Samsons un Dalila (franču: Samson et Dalila) ir trīs cēlienu franču opera, kuras pamatā ir Bībeles Vecajā Derībā aprakstītais stāsts par Samsonu un Dalilu. Operas vārdus un libretu sarakstīja Ferdinands Lemērs, mūziku — Kamils Sen-Sēnss. Opera pirmo reizi tika izrādīta Veimārā, Vācijā, 1877. gada 2. decembrī — tās pirmatskaņojumu vadīja Fricis lists, un izrāde notika vācu valodā.

Sastāvs un rašanās vēsture

Sen-Sēnss sākotnēji uzskatīja, ka stāsts par Samsonu būtu piemērotāks oratorijai, taču libretists Lemērs pārliecināja viņu sacerēt operu. Pabeidzot darbu, komponists Francijā saskārās ar pretestību — daļa sabiedrības uzskatīja, ka Bībeles sižeta teatralizēšana ir zaimojoša, turklāt Sen-Sēnss bija plašāk pazīstams kā simfoniskais komponists, nevis operas autors. Tā rezultātā pirmizrādei viņš meklēja iestudējumu ārpus Francijas. Vācu pirmizrāde izraisīja lielu uzmanību, un operas panākumi Vācijā palīdzēja tai izplatīties arī Amerikā un Anglijā. Galu galā darbs tika iekļauts Parīzes operas repertuārā un kļuva par vienu no populārākajām franču operām 19. gadsimta beigās, otrā populāruma ziņā pēc Šarla Guno "Fausta".

Lomas

  • Samsons (tenors)
  • Dalila (mecosoprāns)
  • Dagona augstais priesteris (baritons)
  • papildus lomas: hebreju vecākie, filistiešu tautas koris un kalpi

Sižets (pārskats pa cēlieniem)

Opera ataino pazīstamo bibliāro stāstu trīs cēlienos. Sižets koncentrējas uz Samsona spēcīgo, taču traģisko lomu, uz viņa attiecībām ar Dalilu un uz nodevību, kas noved pie Samsonam zaudētajiem spēkiem un iznīcinoša gala.

1. cēliens

Situācija rāda nospiestos ebrejus, kuri dzīvo pakļauti filistiešu varai. Samsons aicina tautu pacelties pret verdzināšanu, viņš joprojām ir spēcīgs un pārliecināts. Filistiešu augstais priesteris un Dalila tiek iepazīstināti kā pretinieki/iekarotāji; Dalila tiek izmantota, lai iekarotu Samsona uzticību.

2. cēliens

Dalila izmanto sievišķīgo valdzinājumu, lai apklusinātu Samsona aizdomas. Tieši šeit atrodas viena no slavenākajām arijām — Mon cœur s'ouvre à ta voix — kurā Dalila maigā, vilinošā manierē mēģina izdabūt no Samsona noslēpumu par viņa spēku.

3. cēliens

Pēc Dalilas nodevības Samsonam tiek nogriezti mati un viņš zaudē spēkus. Filistieši sver viņu gūstā, akmeņainā izskatā izsmējot. Pēdējā cēlienā Samsons atgūst spēku un, ar pēdējo upuri, gāž Filistiešu svētnīcu, iznīcinot arī sevi, tādējādi sniedzot traģisku uzvaru savai tautai.

Mūzika un nozīme

Operas mūzika izceļas ar bagātīgu orķestrāciju, spēcīgiem koriem un melodisku krāšņumu. Sen-Sēnss izmanto atmosfērisku harmoniju un instrumentālas krāsas, lai skaidri atšķirtu daspiros un dramatiskos brīžus — no jutekliskas Dalilas liekā šarmu līdz Samsona grandiozajām, traģiskajām ainām. Muzikāli spilgtākie skaņdarbi, ko bieži min arī solistu repertuāros, ir Mon cœur s'ouvre à ta voix un iedvesmojošs, emocionāls motīvs Vois ma misère, hélas!.

Uztvere, iestudējumi un mantojums

Sākotnējā pretestība Francijā lēnām mazinājās, pateicoties operas panākumiem ārvalstīs un spēcīgiem lateriem iestudējumiem. Darbs ir iekļuvis ikgadējā operas repertuārā daudzās valodās un tiek regulāri atskaņots visā pasaulē. Tā uzskatāma par Sen-Sēnsa nozīmīgāko operu un par vienu no spilgtākajiem franču opermūzikas sasniegumiem 19. gadsimtā. Ir pieejamas daudzas ierakstu versijas, un lomas regulāri dzied slaveni tenori un mecosoprāni, kas citosuzrāda gan vokālo, gan emocionālo intensitāti.

Praktiski: ja vēlaties iepazīties tuvāk, iesaku klausīties filigrāno Dalilas ariju Mon cœur s'ouvre à ta voix un izlasīt operas libretu, lai labāk saprastu, kā librets un mūzika mijiedarbojas, atklājot šī traģiskā sižeta psiholoģisko dziļumu.