Radovan Karadžić

Radovans Karadžičs (serbu kirilicā: Радован Караџић; dzimis 1945. gada 19. jūnijā Petnjicā, Melnkalnē, Dienvidslāvijā) bija Bosnijas un Hercegovinas politiķis. Viņš bija atbildīgs par daļu no Bosnijas genocīda. No 1995. līdz 2008. gadam viņš bija bēglis. Viņš tika arestēts 2008. gada 21. jūlijā Serbijā. 2016. gadā viņš tika notiesāts par kara noziegumiem.

Agrīnā dzīve

Karadžić bija Vuko un Jovankas Karadžić bērns. Viņa tēvs Vuko (1912-1987) bija kurpnieks. Viņa māte Jovanka (1922-2005) bija zemniece no Melnkalnes ziemeļu daļas. Viņas pirmslaulības uzvārds bija Jovanka Jakić. Viņa apprecējās ar Karadžiča tēvu 1943. gadā, divdesmit gadu vecumā.

Karadžiča tēvs lielāko daļu dēla bērnības pavadīja cietumā. Otrā pasaules kara laikā Dienvidslāviju bija sagrābusi nacistiskā Vācija un citas "ass" valstis. Karadžiča tēvs bija čekistu biedrs. Tā bija armija, kas atbalstīja Dienvidslāvijas sākotnējo valdību. Tā kā viņš bija šajā armijā, pēc kara viņu ieslodzīja cietumā.

Izglītība

1960. gadā Karadžičs pārcēlās uz Sarajevu, lai studētu psihiatriju Sarajevas Universitātes Medicīnas skolā. 1970. gadā viņš studēja trauksmi un depresiju Næstved slimnīcā Dānijā. No 1974. līdz 1975. gadam viņš papildināja medicīnisko izglītību Kolumbijas Universitātē Ņujorkā.

Pēc atgriešanās Dienvidslāvijā Karadžičs strādāja Koševo slimnīcā (Sarajevas galvenā slimnīca). Viņš bija arī dzejnieks. Kāds cits serbu rakstnieks mudināja viņu pievērsties politikai.

Ieslodzījums par krāpšanu

Strādājot Koševas slimnīcā, Karadžičs nelikumīgā veidā pelnīja papildu naudu. Piemēram, veselības aprūpes darbinieki, kuri vēlējās doties priekšlaicīgā pensijā, maksāja viņam par to, ka viņi ir invalīdi. Karadžić arī melojis ieslodzītajiem, kuri vēlējās izvairīties no soda, apgalvojot, ka noziegumu izdarīšanas brīdī viņi bija neprātīgi.

1983. gadā Karadžičs sāka strādāt slimnīcā Belgradas priekšpilsētā Voždovacā. Kopā ar savu partneri Momčilo Krajišnik Karadžić saņēma aizdevumu, ko bija paredzēts izmantot lauksaimniecības uzlabošanai. Tā vietā viņš un viņa partneris izmantoja naudu, lai uzceltu sev mājas Pālē. Pale bija serbu pilsēta virs Sarajevas, ko valdība bija pārveidojusi par slēpošanas kūrortu.

1984. gada 1. novembrī abi tika arestēti par krāpšanu. Viņi cietumā pavadīja 11 mēnešus, līdz viņu draugs Nikola Koljevičs samaksāja drošības naudu, lai viņi varētu iziet. 1985. gada 26. septembrī Karadžiču notiesāja uz trim gadiem cietumā par piesavināšanos un krāpšanu. Tomēr, tā kā viņš jau bija pavadījis cietumā vairāk nekā gadu, tiesa Karadžičam nepiesprieda atlikušo soda daļu pavadīt cietumā.

Fotoattēli, kas uzņemti 1984. gadā, kad Karadžičs tika arestēts

Politiskā dzīve

1989. gadā Karadžičs palīdzēja Bosnijā un Hercegovinā izveidot Serbu demokrātisko partiju (Srpska Demokratska Stranka). Partijas mērķis bija apvienot Bosnijas serbus.

1991. gada septembrī Srpska Demokratska Stranka (SDS) Bosnijā un Hercegovinā sāka veidot apgabalus, kuros valdīja tikai serbi. Bosnijas parlaments 1991. gada 15. oktobrī nobalsoja par to, ka viņi vēlas valdīt paši. Deviņas dienas vēlāk tika izveidota atsevišķa serbu asambleja, kas pārstāvēja tikai Bosnijas un Hercegovinas serbus.

1992. gada 9. janvārī Bosnijas serbu asambleja paziņoja, ka ir izveidota jauna valsts - Bosnijas un Hercegovinas serbu tautas republika (Република српског народа Босне и Херцеговине/Republika srpskog naroda Bosne i Hercegovine). Serbijas Republika 1992. gada 28. februārī apstiprināja savu konstitūciju. Tā arī paziņoja, ka tagad tā kontrolē:

Apgabali Bosnijā un Hercegovinā, kuros valdīja tikai serbi
Bosnijas un Hercegovinas daļas, kurās iedzīvotāji pārsvarā bija serbi.
"Visi reģioni, kuros serbu tauta [Otrā pasaules kara genocīda] dēļ ir mazākumtautība".

Serbijas Republikas prezidents

1992. gada 6. un 7. aprīlī Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis atzina Bosniju par neatkarīgu valsti. Bosnija kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli 1992. gada 22. maijā. Karadžičs tika ievēlēts par Bosnijas serbu valdības prezidentu 1992. gada 13. maijā. Viņa pilnvaras ietvēra arī valsts armijas vadību.

Apsūdzības kara noziegumos

Kā Bosnijas serbu armijas vadītājs Karadžičs vadīja kampaņu, kuras mērķis bija atbrīvoties no visiem Bosnijas musulmaņiem un horvātiem no ciematiem, kurus serbi vēlējās iegūt sev.

1995. gadā Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) apsūdzēja Karadžiču kara noziegumos pret neserbiem. ICTY apsūdzēja Karadžiču par Srebrenicas slaktiņa 1995. gadā organizēšanu, kurā Karadžiča armija nogalināja vairāk nekā 7500 musulmaņu. Viņi viņu apsūdzēja arī daudzos citos noziegumos, tostarp:

piespiešana musulmaņiem, kas nav serbi, pamest savas mājas viņu etniskās piederības un reliģijas dēļ.
vajāšana (slikta attieksme pret cilvēku grupu) viņu rases, reliģijas vai politisko uzskatu dēļ.
Slepkavība
Terorisms pret civiliedzīvotājiem
Ķīlnieku sagrābšana
Iznīcināšana (mēģinājums nogalināt veselu iedzīvotāju grupu: visus musulmaņus, kas nav serbi).

Karadžičs aizbēga, lai viņu nevarētu tiesāt par šiem noziegumiem. Līdz 2008. gadam viņš slēpās. Amerikas Savienoto Valstu valdība piedāvāja 5 miljonus ASV dolāru lielu atlīdzību par viņa arestu.

Srebrenicas slaktiņā nogalinātos cilvēkus izceļ no masu kapiem

Arests

Karadžičs tika arestēts 2008. gada 21. jūlijā Belgradā. Viņš bija izlikies par alternatīvās medicīnas ārstu, galvenokārt Belgradā, bet arī Vīnē, Austrijā. Karadžić 30. jūlijā tika nosūtīts uz ICTY cietumu Hāgā.

Karadžičs sacīja, ka ASV valdība viņu sargājusi, kamēr viņš slēpies, un tāpēc pagāja vairāk nekā desmit gadi, līdz viņu atrada.

Karadžičs pirmo reizi stājās ICTY tiesneša priekšā 2008. gada 31. jūlijā. Tajā laikā ICTY bija atzinis 64 personas par vainīgām kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci vai genocīdā Dienvidslāvijas karu laikā.

Filma "Medību ballīte" ir balstīta uz Karadžiča bēgļa gaitām.

Notiesāšana un sods

2016. gada 24. martā Karadžičs tika atzīts par vainīgu genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Viņam tika piespriests 40 gadu cietumsods.

Karadžičs tika atzīts par vainīgu genocīdā Srebrenicas slaktiņā. Viņš tika notiesāts arī par vajāšanu, iznīcināšanu, deportāciju, etnisko tīrīšanu un slepkavību.