Svētā Mateja pasija (vācu: Matthäuspassion) ir Johana Sebastiāna Baha skaņdarbs. Tās vārdi stāsta par Jēzus nāvi pie krusta, kas aprakstīta Bībeles Svētā Mateja grāmatas 26. un 27. nodaļā. Skaņdarbs paredzēts korim, solo balsīm un orķestrim. Gan koris, gan orķestris ir sadalīts divās daļās: koris 1 un koris 2, orķestris 1 un orķestris 2. Kompozīcija ir izvērsta, dramatizēta un garīga — tā apvieno evaņģēlija tekstu, liriski komentējošas arijas un congregācijas pazīstamus koraļus.

Vārdi galvenokārt ņemti no Bībeles un dzejnieka Pikandera (īstajā vārdā Kristiāns Frīdrihs Henrici). Jāatzīmē, ka ar nosaukumu Svētā Mateja pasija ir radušies arī citi darbi — viens no slavenākajiem no tiem ir Heinrihs Šics darbs. Tomēr daudzi mūziķi un mūzikas vēsturnieki uzskata, ka Baha Svētā Mateja pasija ir izcilākais korālais un liturģiskais darbs, kāds jebkad rakstīts. Vēl divi ļoti ievērojami Baha kora darbi ir Svētā Jāņa pasija un Mise h moll.

Vēsture un pirmatskaņojums

Skaņdarbs tika sacerēts un apvienots Baha darba laikā Leipcigā; plaši pieņemts, ka oriģinālā versija radās ap 1727. gadu. Pirmatskaņojums notika Lielo piektdienu dievkalpojumā (Good Friday) St. Thomas (Suntomas) baznīcā Leipcigā. Bach šo pasiju vēlāk pārstrādāja un daļēji rediģēja, tāpēc saglabājušās vairākas variācijas un versijas. Lielu ieguldījumu Baha popularitātes atjaunošanā 19. gadsimtā devis Felikss Mendelsons, kurš 1829. gadā rīkoja atjaunotu izpildi — tas veicināja Baha daiļrades atkārtotu atklāšanu plašākai publikai.

Sastāvs un lomas

  • Koris: divkāršs koris (Koris 1 un Koris 2), kas dažkārt atdarina drāmas konfliktu un kopīgu lūgšanu.
  • Solo balsis: galvenais narators jeb Evangelists (tenors), Jēzus lomu bieži dzied bass, kā arī vairāki aristi (soprāns, altis, tenors, bass) ar arijām un recitatīviem.
  • Orķestris: divkāršs baroka orķestris ar stīgu grupām katrai partijai un blakus instrumentiem (flautas, oboes, oboes d'amore, iespējams trumpetes un timpāni atsevišķos koraļos/koros, kā arī basso continuo).
  • Koraļi: īsi korāļu fragmenti (luterāņu himnu teksti un melodijas), kas austrās momentus un radīja tiešu saikni ar draudzes klausītāju.

Mūzikas un dramaturģijas īpatnības

Baha pasija apvieno dažādus žanrus: evaņģēlija recitatīvus, solodarbos iekļautas emocionālas arijas, plašas kora daļas un pazīstamus koraļus, kas funkcionē kā komentāri vai lūgšanas. Evangelists stāsta notikumus liriskā recitatīvā, parasti pavadīts tikai ar basso continuo, kamēr Jēzus vārdiem bieži piešķirta īpaša, sargājoša orķestra figūra («halo» efekts). Koraļi izmanto iepazīstamas luterāņu himnu melodijas (piemēram, “O Haupt voll Blut und Wunden” un citas), kas klausītājiem ļāva emocionāli un liriski piedalīties notikumā.

Forma un uzbūve

Skaņdarbs ir sadalīts divās daļās, kuras tradicionāli atdalīja dievkalpojuma laikā. Katra daļa satur virkni ainu — no aresta Getsemanē līdz Jēzus krustam un apbedīšanai — kurām seko komentāri ar arijām un koraļiem. Liela mēroga kontrastējošā ‘dubultā’ uzstādījuma (divi kori, divi orķestri) rada dialogu un dramatisku iespaidu, kas pastiprina pasijas stāsta teatrālismu un meditativo raksturu.

Ilgums, izpildījumi un mantojums

Atkarībā no interpretācijas un veiktajiem saīsinājumiem, pilna Svētā Mateja pasija izpilde parasti ilgst aptuveni 2,5–3,5 stundas. Darbs tiek uzskatīts par vienu no cilvēces mūzikas kulminācijas piemēriem sakrālajā žanrā un regulāri iekļauts Lielo piektdienu un citu svētku koncertu programmās visā pasaulē. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimtā īpaši svarīga kļuva vēsturiskās izpildes prakse (HIP), un izpildītāji kā Nikolauss Harnoncourt, John Eliot Gardiner un citi devuši jaunu ieskatu Baha oriģinālajās stilistikas iespējās.

Kāpēc tas ir svarīgi

Svētā Mateja pasija savieno mūzikas dramaturģiju, teoloģisku dziļumu un emocionālu intensitāti, piedāvājot klausītājam gan stāstījumu, gan meditāciju. Tā ietekmējusi ne tikai baznīcas mūziku, bet arī vispārējo vokālo un orķestrālo tradīciju, turklāt joprojām tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajiem mākslas darbiem, kas skar cilvēka ciešanu, žēlsirdības un ticības tēmas.