1378. gads: svarīgākie notikumi, dzimšanas un nāves

Saturs

·         1 Notikumi no 1378

o    1.1 Nedatēts

·         2 Dzimšanas gadījumi

·         3 Nāves gadījumi

Notikumi no 1378. gada

Datēti notikumi

  • 1378. gada 27. marts — Pāvesta Gregorija XI nāve. Gregorijs XI mira 1378. gada martā, un viņa nāve izraisīja konklāvu, kura gaitā tika ievēlēts nākamais pāvests. Gregorija XI atgriešanās no Avinjona uz Romu (1377) bija būtisks notikums, taču viņa nāve drīz pēc tam radīja politisku spriedzi Romas un Avinjona ietekmes laukos.
  • 1378. gada 8. aprīlis — Pāvesta Urbaņs VI ievēlēšana. Pēc Gregorija XI nāves konklāvā tika ievēlēts Bartolomeo Prignano, kurš kļuva par Urbaņu VI. Viņa stingrā reforma un attieksme pret daļu kardinālu izraisīja neapmierinātību, kas vēlāk noveda pie Romas–Avinjona pāvesta šķelšanās (Rietumu šķelšanās).
  • 1378. gada vasara — Floresas Ciompi sacelšanās. Darbinieku, it īpaši vilnas darbinieku (ciompi), neapmierinātība ar ekonomisko situāciju un politisko pārstāvniecību izraisīja sacelšanos Florencē. Sacelšanās īslaicīgi piespieda pilsētas varu piekrist radikālākām izmaiņām, tomēr drīz tika apspiesta, taču atstāja nozīmīgas politiskas un sociālas pēdas.
  • 1378. gada 20. septembris — sākums Rietumu šķelšanai (Avinjona pāvesta ievēlēšana). Daļa kardinālu, kas bija neapmierināti ar Urbaņu VI rīcību, atgriezās Avinjonā un ievēlēja Roberta no Ženēvas par pretpāvestu Klementu VII. Tas iezīmēja Rietumu kristīgās baznīcas garo šķelšanos (Pāvestu šisms), kad Eiropā paralēli darbojās Romas un Avinjonas pāvesti, radot politiskas un baznīciskas spriedzes uz vairākām desmitgadēm.
  • 1378. gada 29. novembris — imperatora Karla IV nāve. Habsburgu dinastijas priekšteču radinieks Kārļa IV (no Luksemburgas dinastijas) nāve 29. novembrī bija nozīmīgs Eiropas politiskās kartes pagrieziens. Pēc viņa nāves viņa dēls Venceslavs (Wenceslaus) turpināja valdīt kā Bohēmijas karalis un bija arī parādā Vācijā kā Romu–Vācijas karaļa tituls.

Nedatēti un vispārīgi notikumi

  • Rietumu kristīgās baznīcas šķelšanās ietekme. 1378. gadā sākušais Rietumu pāvesta šisms ietekmēja Eiropas diplomātiju, kara koalīcijas un reliģisko dzīvi — valstis un dinastijas izvēlējās atbalstīt vai nu Romu, vai Avinjonu, kas padziļināja jau esošās politiskās plaisas.
  • Simt­gadu kari un reģionālās sadursmes. Simtgadu kara epizodes starp Angliju un Franciju turpinājās, bieži mainoties reģionālajām aliansēm un izraisot vietējas cīņas un ietekmes maiņu. Kopumā Eiropā 1378. gads bija periods, kad politiskais un sociālais fons bija nestabils un bieži mainījās.
  • Sociālās spriedzes un pilsētu revoltas. Ekonomiska slodze, nodokļi, krāpniecības un arodbiedrību attīstība noveda pie vietējām sacelšanās un prasībām pēc lielākas politiskas pārstāvniecības — Ciompi Florencē ir spožs šādas tendences piemērs.

Dzimšanas gadījumi

1378. gads nav īpaši bagāts ar mūsdienās plaši zināmu izcilu personu dzimšanu, jo viduslaiku reģistros bieži trūkst precīzu datu vai tie nav saglabājušies. Daudzu vietējo notikumu dalībnieku vai nākamo reģionālo līderu dzimšanas dati var būt reģionālos arhīvos, bet plaši atzītus, viennozīmīgi datētus dzimšanas ierakstus no 1378. gada avotos nav daudz. Ja nepieciešams, varu palīdzēt izpētīt konkrētas valsts vai reģiona arhīvus un avotus, lai atrastu iespējamos 1378. gadā dzimušos personu ierakstus.

Nāves gadījumi

  • Pāvests Gregorijs XI (mira 1378. gada 27. martā). Viņa nāve bija tiešs iemesls pāvesta vēlēšanām un sekojošajam garīgajam un politiskajam spriegumam.
  • Svētās Romas imperators Kārļa IV (mira 1378. gada 29. novembrī). Kārlis IV bija spēcīga personība Centrāleiropas politikā — viņa nāve iezīmēja varas maiņu un jaunu izaicinājumu posmu Bohemijas un impērijas attiecībās.

Kāpēc 1378. gads ir nozīmīgs

1378. gads ir atzīmējams galvenokārt ar Rietumu pāvesta šisma sākumu, kas uz ilgu laiku mainīja Eiropas politisko un reliģisko ainavu. Tāpat šajā gadā notikušās sociālās sacelšanās (piem., Ciompi Florencē) un spēcīgo valdnieku nāves radīja priekšnoteikumus turpmākām politiskām pārmaiņām un šķelšanām Eiropā.

Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar saistītiem notikumiem citos reģionos (piem., Bizantijā, Ziemeļāfrikā, Āzijā), pievienot norādes uz galvenajiem avotiem vai izveidot detalizētu hronoloģiju ar precīzākiem datumiem un atsaucēm.

1378. gada notikumi

  • Marts - Anglijā Džons Viklifs mēģina popularizēt savas idejas par katoļu reformu, izklāstot savas tēzes parlamentā un publicējot tās traktātā. Pēc tam viņš tiek izsaukts pie Kenterberijas arhibīskapa Saimona no Sūdberijas uz Lambetas bīskapa pili, lai aizstāvētu savu rīcību.
  • 20. septembris - neapmierināti ar pāvesta Urbana kritisko attieksmi pret viņiem, lielākā daļa kardinālu tiekas Fondi, ievēl Klementu VII par antipāvestu un izveido konkurējošu pāvesta tiesu Avinjonā. Šo šķelšanos katoļu baznīcā sāk dēvēt par Rietumu šķelšanos.

Nedatēts

  • Svētās Romas impērijas imperators Kārlis IV tiekas ar savu Francijas brāļadēlu Kārli V, lai publiski atzīmētu abu tautu draudzību.
  • Svētās Romas impērijas imperators Kārlis IV mirst, un viņa vietā stājas viņa dēls Vāclavs.
  • Pāvests no Avinjonas uz Romu pārceļas uz pastāvīgu dzīvi, tādējādi izbeidzot Avinjonas pāvesta amatu.
  • Mirst pāvests Gregors XI. Romas nemieru dēļ, kas pieprasa Romas pāvesta ievēlēšanu, kardināli, kas lielākoties bija francūži, ievēl par 202. pāvestu Urbanu VI (Bartolomeo Prignano, Bari arhibīskaps).
  • Francija, Aragona, Kastīlija un Leona, Kipra, Burgundija, Savoja, Neapole un Skotija izvēlas atzīt antipāvestu Klementu VII. Dānija, Anglija, Dānija, Flandrija, Svētā Romas impērija, Ungārija, Ziemeļitālija, Īrija, Norvēģija, Polija, Polija un Zviedrija turpina atzīt pāvestu Urbanu VI.
  • Dmitrijs Donskojs no Maskavas un Vladimira pretojas nelielam mongoļu Zilās Ordas iebrukumam.
  • Ciompi sacelšanās - neapmierinātie vilnas kārdinātāji uz īsu brīdi pārņem Florences valdību. Pirmo reizi Eiropas valdībā tiek pārstāvētas visas sociālās šķiras.
  • Tohtamišs gāž Timuru Maliku no Baltās Ordas hana troņa.
  • Kara Osmans dibina Balto aitu dinastijas turkomānus Dijarbakirā, mūsdienu Turcijas dienvidaustrumos.
  • Turki ieņem Ihtimānas pilsētu Bulgārijas rietumos.
  • Angļu spiegs nogalina Velsas troņa pretendentu un Francijas sabiedroto Ovainu Lawgohu.
  • Džan Galeazzo Viskonti nomaina savu tēvu Galeazzo II Viskonti Milānas valdnieka amatā.
  • Uskhalhans nomaina savu tēvu Biligtuhanu par Juaņu dinastijas valdnieku Mongolijā.
  • Balša II nomaina savu tēvu Duražu I Zetas (tagad Melnkalne) valdnieka amatā.
  • Tai Bian nomaina Čao Bing Fa Mongo Mao (tagadējā Mjanmas ziemeļu daļā) karaļa amatā.
  • Hallija komētas parādīšanās.
  • Da'uds Šahs nomaina savu nogalināto brāļadēlu Aladinu Mudžahīdu Šahu Bahmani sultāna amatā mūsdienu Dienvidindijā. Tajā pašā gadā Da'ud Šahs tiek nogalināts, un viņu nomaina Mohameds Šahs II.

Dzimšana

  • 16. augusts - Ķīnas imperators Hongxi (miris 1425. gadā)
  • 24. oktobris - Deivids Stjuarts, Rotsejas hercogs (miris 1402. gadā)
  • 31. decembris - pāvests Kaliksts III (miris 1458. gadā)
  • Roberts Kampēns, flāmu gleznotājs (miris 1444. gadā)
  • Vittorino da Feltre, itāļu humānists (miris 1446)
  • Lorenco Ghiberti, itāļu tēlnieks un metālkalējs (miris 1455. gadā)
  • Džons Hardings, angļu hronists (miris 1465. gadā)

Nāves gadījumi

  • 6. februāris - Žanna de Burbona, Francijas karaļa Kārļa V karaliene (dzimusi 1338. gadā).
  • 27. marts - pāvests Gregors XI
  • 29. maijs - Kastīlijas karalis Henrijs II (dzimis 1334. gadā)
  • Jūlijs - nogalināts Ovains Lawgohs, titulārais Velsas princis (dzimis ap 1330. gadu).
  • 16. augusts - San Rocco di Venezia, sērgas patrons (dzimis 1340. gadā)
  • 29. novembris - Kārlis IV, Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1316. gadā)
  • Galeazzo II Viskonti, Milānas valdnieks

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3