Aksiālais laikmets — definīcija, vēsture un globālā nozīme (8.–3. gs. p.m.ē.)
Aksiālais laikmets (arī Axis Age, no vācu: Achsenzeit) ir vācu filozofa Karla Jaspersa radīts termins. Tas attiecas uz seno vēsturi aptuveni no 8. līdz 3. gadsimtam pirms mūsu ēras. Jaspers uzskatīja, ka šis periods iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu cilvēces domāšanā — no mitoloģiskas un rituālas pasaules uztveres piezīmēm uz reflektējošu ētisku, filozofisku un teoloģisku domāšanu.
Definīcija un galvenās iezīmes
Aksiālais laikmets tiek raksturots ar vairākām kopīgām iezīmēm, kas parādījās dažādos reģionos neatkarīgi viens no otra:
- pāreja no kolektīvām mītiķām tradīcijām uz individuālu ētisku un filozofisku refleksiju;
- svarīgs uzsvars uz ētiku, taisnīgumu un personīgas atbildības jēdzieniem;
- attīstība rakstības, tekstu interpretācijas un sistemātiskas domāšanas tradīcijām;
- parādības notika plašā Eirāzijas joslā aptuveni vienā laika posmā — bez skaidri pierādāma tieša kontakta starp visām vietām.
Galvenie reģioni un domātāji
Jaspers īpaši norādīja, ka jauni domāšanas veidi parādījās Irānā, Indijā, Ķīnā un grieķu-romiešu pasaulē. Šeit ir daži piemēri:
- Irāna — Zoroastrisms un tā ētiskie priekšstati par labo un ļauno, kā arī systematizēta reliģiskā domāšana;
- Indija — Upanišādu domas, budisms (Siddhārta Gautama) un džainisms (Mahāvīra), kas uzsvēra iekšēju atbrīvošanos, karmas un atbildības idejas;
- Ķīna — Konfūcijs un Laozi (daoisms), kuru mācības laika gaitā veicināja ētikas, sabiedriskās kārtības un dabas principu pārdomas;
- Grieķu pasaule — filozofi kā Sokrāts, Platons un Aristotelis, kuri sāka sistemātisku racionālu izpēti, ētikas un politikas teorijas;
- turklāt veidojās arī profētiskas un monoteistiskas tendences Tuvo Austrumu tradīcijās, kas vēlāk ietekmēja žīdu, kristiešu un islāma domāšanu.
Sociālie un tehnoloģiskie faktori
Aksiālā laikmeta ideju rašanās nebija tikai intelektuāls notikums — to veicināja arī plašāki sociāli un tehnoloģiski apstākļi:
- urbanizācija un valstu veidošanās, kas prasīja jaunas ētiskas un politiskas idejas;
- tirdzniecības ceļu un kontaktu paplašināšanās, kas veicināja ideju apmaiņu un intelektuālu stimulāciju;
- rakstības izplatība un literārā tradīcija, kas ļāva idejām tikt reģistrētām un nodotām nākamajām paaudzēm;
- tehnoloģiskās izmaiņas (piemēram, dzelzs apstrāde) un izmaiņas sociālajās struktūrās, kas radīja jaunas problēmas un jautājumus domāšanai.
Pārdomas un kritika
Jaspers ideja ir ietekmīga, tomēr tai ir arī kritiķi. Galvenie iebildumi:
- plašs laika un telpas rāmējums — 8.–3. gadsimts p.m.ē. ir ļoti liels periods, un attīstība nebija vienmērīga visos reģionos;
- grūti viennozīmīgi pierādīt, ka domāšanas maiņa bija pilnīgi neatkarīga — daļā gadījumu pastāvēja tirdzniecības un kultūras kontakti;
- riskants vispārinājums — dažas kultūras attīstīja līdzīgas idejas citā laikā vai citās formās, un Jaspers kritizēts par iespējamu Eurocentrismu vai par to, ka viņš liek pārāk lielu akcentu uz "lielajiem domātājiem" nevis sociālajām struktūrām;
- mūsdienu pētnieki piedāvā arī alternatīvas skaidrojumus, balstoties uz ekonomiskajiem, demogrāfiskajiem un komunikācijas faktoriem.
Globālā nozīme
Aksiālā laikmeta idejas ir ilgstoši ietekmējušas pasaules reliģijas, filozofiju un ētiku. Tās veicināja:
- individuālisma un ētiskās atbildības ideju nostiprināšanos;
- filozofiskas metodes un racionālas diskusijas attīstību, kas vēlāk kļuva par pamatu zinātniskajai un intelektuālajai tradīcijai;
- reliģisko tekstu un doktrīnu formulēšanu, kuras ietekmēja miljoniem cilvēku un dažādu kultūru attīstību.
Kopsavilkumā: aksiālais laikmets ir noderīgs konceptuāls rīks, lai saprastu, kā vairākos neatkarīgos reģionos parādījās līdzīgas domāšanas pārejas no mitoloģijas uz reflektējošu ētiku un filozofiju. Tomēr tā visaptverošais raksturs un cēloņu interpretācija joprojām ir diskusiju objekts akadēmiskajā vidē.
Kas tas ir
Ķīnā dzīvoja Konfūcijs un Laozi, radās visas ķīniešu filozofijas skolas, tostarp Mo Ti, Čuangce, Lieh Tzu un daudzas citas; Indijā radās Upanišadas un Buda, un, tāpat kā Ķīnā, tur bija visa filozofisko iespēju gamma līdz pat materiālismam, skepticismam un nihilismam; Irānā Zaratustra mācīja izaicinošu skatījumu uz pasauli kā cīņu starp labo un ļauno; Palestīnā parādījās pravieši, sākot no Elijas, caur Jesaju un Jeremiju līdz Deutero-Izaijai; Grieķijā parādījās Homērs, filozofi - Parmenīds, Heraklīts un Platons, - traģiķi, Tukidīds un Arhimeds. Viss, ko ietver šie vārdi, šo dažu gadsimtu laikā gandrīz vienlaicīgi attīstījās Ķīnā, Indijā un Rietumos.
- Karls Jaspers, Vēstures izcelsme un mērķis, 2. lpp.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cirvju laikmets?
A: Aksiālais laikmets ir termins, ar ko apzīmē seno vēsturi no 8. līdz 3. gadsimtam pirms mūsu ēras, kas bija pagrieziena punkts cilvēces vēsturē.
Q: Kas radīja terminu "Aksiālais laikmets"?
A.: Terminu "Aksiālais laikmets" ir radījis vācu filozofs Karls Jasperss.
J: Kādus galvenos reģionus ietekmēja Aksiālais laikmets?
A.: Aksiālā laikmeta galvenie reģioni bija Irāna, Indija, Ķīna un grieķu-romiešu pasaule.
J: Kādas pārmaiņas notika ass laikmetā?
A.: Aksiālajā laikmetā radās jauni domāšanas veidi, jaunas reliģijas un filozofijas.
J: Vai cilvēki reģionos, kurus skāra ass laikmets, uzturēja savstarpējus kontaktus?
A.: Tiek uzskatīts, ka Aksiālā laikmeta skartajos reģionos cilvēkiem nebija acīmredzamu kontaktu savā starpā.
J: Ko Karls Jasperss saprot ar pagrieziena punktu cilvēces vēsturē?
A: Karls Jasperss ar to saprot to, ka Aksiālais laikmets bija nozīmīgs brīdis cilvēces vēsturē, kad notika būtiskas pārmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē pret reliģiju un filozofiju.
J: Kāda ir Asu laikmeta nozīme cilvēces vēsturē?
A: Aksiālais laikmets cilvēces vēsturē bija nozīmīgs ar to, ka tas iezīmēja nozīmīgu intelektuālās un garīgās attīstības periodu vairākos Eirāzijas reģionos.
