Johans Kristians Bahs
Johans Kristians Bahs (dzimis 1735. gada 5. septembrī Leipcigā, miris 1782. gada 1. janvārī Londonā) bija klasicisma perioda komponists. Viņš bija dižā komponista Johana Sebastiāna Baha vienpadsmitais un jaunākais dēls. Viņu bieži dēvē par "Londonas Bahu" vai "angļu Bahu", jo viņš daudzus gadus dzīvoja Londonā. Viņš kļuva starptautiski slavens gan kā komponists, gan kā izpildītājs. Volfgangam Amadejam Mocartam patika viņa mūzika, un, aplūkojot J. K. Baha koncertus, viņš daudz iemācījās par to, kā rakstīt labus koncertus.
Johans Kristians Bahs, Londonas gleznotājs Tomass Geinsboro (Thomas Gainsborough), 1776. g.
Dzīve
Bērnība
Johana Kristiana Baha vecāki bija Johans Sebastians Bahs un Anna Magdalēna Baha. Viņš dzimis Leipcigā, Vācijā. Viņa slavenais tēvs bija viens no pēdējiem baroka laika komponistiem. Kad J. K. Bahs piedzima, viņa tēvam jau bija 50 gadu, tāpēc nav pārsteigums, ka laikā, kad Johans Kristians bija izaudzis, mūzikas stils bija krietni mainījies, jo Johans Sebastians bija sarakstījis savus dižos darbus. Johans Kristians piederēja pie klasicisma perioda. Kad nomira viņa tēvs, viņam bija 15 gadi. Viņš pārcēlās uz Berlīni, un viņa pusbrālis Kārlis Filips Emanuels Bahs, kurš jau bija slavens komponists, deva viņam vairāk mūzikas stundu.
Itālija
No 1756. gada Johans Kristians daudzus gadus dzīvoja Itālijā, vispirms studējot kontrapunktu pie tēva Martīni Boloņā, bet vēlāk pie Džovanni Batistas Sammartīni. 1760. gadā viņš kļuva par ērģelnieku Milānas katedrālē. Tomēr drīz vien viņš sāka gūt panākumus kā operas komponists, un viņš pameta katedrāles darbu, lai varētu strādāt teātrī un vairāk ceļot pa Itāliju.
Johans Kristians bija audzināts luterāņu baznīcā, bet Itālijā viņš kļuva par katoli. Viņš apprecējās ar itāļu soprānu Sesīliju Grasi. Viņa bija aptuveni astoņus gadus vecāka par Johanu Kristiānu, un, iespējams, tāpēc viņiem nekad nebija bērnu.
Londonas gadi
1762. gadā viņš pārcēlās uz Londonu. Tur viņš guva lielus panākumus un nopelnīja pietiekami daudz naudas, lai varētu ērti dzīvot. Viņš pazina karalisko ģimeni un daudzus nozīmīgus aristokrātus, kā arī tādus slavenus cilvēkus kā gleznotājs Geinsboro, mūziķis un rakstnieks Čārlzs Burnijs. Karalis Džordžs III un karaliene Šarlote 1763. gadā apmeklēja viņa pirmo Londonas operu "Orione". Viņš deva karalienei mūzikas stundas.
Viņš dzīvoja laikā, kad klavieres kļuva populārs instruments, bet klavesīns - vecmodīgs. J. K. Bahs sarakstīja daudz mūzikas klavierēm un 1768. gadā Londonā sniedza pirmo klaviermūzikas koncertu. Viņš uzrakstīja 6 klavierkoncertus un veltīja tos karalienei. Koncerta Nr. 6 pēdējā daļa bija variācijas par tēmu God Save the King. Tas kļuva par tolaik ļoti populāru skaņdarbu. Viņš sarakstīja daudzas dziesmas, kas kļuva populāras savā laikā. Tās bieži tika atskaņotas Voksalas dārzos - parkā, kur daudzi cilvēki devās izklaidēties.
Viņš daudz koncertēja kopā ar pazīstamo vijoles da gamba spēlētāju Karlu Frīdrihu Ābelu. Iespējams, Ābels un Bahs bija pazīstami jau bērnībā, jo abu tēvi bija strādājuši kopā Kēthenē, Vācijā. 1764. gada aprīlī J. K. Bahs iepazinās ar astoņus gadus veco Mocartu, kurš kopā ar savu tēvu Leopoldu apmeklēja Londonu. Viņi kopā spēlēja duetus uz klavesīna.
Viņš komponēja kantātes, kamermūziku, klaviermūziku un orķestra skaņdarbus, operas, simfonijas un dziesmas. Daudzi viņa darbi tika publicēti Londonā un Parīzē.
Savos pēdējos gados viņš zaudēja daudz naudas. Baha-Abela koncertu sērija zaudēja naudu, un viens no Baha kalpotājiem viņam nozaga 1000 mārciņu, kas tajās dienās bija ļoti liela summa. Viņa veselība sāka pasliktināties, un, kad viņš nomira, sievai palika daudz parādu. Karaliene Šarlote palīdzēja samaksāt lielu daļu parāda, un viņa atraitne atgriezās Itālijā.
Viņš tika apglabāts St Pankrasas baznīcas pagalmā Londonā.
