Austrālijas zaļā koku vardīte (Austrālijas zaļā koku vardīte, Baltā koku vardīte vai dumjainā koku vardīte), Litoria caerulea, ir plaši pazīstama koku vardīšu suga. Dabiskās populācijas atrodas galvenokārt Austrālijā un Jaungvinejā, taču cilvēka darbības dēļ tās ir ievestas arī citviet pasaulē.

Izskats un izmēri

Zaļajai koku vardītei ir robaina, bieži zaļgana vai olīvzaļa āda, kas var mainīt toni atkarībā no temperatūras un mitruma. Tās āda ir bieza un gluda; uz muguras var būt dzelteni vai brūni plankumi. Vardes izmērs ir samērā liels salīdzinājumā ar citām Austrālijas sugām — tās var sasniegt 10 cm (4 collas) garumu.

Taksomija un radniecīgas sugas

Šī suga pieder Litoria ģintij. Radniecīgas sugas, kuras var viegli samaldīt ar Litoria caerulea, ir, piemēram, krāšņās koku vardes (Litoria splendida) un milzu koku vardes (Litoria infrafrenata), kurām ir līdzīgi ķermeņa proporcijas un dzīvesveids.

Izplatība un dzīvotne

Austrālijas zaļā koku vardīte galvenokārt sastopama mitrākos reģionos Austrālijā un Jaungvinejā. Tās uzturas kokos un krūmos, bet nereti pielāgojas dzīvei cilvēku tuvumā — bieži sastopamas uz logiem, verandām vai iekštelpās. Parasti tās izvēlas apdzīvotas vietas, kur ir pieejami piegājami barības resursi un slēptuves.

Uzvedība un skaņas

Zaļās koku vardes ir pazīstamas ar savu mierīgo dabu, taču tās var kļūt aktīvas naktī — medī kukaiņus un citas mazas bezmugurkaulnieces. Ja vardītei draud briesmas, tā spēj izdot skaļu kliedzienu, ko izmanto, lai aizbiedētu plēsoņas. Tāpat vardīte bieži pīkst, ja tai pieskaras, kas ir reakcija uz trauksmi vai satraukumu.

Barība

Diēta sastāv galvenokārt no kukaiņiem (gliemeži, odi, mušas, tarakāni u.c.), kā arī no maziem bezmugurkaulniekiem. Varde medī galvenokārt naktī, izmantojot savu ātro mēli, lai satvertu pretinieku.

Vai tā var dzīvot cilvēku tuvumā

Vidējais dzīves ilgums ir aptuveni 16 gadi, ja tos tur nebrīvē. Zaļās koku vardes ir pazīstamas kā viegli kopjamas sugas, tāpēc tām bieži dotas otrās mājas mājas tuvumā vai kā eksotisks mājdzīvnieks. Tās var dzīvot uz logiem, verandām vai pat ēku iekšpusē, kur atrod barību un piemērotu mitrumu.

Rūpes un turēšana nebrīvē

Ja plānojat turēt Litoria caerulea kā mājdzīvnieku, jānodrošina piemērots terārijs ar pietiekamu horizontālo un vertikālo telpu, kā arī vairākiem slēptuves punktiem. Nepieciešami:

  • atbilstoša temperatūra un mitrums (naktī vēsāks),
  • dekori, uz kuriem kāpt (koki, zari, lapas),
  • uzmanība uzturvielu nodrošināšanā — kukaiņu barība un, ja nepieciešams, papildbarošana ar vitamīniem un kalciju,
  • regulāra terārija tīrīšana, lai samazinātu slimību risku.

Šai sugai raksturīgā mierīgā daba padara to par piemērotu arī iesācējiem, taču jāievēro vietējie likumi par eksotisku sugu turēšanu.

Reprodukcija

Vairojoties, mātīte parasti izdala ikrus ūdenī. Kāpuri attīstās ūdenī un pēc metamorfozes pārvēršas par jaunām vardēm. Pārošanās un olas ielikšana parasti notiek pēc lietus sezonas vai mitruma pieauguma, kad pieejams vairāk stāvoša ūdens.

Veselība un medicīniskais potenciāls

Varžu ādai ir ķīmiskas vielas, kas var sniegt antibakteriālu un pretvīrusu aizsardzību. Zinātniskie pētījumi skata šīs vielas iespējas attīstīt jaunus medikamentus pacientu ārstēšanā, taču šī joma prasa vēl daudz izpētes un drošības novērtējumu.

Konservācija un draudi

Lielākie draudi šai sugai ir dzīvesvietu zudums, piesārņojums un inficēšanās ar slimībām (piem., čūsku slimības vai citas patogēnas infekcijas). Turklāt invazīvas sugas un cilvēku darbība var ietekmēt vietējās populācijas. Tomēr spēja pielāgoties dzīvei cilvēku tuvumā palīdz daudzām populācijām izdzīvot.

Citi fakti un cilvēka mijiedarbība

Litoria caerulea ir viena no visatpazīstamākajām Austrālijas vardītēm — to plaši pazīst ne tikai pēc izskata, bet arī pēc ierastās uzvedības savas dzīvotnē. Tā bieži tiek pamanīta un pat cienīta vietējo iedzīvotāju vidū par kukaiņu skaita regulēšanu un par to, ka tā nereti dzīvo blakus cilvēkiem bez lielām problēmām.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par šīs sugas bioloģiju vai apsvērt tās turēšanu nebrīvē, ieteicams konsultēties ar herpetologiem vai vietējām dzīvnieku aizsardzības organizācijām.