Beverlihilsas policists (Beverly Hills Cop) ir 1984. gada amerikāņu asa sižeta komēdija, kuras režisors ir Martins Brests (Martin Brest), scenāriju sarakstījis Daniels Petrijs juniors (Daniel Petrie Jr.) un kurā Edijs Mērfijs spēlē Akselu Foliju, Detroitas policistu, kurš ierodas Beverlihilsā, Kalifornijā, lai atklātu sava labākā drauga slepkavību. Tiesnesis Reinholds, Džons Eštons, Ronijs Kokss, Liza Eilbahere, Stīvens Berkofs un Džonatans Benkss atveido otrā plāna lomas. Šī pirmā Beverlihilsas policista sērijas filma atnesa Mērfijam starptautisku slavu, 1985. gadā ieguva "Tautas simpātiju balvu" kā "Mīļākā filma" un tika nominēta gan Zelta globusa balvai kā labākā filma - mūzikls vai komēdija, gan Oskara balvai kā labākais oriģinālscenārijs. Ziemeļamerikas vietējā kasē filma nopelnīja 234 miljonus ASV dolāru, kļūstot par 1984. gadā ASV iznākušo vispelnošāko filmu.

Sižeta kopsavilkums

Filmas centrā ir Detroitas policists Aksels Folijs, kurš, uzzinot par sava tuva drauga nozieguma upura nāvi Beverlihilsā, dodas uz Kaliforniju, lai pašrocīgi izmeklētu slepkavību. Viņš drīz saprot, ka lietā ir iesaistīti vietējie mafijas tīkli un kriminālas biznisa intereses. Aksels, izmantojot savu asprātību un neformālo stilu, sadarbojas ar Beverlihilsas policijas jauniem izmeklētājiem, un sižets attīstās kā ātras darbības, spriedzes un humora kombinācija — tipisks "fish out of water" (ārpus sava elementa) stāsts.

Galvenā loma un otrā plāna tēli

  • Edijs Mērfijs kā Aksels Folijs — harismātisks, asprātīgs un improvizējošs Detroitas detektīvs.
  • Citu galveno lomu izpildītāji: Tiesnesis Reinholds, Džons Eštons, Ronijs Kokss, Liza Eilbahere, Stīvens Berkofs un Džonatans Benkss. Filma gūst daudz humora un dinamikas no šo personāžu mijiedarbības ar Akselu.

Veidošana un mūzika

Režisors Martins Brests vadīja filmas vizuālo stilu, kas apvieno straujas darbības ainavas ar komiskām dialogu epizodēm. Filmas mūziku un īpaši muzikālo tēmu "Axel F" komponēja Harolds Faltermeyers (Harold Faltermeyer), un tā kļuva par vienu no atpazīstamākajām sintezatoru melodijām 1980.ajos gados. Skaņu celiņš un mūzikas izvēle palīdz radīt filmas tempu un atmosfēru.

Uztvere, kritika un komerccilvēki

Filma saņēma pārsvarā pozitīvas atsauksmes par Edija Mērfija sniegumu, kas tika uzskatīts par uzmanības vērtu komēdijas un darbības žanru apvienojumu. Kritiski atzinīgi novērtēja arī filmas tempu un dialogu, lai gan daži recenzenti norādīja uz sižeta paredzamību. Publika savukārt filmai bija ļoti atsaucīga — Ziemeļamerikā tā kļuva par vispelnošāko 1984. gada filmu, nopelnot aptuveni 234 miljonus ASV dolāru vietējā kasē, bet kopējie ieņēmumi pasaulē pārsniedza 300 miljonus.

Balvas un nominācijas

  • Filma 1985. gadā saņēma "Tautas simpātiju balvu" kā "Mīļākā filma".
  • Saņēma nomināciju Zelta globusam kā labākā filma — mūzikls vai komēdija.
  • Scenārijs tika nominēts Oskaram kā labākais oriģinālscenārijs.

Nākamība un ietekme

Panākumu dēļ filmai sekoja vairāki turpinājumi: Beverlihilsas policists II (1987) un Beverlihilsas policists III (1994). Filmas veiksmīgi nostiprināja Edija Mērfija kā vadošu Holivudas zvaigzni un ietekmēja žanra attīstību, iedvesmojot vēl vairāk komēdiju un asa sižeta hibrīdus, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta personāža harismai un dinamiskām situācijām.

Kultūras nozīme

"Beverlihilsas policists" ir atstājis noturīgu pēdas populārajā kultūrā — no atpazīstamā mūzikas motīva līdz filmām un televīzijai iedvesmotiem žanra elementiem. Aksela Folija tēls bieži tiek minēts kā piemērs režīma un vides konfl iktam, kurā individualitāte un improvizācija pārspēj formālo birokrātiju.