1820. gadi: vēstures pārskats — notikumi, līderi, dzimšanas un nāves

Notikumi

• Revolūcijas un politiskas pārmaiņas Eiropā (1820–1823) — 1820. gadā sākaies liberālas noskaņas sacelšanās: jūlijā Portugālē un janvārī Spānijā (Trienio Liberal). Šīs kustības ietekmēja likumdošanas pārbūves un kara politiku visā reģionā.
• ASV — Missouri kompromiss (1820) — likums, kas reglamentēja jauno štatu pievienošanos kā brīvu vai vergturu štatu, pagaidu risinājums pieaugošajam konfliktam par verdzību.
• Latīņamerika — neatkarības procesa noslēgums — vairāku Dienvidamerikas valstu neatkarība nostiprinājās: Perū deklarēja neatkarību 1821. gadā, bet 1824. gada Ayacucho kauja nodrošināja Spānijas militārās ietekmes beigšanu kontinentā.
• Brazīlijas neatkarība (1822) — Dom Pedro I pasludināja Brazīlijas neatkarību un kronēja sevi par imperatoru, izveidojot jaunu valsts organizāciju.
• Monroe doktrīna (1823) — ASV prezidents James Monroe paziņoja politiku, kas pretstatīja Eiropas koloniālajām iejaukšanās mēģinājumiem Amerikā.
• Erie kanāls atklāts (1825) — nozīmīgs ekonomisks elements, kas savienoja Atlantijas piekrasti ar Lielajiem ezeriem un veicināja ASV ekonomisko izaugsmi.
• Decembristu sacelšanās (1825) — neveiksmīgs sacelšanās mēģinājums Krievijā pret autokrātiju pēc cara Aleksandra I nāves; sacelšanos apslāpēja nākamais valdnieks, Nikolajs I.
• Grieķijas Neatkarības karš (1821–1829) — 1821. gadā sākās sacelšanās pret Osmaņu impēriju; 1827. gada Navarino jūras kauja un turpmākie notikumi noveda pie faktiskās Grieķijas neatkarības izveides (paziņota/gūta 1830. gadā).
• Tehnoloģijas un zinātne — Michael Faraday 1821. gadā demonstrēja pirmos elektromotorus (elektromagnētiskās rotācijas principi). Dzelzceļa attīstība — 1825. gadā sāka darboties Stockton–Darlington dzelzceļš, 1829. gadā notika Rainhill sacensības, kurās parādījās lokomotīve “Rocket”.
• Austrumu konflikts un līgumi — 1828–1829. gadu Krievijas un Osmaņu impērijas kari beidzās ar Adrianopoles līgumu (1829), kas mainīja reģiona varu līdzsvaru.
• Kultūra un māksla — laiks, kad pieauga nacionālo literatūras skolu nozīme un romantisma kustība turpināja ietekmēt Eiropas un Amerikas mākslu.

Pasaules līderi

• Apvienotā Karaliste — karalis Jēkabs IV (George IV) (no 1820); garīdzējs un premjerministri, kuriem bija liela ietekme: Lord Liverpool (lielu daļu 1820. gadu), vēlāk George Canning, Viscount Goderich, un Duke of Wellington.
• Krievija — car Aleksandrs I (līdz 1825), pēc tam Nikolajs I (no 1825).
• Francija — restorācijas laikā valdīja karalis Luijs XVIII (līdz 1824), kuru nomainīja Šarls X (no 1824).
• ASV — prezidents James Monroe (līdz 1825), pēc tam John Quincy Adams (1825–1829).
• Osmāņu impērija — sultāns Mahmud II, kurš īstenoja centralizācijas un reformu politiku, saskaroties ar nemieriem un kariem Balkānos.
• Brazīlija — imperators Dom Pedro I (no 1822), valsts neatkarības vadošā persona.
• Latīņamerika — Simón Bolívar un José de San Martín bijā centrālās personas cīņā par neatkarību un jaunu valstu veidošanā lielā daļā Dienvidamerikas.
• Austrija — kā galvenais restaurācijas arhitekts Eiropā izcēlās grāfs Klemens von Metternich, ietekmējot kontinenta diplomātiju.
• Grieķija — pēc neatkarības cīņas vadību īslaicīgi pārņēma starptautisks atbalsts, vēlāk 1827. gadā amatā stājās Ioannis Kapodistrias kā Grieķijas valdības vadītājs (gubernators).

Dzimšanas gadījumi

Zemāk ir izcelti daži nozīmīgākie personu dzimšanas gadījumi 1820. gadu dekādē, kuru ietekme bija jūtama literatūrā, zinātnē, politikā un mākslā:

• 1820 — Susan B. Anthony (15. februāris) — ASV sieviešu tiesību aktīviste, vadoša figūra cīņā par sieviešu balsstiesībām.
• 1820 — Florence Nightingale (12. maijs) — britu māsiņa, modernās medicīniskās aprūpes un sanitārijas prakses pioniere.
• 1821 — Fjodors Dostojevskis (11. novembris) — krievu rakstnieks, kura romāni ietekmēja pasaules literatūru un filozofiju.
• 1821 — Gustave Flaubert (12. decembris) — franču romāns, nozīmīgs reālisma pārstāvis literatūrā.
• 1822 — Gregor Mendel (20. jūlijs) — morāvu mūks, ģenētikas tēvs, kas atklāja mantošanas likumsakarības.
• 1822 — Louis Pasteur (27. decembris) — franču mikrobiologs un kemists, vakcīnu un sterilizācijas metožu attīstītājs.
• 1822 — Ulysses S. Grant (27. aprīlis) — ASV armijas ģenerālis un vēlāk 18. ASV prezidents.
• 1824 — Alexandre Dumas fils (27. jūlijs) — franču rakstnieks un dramaturgs, pazīstams ar romānu un lugas mantojumu.
• 1828 — Henrik Ibsen (20. marts) — norvēģu dramaturgs, viens no mūsdienu teātra pamatlicējiem.
• 1828 — Jules Verne (8. februāris) — franču zinātniskās fantastikas pamatlicējs, kura darbi iedvesmoja nākotnes iztēli.

Nāves gadījumi

1820. gadu dekādē nomira vairāki ievērojami cilvēki, kuru nāve atstāja ievērojamu ietekmi uz politiku, kultūru un zinātni:

• 1820 — Karalis Džordžs III (George III) (29. janvāris) — Ilgstošas valdīšanas beigas Lielbritānijas vēsturē; nāve iezīmēja jaunu politisku periodu.
• 1821 — Napoleons Bonaparte (5. maijs) — Francijas imperators, kurš mira izsūtījumā uz Sv. Helēnas salas; viņa mantojums turpināja ietekmēt Eiropas politiku.
• 1821 — John Keats (23. februāris) — angļu romantiskais dzejnieks, kura agrīnā nāve radīja leģendu par viņa darbu.
• 1824 — Lord Byron (19. aprīlis) — britu dzejnieks, romantisma kustības spilgta figūra, mira Grieķijas neatkarības cīņu laikā.
• 1826 — John Adams (4. jūlijs) un Thomas Jefferson (4. jūlijs) — abi ASV dibinātāji un bijušie prezidenti nomira tajā pašā dienā — neatkarības 50. gadadienā.
• 1826 — Carl Maria von Weber (5. jūnijs) — vācu komponists, ievērojams romantisma mūzikas pārstāvis.
• 1827 — Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven) (26. marts) — viens no ietekmīgākajiem klasiķu un romantisma pārejai piederīgu komponistu; viņa mūzika turpināja formēt klasiskās mūzikas kanonu.

1820. gadu dekāde bija pārejas periods, kurā notika gan nacionālu neatkarību cīņas, gan industriālās un zinātniskās modernizācijas soļi. Šajā laikā tika nostiprinātas politiskas idejas un tehnoloģijas, kuru ietekme bija jūtama visā 19. gadsimtā.