretu sarakstīja Ferdinands Lemērs, mūziku — Kamils Sen-Sēnss. Opera pirmo reizi tika izrādīta Veimārā, Vācijā, 1877. gada 2. decembrī — tās pirmatskaņojumu vadīja Fricis lists, un izrāde notika vācu valodā.
Sastāvs un rašanās vēsture
Sen-Sēnss sākotnēji uzskatīja, ka stāsts par Samsonu būtu piemērotāks oratorijai, taču libretists Lemērs pārliecināja viņu sacerēt operu. Pabeidzot darbu, komponists Francijā saskārās ar pretestību — daļa sabiedrības uzskatīja, ka Bībeles sižeta teatralizēšana ir zaimojoša, turklāt Sen-Sēnss bija plašāk pazīstams kā simfoniskais komponists, nevis operas autors. Tā rezultātā pirmizrādei viņš meklēja iestudējumu ārpus Francijas. Vācu pirmizrāde izraisīja lielu uzmanību, un operas panākumi Vācijā palīdzēja tai izplatīties arī Amerikā un Anglijā. Galu galā darbs tika iekļauts Parīzes operas repertuārā un kļuva par vienu no populārākajām franču operām 19. gadsimta beigās, otrā populāruma ziņā pēc Šarla Guno "Fausta".
Lomas
- Samsons (tenors)
- Dalila (mecosoprāns)
- Dagona augstais priesteris (baritons)
- papildus lomas: hebreju vecākie, filistiešu tautas koris un kalpi
Sižets (pārskats pa cēlieniem)
Opera ataino pazīstamo bibliāro stāstu trīs cēlienos. Sižets koncentrējas uz Samsona spēcīgo, taču traģisko lomu, uz viņa attiecībām ar Dalilu un uz nodevību, kas noved pie Samsonam zaudētajiem spēkiem un iznīcinoša gala.
1. cēliens
Situācija rāda nospiestos ebrejus, kuri dzīvo pakļauti filistiešu varai. Samsons aicina tautu pacelties pret verdzināšanu, viņš joprojām ir spēcīgs un pārliecināts. Filistiešu augstais priesteris un Dalila tiek iepazīstināti kā pretinieki/iekarotāji; Dalila tiek izmantota, lai iekarotu Samsona uzticību.
2. cēliens
Dalila izmanto sievišķīgo valdzinājumu, lai apklusinātu Samsona aizdomas. Tieši šeit atrodas viena no slavenākajām arijām — Mon cœur s'ouvre à ta voix — kurā Dalila maigā, vilinošā manierē mēģina izdabūt no Samsona noslēpumu par viņa spēku.
3. cēliens
Pēc Dalilas nodevības Samsonam tiek nogriezti mati un viņš zaudē spēkus. Filistieši sver viņu gūstā, akmeņainā izskatā izsmējot. Pēdējā cēlienā Samsons atgūst spēku un, ar pēdējo upuri, gāž Filistiešu svētnīcu, iznīcinot arī sevi, tādējādi sniedzot traģisku uzvaru savai tautai.
Mūzika un nozīme
Operas mūzika izceļas ar bagātīgu orķestrāciju, spēcīgiem koriem un melodisku krāšņumu. Sen-Sēnss izmanto atmosfērisku harmoniju un instrumentālas krāsas, lai skaidri atšķirtu daspiros un dramatiskos brīžus — no jutekliskas Dalilas liekā šarmu līdz Samsona grandiozajām, traģiskajām ainām. Muzikāli spilgtākie skaņdarbi, ko bieži min arī solistu repertuāros, ir Mon cœur s'ouvre à ta voix un iedvesmojošs, emocionāls motīvs Vois ma misère, hélas!.
Uztvere, iestudējumi un mantojums
Sākotnējā pretestība Francijā lēnām mazinājās, pateicoties operas panākumiem ārvalstīs un spēcīgiem lateriem iestudējumiem. Darbs ir iekļuvis ikgadējā operas repertuārā daudzās valodās un tiek regulāri atskaņots visā pasaulē. Tā uzskatāma par Sen-Sēnsa nozīmīgāko operu un par vienu no spilgtākajiem franču opermūzikas sasniegumiem 19. gadsimtā. Ir pieejamas daudzas ierakstu versijas, un lomas regulāri dzied slaveni tenori un mecosoprāni, kas citosuzrāda gan vokālo, gan emocionālo intensitāti.
Praktiski: ja vēlaties iepazīties tuvāk, iesaku klausīties filigrāno Dalilas ariju Mon cœur s'ouvre à ta voix un izlasīt operas libretu, lai labāk saprastu, kā librets un mūzika mijiedarbojas, atklājot šī traģiskā sižeta psiholoģisko dziļumu.
Annibale Karrakči (Annibale Carracci) - Ieslodzītais Samsons
Operas sastāvs
Sen-Sēnss uzskatīja, ka stāsts par Samsonu un Daliļu varētu būt laba oratorija. Oratorijas bija populāras 1860. gadu beigās. Parīzes pilsēta piedāvāja balvu par jaunas oratorijas radīšanu. Sen-Sēnss lūdza radiniekam Ferdinandam Lemāram uzrakstīt libretu. Lemērs uzskatīja, ka stāsts par Samsonu un Daliļu ir piemērotāks operai. Viņš pārliecināja Sen-Sēnsu rakstīt operu, nevis oratoriju.
Sen-Sēnss bija ieinteresēts šajā stāstā, jo tas deva viņam iespēju komponēt grandiozu duetu uz brāzmainās vētras fona. Viņš zināja Ramo stāstu no Voltēra libreta operai par šo tēmu (tagad pazudis), taču Ramo vētra bija Dieva dusmu metafora. Rossīni operas "Otello" darbība bija tuvāka tam, ko bija domājis Sen-Sēnss. Viņš rakstīja: "Es iztēlojos vētru, kas vairs nebūtu hors-d'œuvre (kārums, ko ēd pirms maltītes), bet gan pievienotos darbībai un kļūtu par vienu veselumu ar to".
1868. gadā Sen-Sēnss ķērās pie darba. Viņš sarakstīja āriju Delilai, duetu Samsonam un Delilai un prelūdiju. Viņš tos izmēģināja mājās. Draugus tas ne īpaši ieinteresēja. Komponists uz kādu laiku darbus atlika malā. Ap 1870. gadu viņš iepazinās ar Līstu Veimārā, Vācijā. Lists viņu mudināja atkal ķerties pie šī projekta. Viņš apsolīja Sen Sen Sennam, ka iestudēs operu.
Pirmo reizi izrāde "Samsons un Dalila" tika iestudēta Veimāras operteātrī Vācijā.
Agrīni priekšnesumi
1873. gadā Sentēnss pabeidza partitūru. Pauline Viardot iestudēja 2. cēlienu Krosī dārzā. Piedalījās Parīzes operas direktors. Viņam opera šķita pārāk Vāgnera stila. Viņš arī uzskatīja, ka tajā nav ievērotas franču operas tradīcijas. Francijā netika iestudēti Bībeles stāsti. To uzskatīja par zaimojošu. Operas 1. cēliens tika iestudēts 1875. gadā "koncerta stilā". Tas nozīmē, ka to iestudēja bez kostīmiem, dekorācijām un "aktiermeistarības". Tā bija neveiksme.
Sen-Sēnss turpināja strādāt. Viņš publicēja partitūru. Viņš uzrakstīja veltījumu Viardo. 1877. gadā Lists iestudēja skaņdarbu Veimāras Dvaras teātrī Vācijā. Tā tika dziedāta vācu, nevis franču valodā. Operu labi uzņēma. Cilvēkiem tā patika. Taču Parīze par to nebija īpaši ieinteresēta. 1890. gadā pēc komponista Gabriela Forē aicinājuma operu iestudēja Ruānā. Tajā pašā gadā to iestudēja Parīzē. Pēc diviem gadiem to beidzot iestudēja Parīzes operā. Pēc popularitātes opera ierindojās otrajā vietā aiz Guno "Fausta".
Pauline Viardot
Citi agrīni priekšnesumi
Kad opera iemantoja skatītāju simpātijas, tā ātri izplatījās arī ārpus Francijas. Pirmā operas izrāde Amerikā notika Ņūorleānā 1893. gadā. Savukārt 1894. gadā to iestudēja Metropolitēna operā Ņujorkā. Pirmajās dienās operu iestudēja arī Milānā, Sanktpēterburgā un Maskavā. Franču dziedātāji 1893. gadā aizgāja uz koncertuzvedumu Londonā. No viņiem tika gaidīts, ka viņi dziedās angļu, nevis franču valodā. Lielbritānijā uz skatuves bija aizliegts izrādīt Bībeles stāstus. Pirmo reizi pilnā apjomā "Samsons" tika iestudēts 1909. gadā. Runā, ka operas iestudēšanu palīdzējis panākt Anglijas karalis Edvards VII.
Novērtējums
Gudvins raksta, ka Sen-Sēna skolnieks un draugs Gabriels Forē vienmēr teicis, ka iemesls, kāpēc "Samsons un Dalila" Francijā sastapās ar neieinteresētību, bija tas, ka komponists tika uzskatīts par simfonistu, nevis tas, ka operas pamatā bija Bībeles teksts. "Simfonists" tolaik bija nicinošs apzīmējums. Ar to apsaukājās operas un baleta cienītāji. Arī "Samsons un Dalila" bija atkāpšanās no 19. gadsimta operas tradīcijām. Tas bija vēl viens iemesls, kāpēc daži to ignorēja. Tā bija trīs cēlienu opera, nevis standarta piecu cēlienu opera, kā to bija noteicis Mejerbērs. Operā bija tikai trīs galvenie varoņi - Samsons, Dalila un augstais priesteris, tādējādi radot vēl vienu novirzi no normas.
Sen-Sēnss bija gandrīz ateists. Viņš šajā operā nenorādīja uz morāli, bet ļāva darbam runāt pašam par sevi. Viņš apbrīnoja Verdi operas. Viņam patika Hendeļa un Mendelszona oratorijas - divi komponisti, kuru ietekme jūtama "Samsona" korī. Viņš ietvēra centrālo pavedināšanas ainu ar diviem ārējiem cēlieniem. Pretstatā Samsonam (spēks) un augstajam priesterim (vara) Dalila ir pavedinoša spēka un varas personība. Viņa vēlas, lai Samsons būtu viņas pusē - nevis mīlestības, bet gan savas iedomības un seksuālās apmierināšanas dēļ. Viņa iegulda visu savu spēku, lai viņu veiksmīgi savaldzinātu, jo, ja viņai tas neizdosies, viņas galva būs uz ciršanas bluķa.
Kamils Sen-Sēnss (Camille Saint-Saëns)
Lomas operā
- Samsons (tenors) ir ebreju varonis un līderis, kurš mudina ebrejus vērsties pret saviem filistiešu ienaidniekiem un vergu pavēlniekiem.
- Dalila (mecosoprāns) ir skaista sieviete. Viņa draudzējas ar filistiešiem, ebreju ienaidniekiem.
- Dagona augstais priesteris (baritons) ir filistietis, kurš kopā ar Dalilu plāno Samsona gāšanu.
- Gazas gubernators Abimelehs (bass) ir filistrietis, kuru Samsons nogalina 1. cēlienā. Viņš ir Lemēra izdomāts personāžs, un Bībeles stāstā tas neparādās.
- Pirmais filistietis (tenors) ziņo Dagonam par Samsona darbiem.
- Otrais filistietis (bass) ziņo Dagonam par Samsona darbiem.
- Filistu vēstnesis (tenors)
- Vecā ebreju valoda (bass) iesaka Samsonam uzmanīties no Dalilas pievilcības.
Operas stāsts
1. darbība
Kādā Gazas laukumā ebreji lūdzas par atbrīvošanu no filistiešu verdzības. Samsons cenšas uzlabot viņu garastāvokli. Abimeleks izsmej ebrejus. Viņš saka, ka viņa dievs Dagons ir lielāks par ebreju dievu. Samsons viņam pretojas. Abimeleks uzbrūk Samsonam ar zobenu. Samsons viņu atbruņo un nogalina. Ebreji bēg. Dagona augstais priesteris plāno izmantot Delilu, lai Samsonu notvertu slazdā.
Delila ieiet kopā ar Dagona priesterienēm. Viņa flirtē ar Samsonu. Viņa uzaicina viņu uz savām mājām Sorekā. Vecs ebrejs brīdina Samsonu par mīlestību pret Delilu. Samsons lūdz Dieva aizsardzību. Dalila un priesteres sāk dejot. Samsons cīnās ar savu iekāri pret Delilu. Vecais ebrejs atkārto savu brīdinājumu. Kad aizkars aizveras, Samsons satiek Delilas skatienu. Ir skaidrs, ka viņš pievienosies viņai Sorekā.
2. darbība
Sorekā Dalila dzied par savu varu pār Samsonu. Ierodas augstais priesteris. Viņš ziņo, ka Samsons un ebreji ir iznīcinājuši ražu. Viņš piedāvā zeltu Dalilai, lai tā Samsonu noķertu. Viņa atsakās ņemt naudu. Viņa vēlas tikai atriebties. Dalila apsolās atklāt Samsona spēka noslēpumu. Augstais priesteris aiziet.
Delila apsver savas izredzes gūt panākumus. Samsons ierodas atvadīties. Viņš plāno vadīt ebreju sacelšanos. Dalila saka Samsonam, ka viņa viņu mīl. Viņš atzīst, ka mīl viņu. Viņi sajūsmināti dzied. Dalila vēlas zināt viņa spēka noslēpumu. Samsons viņai to neatklāj. Viņa raud un aizbēg uz savu māju. Samsons seko viņai. Viņa uzzina viņa spēka noslēpumu. Viņa sauc filistiešu karavīrus, kas slēpjas netālu. Viņi sagūst Samsonu un apžilbina viņu.
3. darbība
|
|
| ||||
| Problēmas ar šī faila klausīšanos? Skatiet multivides palīdzību. | |||||
Samsons ir piesiets ar ķēdēm pie dzirnavu vārpstas cietumā. Viņš lūdzas par savu tautu. Viņi cietīs viņa grēku dēļ. Samsons upurē savu dzīvību. Tālumā dzirdams, kā ebreji skumji dzied.
Filistieši gatavo uzvaras svinības Dagona templī. Priesteri un priesteres klusu dzied. Priesteri dejo mežonīgu bakhanāli. Samsons ieiet zēna vadībā. Augstais priesteris viņu izsmej. Dalila viņu izsmej. Priesteri cenšas piespiest viņu noliek ceļā Dagona statujas priekšā. Zēns ved viņu pie diviem galvenajiem tempļa pīlāriem. Samsons lūdz spēku. Viņš nojauc pīlārus. Templis sabrūk. Samsons kopā ar saviem ienaidniekiem tiek saspiests zem akmeņiem.
Amerikāņu tēlnieka Viljama Vestmora Stūra Dalila, 1877. g.
Muzikālie svarīgākie notikumi
- Amour! viens aider ma faiblesse
- Mon cœur s'ouvre à ta voix
- Vois ma misère, hélas!
- Bacchanale
no Encyclopedia Americana, 2002; 24. sējums, 185.-86. lpp.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir operas nosaukums?
A: Operas nosaukums ir "Samsons un Dalila" (franču: Samson et Dalila).
J: Kas ir operas vārdu un stāsta autors?
A: Operas vārdus un stāstu jeb libretu sarakstīja Ferdinands Lemērs.
J: Kas komponēja mūziku šim darbam?
A: Mūziku komponēja Kamils Sen-Sēnss.
Jautājums: Kad pirmo reizi tika atskaņota šī opera?
A: Pirmo reizi tā tika atskaņota Veimārā, Vācijā, 1877. gada 2. decembrī.
J: Kādā valodā tas tika dziedāts pirmizrādes laikā?
A: Pirmizrādes laikā to dziedāja vācu, nevis franču valodā.
J: Kāpēc Senēnss sākotnēji bija iecerējis uzrakstīt oratoriju, nevis operu, pamatojoties uz šo stāstu?
A.: Sākotnēji Sen-Sēnss uzskatīja, ka oratorija būtu piemērotāka šim konkrētajam stāstam nekā opera.
J: Kādas lomas ir šajā darbā?
A: Šajā darbā ir Samsons (tenors), Dalila (mecosoprāns) un Dagona augstā priestera tēls (baritons).
