Kas ir Šengenas zona: dalībvalstis, robežkontrole un svarīgākie fakti

Uzzini visu par Šengenas zonu — dalībvalstīm, robežkontroli, muitas īpatnībām un būtiskākajiem faktiem ceļošanai Eiropā.

Šengenas zona ir zona, kurā ietilpst 26 Eiropas valstis. Visas šīs valstis ir parakstījušas Šengenas nolīgumu 1985. gadā Šengenā, Luksemburgā.

Šengenas zona atceļ pasu kontroli starp tās dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka ceļotājiem, kuri dodas no vienas Šengenas valsts uz citu, vairs nav jāveic imigrācijas pārbaudes. Ieceļojot Šengenas zonā vai izceļojot no tās, pasažieri iziet imigrācijas pārbaudes.

Pašreizējās Šengenas zonas dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande, Itālija, Īslande, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija un Šveice. Tā kā Šveice nav Eiropas Ekonomikas zonas daļa, Šveicē joprojām pastāv muitas kontrole.

Šobrīd šajā reģionā dzīvo 400 miljoni cilvēku. Tās platība ir 4 312 099 kvadrātkilometri.

Īss vēsturisks un juridisks pārskats

Šengenas nolīgums (parakstīts 1985. gadā) un pēc tam 1990. gada Šengenas konvencija izveidoja pamatu brīvai pārvietošanai bez iekšējas robežkontroles. Šengenas tiesiskā sistēma (Schengen acquis) ietver noteikumus par iekšējo robežu atcelšanu, ārējo robežu kontroli, vīzu politiku un policijas un tiesu sadarbību.

Kā Šengenas režīms darbojas praksē

Iekšējās robežas starp dalībvalstīm parasti nav pastāvīgi kontrolētas — ceļotāji šķērso tās bez imigrācijas pārbaudēm. Tomēr var notikt dokumentu kontroles (piem., ID pārbaudes) transportā vai vietās, kur to pieprasa nacionāli satversmes noteikumi.

Ārējās robežas (robežas pret valstīm, kas nav Šengenas dalībvalstis) tiek kontrolētas stingri. Valstis, kas apsargā savas ārējās robežas, strādā saskaņā ar Schengen Borders Code un sadarbojas ar Eiropas robežu un piekrastes apsardzes aģentūru (Frontex).

Ko nozīmē dalība Šengenas zonā — kas ir izslēgts

Dalība Šengenā nav automātiska ES dalībvalstīm un neietver automātiski visas Eiropas teritorijas. Piemēram, dažas ES valstis (piem., Īrija) nav Šengenas dalībvalstis; arī 2010.–2020. gados pievienošanās norisinājās pakāpeniski (piem., Horvātija pievienojās 2023. gada janvārī). Tāpat dažas īpašas teritorijas var būt ārpus Šengenas režīma.

Vīzas, ieceļošanas ierobežojumi un elektroniskās atļaujas

Šengenas vīza (kortās uzturēšanās vīza) ļauj uzturēties Šengenas zonā līdz 90 dienām 180 dienu periodā. Trešo valstu pilsoņiem, kuru valstis nav iekļautas bezvīzu sarakstā, ir nepieciešama īstermiņa vīza vai cita atļauja.

Eiropā tiek strādāts pie elektroniskas atļauju sistēmas ETIAS (European Travel Information and Authorisation System) — tā paredzēta bezvīzu režīma pilsoņiem un prasīs iepriekšēju elektronisku atļauju ceļošanai. ETIAS ieviešana notiek pēc Eiropas institūciju grafika; ceļotājiem ieteicams sekot jaunumiem pirms ceļojuma.

Datu bāzes un drošība

Drošības un migrācijas kontrolei tiek izmantotas vairākas kopīgas datu bāzes, piemēram:

• SIS (Schengen Information System) — informācija par meklētiem cilvēkiem un zaudētām/zagtem mantām;
• VIS (Visa Information System) — vīzu informācijas apmaiņa;
• EURODAC — informācija par personu identifikāciju, kas pieteikušās patvērumam vai migrējušas caur ārējām robežām.

Šo sistēmu mērķis ir nodrošināt drošību, ātrāku identifikāciju un palīdzēt cīnīties pret noziedzību un neskaidru robežstatūtu izmantošanu.

Praktiski padomi ceļotājiem

• Dokumentācija: vienmēr nēsājiet pasi vai ID karti (atkarībā no jūsu pilsonības). Dažkārt var tikt veikta personu vai dokumentu pārbaude arī iekšzemē.
• Ceļošana ar bērniem: pārbaudiet nepieciešamos pilnvarojumus un dokumentus mazgadīgo pārvietošanai.
• Automašīnas vadītāji: ņemiet līdzi vadītāja apliecību, apdrošināšanas dokumentus un reģistrācijas dokumentus.
• Suņi, kaķi un citi mājdzīvnieki: parasti nepieciešama dzīvnieku pase un vakcinācijas dati (piem., pret trakumsērgu), bet noteikumi var atšķirties atkarībā no valsts.
• Muitas noteikumi: būtiski ierobežojumi attiecībā uz akcīzes precēm (alkohols, tabaka) un importa kvotām; arī skaidras naudas deklarēšana var būt obligāta, ja summa pārsniedz valsts noteikto slieksni.
• Ceļošana caur valstīm ārpus Šengenas: ņemiet vērā, ka, šķērsojot teritoriju, kas nav Šengenas dalībvalsts (piem., Lielbritānija vai Īrija), var būt nepieciešamas papildu ieceļošanas/protokola formalitātes.

Laikā ierobežojumi un iekšējo robežu atjaunošana

Šengenas nolikums paredz iespēju īslaicīgi atjaunot iekšējās robežas kontroles drošības, sabiedrības drošības vai pandēmijas iemeslu dēļ. Tā ir pagaidu mēra un tai ir jābūt pamatotai un ierobežotai laika ziņā.

Galvenie fakti un skaitļi

Šengenas zona aptver lielu daļu Eiropas teritorijas. Tās kopējā platība ir aptuveni 4 312 099 km². Iedzīvotāju skaits mainās ar laiku, taču reģionā dzīvo simtiem miljonu iedzīvotāju (aptuveni 400–420 miljoni atkarībā no avota un skaitīšanas brīža).

Kopsavilkums

Šengenas zona nodrošina ērtu pārvietošanos starp dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot stingru ārējo robežu kontroli un kopīgus drošības mehānismus. Ceļotājiem būtiski ir zināt vīzu prasības, nēsāt atbilstošus dokumentus un ievērot muitas un veselības noteikumus. Lai uzzinātu aktuālāko informāciju par ieceļošanas, vīzu un datu apmaiņas prasībām, ieteicams pārbaudīt oficiālās valstu iestāžu vai starptautisko institūciju paziņojumus pirms ceļojuma.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Šengenas zona?

J: Kuras ir pašreizējās Šengenas zonas dalībvalstis?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo šajā apgabalā?

J: Cik liela ir Šengenas zonas teritorija?

Vai Šveicē joprojām pastāv muitas kontrole?

J: Kad tika parakstīts Šengenas līgums?

J: Kur pasažieri, iebraucot Šengenas zonā vai izbraucot no tās, iziet imigrācijas kontroli?

Meklēt pēc burta