Siera kūka

Vēsture

Mūsdienās bieži tiek uzskatīts, ka siera kūka ir daļa no amerikāņu virtuves, taču tai ir sena vēsture. Siera gatavošana aizsākās ap 2000. gadu "Vakariņu filozofi" piemin dzejnieka Kallimaha (ap 200. gadu p. m. ē.) grāmatu par siera kūku gatavošanas mākslu (grieķu: Πλακουντοπουκόν Σύγγραμμα, Plakountopoukón Sýngramma). Iespējams, ka siera kūku dāvināja sportistiem olimpisko spēļu laikā, kas sākās 776. gadā p.m.ē.

Vēl pirms romieši ieņēma Grieķiju, viņi bija sākuši gatavot arī siera kūkas. M. Porcija Katona grāmatā par lauksaimniecību (sarakstīta ap 160. gadu p. m. ē.) minēti trīs veidu plāceņi - libum, savillum un placenta -, kurus izmantoja kā upurus dieviem. Placentas kūkas bija vistuvāk mūsdienu siera kūkām, jo to garoza un pildījums tika gatavoti atsevišķi.

Ap 1700. gadu eiropieši pārtrauca izmantot raugu un siersūkām sāka pievienot saputotas olas. Tas padarīja siera maizes garšu vairāk līdzīgu desertam, nevis siera maizei.

Siera kūku receptes tika atvestas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kad uz turieni pārcēlās cilvēki no Eiropas. Lielākā daļa mūsdienu siera kūkas veidu ("Ņujorkas stila siera kūka") cēlies no Viljama Lorensa (William Lawrence) no Česteras, Ņujorkas štatā, 1872. gadā radītā siera kūkas veida. Viņš mēģināja pagatavot kaut ko līdzīgu maigajam franču Neufchâtel sieram, bet rezultātā ieguva smagu, krēmīgu "nenogatavinātu sieru".

Veidi

Stokholmā ir ķiploku restorāns, kur piedāvā ķiploku siera kūku.

Citi

Sonya Thomas ir pasaules rekordiste, kas vienā laikā apēdusi visvairāk siera kūku. Viņa deviņās minūtēs apēda 11 kilogramus siera kūkas.