Charles Spurgeon

Biogrāfija

Ģimenes izcelsme un bērnība

Viņa ģimene

Čārlzs Spērdžons dzimis 1834. gada 19. jūnijā Kelvedonā, Anglijas Eseksas grāfistē. Viņš bija Elīzas Jarvisas un Džona Spērdžena vecākais bērns. Viņa māte Elīza bija dzimusi 1815. gada 3. maijā netālu esošajā Belchamp Otten. Kad piedzima Spērdžons, viņai bija apmēram 19 gadi. Viņa tēvs Džons Spērdžons, dzimis 1810. gada 15. jūlijā Klērā, Sufolkā, bija aptuveni 24 gadus vecs. Spurgena ģimenē bija 17 bērni, bet deviņi no viņiem nomira, būdami mazi.

Interesi

Kad viņam bija seši gadi, Spērdžons izlasīja "Piligrima progresu". Šo grāmatu viņš savā dzīvē lasīja vairāk nekā 100 reizes. Spērdžons bija arī ļoti labs matemātiķis. Būdams mazs zēns, viņš ģimenes dievkalpojumos lasīja Svētos Rakstus. Bērnībā viņš iegaumēja daudzas dziesmas, un vēlāk dzīvē daudzas no tām izmantoja savos sprediķos.

Garīgums

Būdams agrīnā pusaudža vecumā, viņš bija ļoti inteliģents, taču arī bailīgs un šaubīgs. Pateicoties tēva un vectēva ietekmei, Spērdžons tika atturēts no lielākās daļas parasto grēku. Bērnībā viņš uzskatīja, ka ir labs cilvēks. Taču vēlāk viņš teica: "Dienu un nakti Dieva roka bija smaga pār mani." Viņš izlasīja visu Bībeli, bet viņam šķita, ka tā viņam drīzāk draud, nevis sola labas lietas. Kad viņš kļuva vecāks, šīs lietas smagnēja uz viņa sirdsapziņas.

1850. gada 6. janvārī, kad viņam bija 15 gadi, sniega vētra lika viņam meklēt patvērumu primitīvo metodistu kapelā Kolčesterā. Kad viņš tur atradās, kāds darbinieks viņam sacīja: "Jaunieti, tu izskaties ļoti nožēlojami." Spērdžons to zināja, un tagad viņš ticēja, ka tikai Dievs var viņu dziedināt. Darbinieks, redzot viņa vajadzību, atbildēja: "Jaunekli, vērsieties pie Jēzus Kristus! Paskaties! Paskaties! Paskaties! Tev nekas cits nav jādara, kā tikai jāskatās un jādzīvo."

Dažu mirkļu laikā viņš tika pievērsts kristietībai, vai, kā viņš pats teica: Viņš teica: "Dievs atvēra viņa sirdi pestīšanas vēstij." Vēlāk viņš teica: "Es domāju, ka varētu dejot visu ceļu līdz pat mājām." 1850. gada 3. maijā viņš tika kristīts Lark upē Islehamā. Vēlāk tajā pašā gadā viņa ģimene pārcēlās uz Kembridžu.

Agrīna pieaugušo vecums

Sākums

Savu pirmo sprediķi viņš teica 1850.-51. gada ziemā. Tajā laikā viņš kļuva par mācītāju Voterbīčas baptistu kapelā Kembridžšīrā. Viņa sprediķi tika uzskatīti par ļoti labiem. 1853. gadā viņš sarakstīja savu pirmo rakstīto darbu - evaņģēlija traktātu.

New Park Street kapela

1854. gada aprīlī, 19 gadu vecumā un pēc trīs mēnešu sludināšanas, Spurgons kļuva par mācītāju Ņūparka ielas kapelā Londonā. Tajā laikā tā bija lielākā baptistu draudze pilsētā. Dažu mēnešu laikā pēc tam, kad Spērdžons bija šīs draudzes mācītājs, viņš kļuva ļoti slavens. Vēl pirms 20 gadu vecuma Spērdžons bija sprediķojis vairāk nekā 600 reizes. Viņa sprediķi tika publicēti katru nedēļu, un daudzi cilvēki tos lasīja. Strādājot Ņūparka ielas kapelā, Spērdžons sadraudzējās ar Džeimsu Hadsonu Teiloru. Teilors bija cilvēks, kurš sāka Ķīnas iekšzemes misiju.

Spurgona sludināšanas veids nebija nekas jauns, taču tas bija viegli saprotams. Kad viņš savos vēstījumos lasīja un mācīja Bībeli, daudzi cilvēki domāja par to, ko Jēzus bija teicis. Tā kā draudzes draudze kļuva pārāk liela savai ēkai, tai nācās pārcelties uz Exeter Hall, tad uz Surrey Music Hall un vēlāk uz Metropolitan Tabernacle. Līdz 22 gadu vecumam viņš bija ļoti populārs sludinātājs. Vienlaikus viņš sprediķoja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Vēl pirms tika izgudrots mikrofons, viņš Kristāla pilī uzrunāja gandrīz 24 000 klausītāju.

1856. gada 8. janvārī Spurgens apprecējās ar Sūzannu Spurgenu. 33 gadu vecumā viņai bija jāpaliek mājās, jo viņa bija invalīde. 1856. gada 20. septembrī viņiem piedzima dvīņi Čārlzs un Tomass.

Traģēdija

1856. gada 19. oktobrī, kad viņš sprediķoja, notika traģēdija. Kāda vīriešu grupa kliedza: "Uguns!" Tas daudziem cilvēkiem radīja paniku un lika skriet uz izejām. Vēlāk tika noskaidrots, ka septiņi cilvēki gāja bojā, jo tika noslepkavoti. Spurgonu emocionāli aizskāra šo cilvēku rīcība, un tas lielā mērā ietekmēja viņa dzīvi. Daudzus gadus viņam bija depresija. Vēlāk viņš teica, ka raudājis bez iemesla, taču viņa kalpošana turpinājās.

Vidējā dzīve

1861. gada 18. martā draudze pārcēlās uz jaunuzcelto Metropolitan Tabernacle Elephant-and-Castle ēkā Londonā. Ēka varēja uzņemt no pieciem līdz sešiem tūkstošiem cilvēku, un tā bija kā mūsdienu "megabaznīca". Spērdžons lasīja daudz grāmatu, pat sešas grāmatas nedēļā.

Spērdžonam patika dziedāt himnas un viņš uzrakstīja vairākas no tām. Viņš izdeva pazīstamu himnu grāmatu, kas bija paredzēta izmantošanai viņa draudzē. Viņa baznīcā nebija ērģeļu vai citu instrumentu; himnas vienmēr tika dziedātas bez pavadījuma. Spērdžons nekad pēc sprediķiem neaicināja cilvēkus nākt uz priekšu, kā to mēdz darīt daudzi evaņģēliskie sludinātāji, kuriem patīk runāt ar cilvēkiem, kurus sludināšana ir aizkustinājusi ticībā. Spērdžons mēdza teikt, ka ikviens var tikties ar viņu pirmdien, lai runātu par Kristu. Nākamajā dienā pie viņa durvīm vienmēr kāds bija ieradies. Viņš tur sludināja līdz pat savai nāvei 31 gadu vēlāk.

Kad 1873. gadā nomira misionārs Deivids Livingstons, starp viņa mantām tika atrasts Spērdžena sprediķa "Nelaimes gadījumi, nevis sodi" eksemplārs. Pirmās lappuses augšpusē bija pieraksts: "Ļoti labi, D.L.". Livingstons šo sprediķi paņēma līdzi, kad devās uz Āfriku, bet Spērdžonam tas tika atdots atpakaļ. Spērdžons šo sprediķi bija nolasījis svētdien, 1861. gada 8. septembrī, Metropolitan Tabernacle Ņujingtonā, Londonā. Viņš to bija sludinājis divu katastrofu dēļ, kas notika netālu no viņa mājām. Svētdien, 1861. gada 25. augustā, Kleitonas tunelī starp Londonu un Braitonu notika traģiska divu vilcienu avārija. Šajā avārijā gāja bojā 23 cilvēki, un avārijā tika ievainoti simtiem cilvēku. Apmēram divas nedēļas vēlāk, pirmdien, 2. septembrī, notika vēl viena vilciena avārija Londonas ziemeļos, kurā gāja bojā vēl 15 cilvēki.

Pēdējie gadi un nāve

Savu pēdējo sprediķi Spērdžons teica 1891. gada 7. jūnijā Metropolitan Tabernacle. Viņa mācīšanas laikā 14 692 cilvēki tika kristīti un pievienojās Tabernākulam. Spērdžena sieva bieži vien bija pārāk slima, lai izietu no mājām un dzirdētu viņa sludināšanu.

Dzīves nogalē viņam bija slikta veselība - reimatisms, podagra un Braita slimība. Viņš nomira Mentonā, Francijā, 1892. gada 31. janvārī. Spērdžena sieva un dēli dzīvoja ilgāk par viņu. Viņa mirstīgās atliekas apglabātas kapā Vest Norvudas kapsētā Londonā.

Spurgons 23 gadu vecumā


Misionāru sludināšana Ķīnā, izmantojot "Bezvārdu grāmatu


Metropolitēna baznīca 2004. gadā


Spurgeons savas dzīves nogalē

Pretrunas

Baptistu savienības strīdi

Aptuveni Spurgena dzīves beigās viņš bija iesaistīts daudzos konfliktos Lielbritānijas Baptistu savienībā (BUGB). Vēlāk Spērdžons izstājās no Baptistu savienības. Arī pēc Spērdžena nāves tur turpinājās šādi strīdi, piemēram, runas par to, vai Baptistu savienībai būtu jāļauj sanākt Metropolitan Tabernacle. Spērdžena dēls Tomass, kurš bija Metropolitēna tabernākula līdzpestors kopā ar Arčibaldu G. Braunu, teica: "Baptistu savienība gandrīz nogalināja manu tēvu." "Jā," atbildēja kāds no BUGB, "un tavs tēvs gandrīz nogalināja Baptistu savienību."

Domstarpības par kredītvērtējuma pazemināšanu

Strīds ar baptistiem sākās 1887. gadā, kad Spērdžons uzrakstīja darbu, ko vēlāk nosauca par "Strīdu par pazemināšanu". Šādu nosaukumu tas ieguva, kad Spērdžons, runājot par to, kā citi baptisti skatījās uz Bībeli, lietoja vārdu "lejupvērsts". Spērdžons ar to domāja, ka tādas lietas kā Čārlza Darvina evolūcijas teorija baptistu savienību padara vāju.

Kristības reģenerācija

Strīdu par "kristību atjaunošanu" aizsāka sprediķis Metropolitan Tabernacle 1864. gada 5. jūnijā. Toreiz Spērdžons uzrunāja anglikāņu kristiešu vadītājus, kuri atbalstīja zīdaiņu kristīšanu. Spurgeona sprediķis ir 16 lappušu garš, tātad Spērdžonam tā nolasīšana aizņēma aptuveni stundu. Šī sprediķa tika pārdoti vairāk nekā 350 000 eksemplāru. Tomēr Spērdžons visu savu mūžu sadarbojās gan ar anglikāņiem, gan citu konfesiju pārstāvjiem.

Spurgeona kalpošanas

Spurgeon's

Stokvelas bāreņu nams bija bāreņu nams, ko 1867. gadā Londonā dibināja Spurgens. Tas tika atvērts 1869. gada 9. septembrī, un sākotnēji tajā uzturējās tikai zēni. No 1879. gada tajā sāka uzņemt arī meitenes. Bērnus baroja, ģērba un mācīja bāreņu namā. Līdzekļus, lai par to samaksātu, galvenokārt saņēma no ziedojumiem.

Bāreņu nams darbojās līdz Otrā pasaules kara laikā Londonu bombardēja. Vēlāk tas pārtapa par Spurgeon's Child Care (un pēc tam par Spurgeon's). Tagad tā darbojas galvenokārt Anglijā, bet tai ir arī starptautiski projekti Meksikā, Āfrikā un Austrumeiropā.

Spurgeona koledža

Spērdžena koledža ir teoloģijas institūts Londonā. Spērdžons to izveidoja 1857. gadā. Spērdžena koledža ir Baptistu savienības biedrs.

Spurgeon bibliotēka

1906. gadā Viljama Dževela koledža Liberty, Misūri štatā, samaksāja 500 mārciņu (2500 ASV dolāru) par lielāko daļu no Spurgena bibliotēkas. Tajā laikā Spērdžena bibliotēkā bija aptuveni 5100 grāmatu. 2006. gadā visa bibliotēka tika pārdota Midwestern Baptistu teoloģiskajam semināram. Dažas Spērdžena sprediķu piezīmes atrodas Samfordas universitātē Birmingemā, Alabamas štatā.

Stokvelas bāreņu nams