1820. gadi: vēstures pārskats — notikumi, līderi, dzimšanas un nāves
1820. gadi — detalizēts vēstures pārskats: nozīmīgākie notikumi, ietekmīgākie līderi, svarīgākās dzimšanas un nāves, to ietekme uz tālāko vēsturi.
Saturs
· 1 Notikumi
· 2 Pasaules līderi
· 3 dzimšanas gadījumi
· 4 nāves gadījumi
Notikumi
- Revolūcijas un politiskas pārmaiņas Eiropā (1820–1823) — 1820. gadā sākaies liberālas noskaņas sacelšanās: jūlijā Portugālē un janvārī Spānijā (Trienio Liberal). Šīs kustības ietekmēja likumdošanas pārbūves un kara politiku visā reģionā.
- ASV — Missouri kompromiss (1820) — likums, kas reglamentēja jauno štatu pievienošanos kā brīvu vai vergturu štatu, pagaidu risinājums pieaugošajam konfliktam par verdzību.
- Latīņamerika — neatkarības procesa noslēgums — vairāku Dienvidamerikas valstu neatkarība nostiprinājās: Perū deklarēja neatkarību 1821. gadā, bet 1824. gada Ayacucho kauja nodrošināja Spānijas militārās ietekmes beigšanu kontinentā.
- Brazīlijas neatkarība (1822) — Dom Pedro I pasludināja Brazīlijas neatkarību un kronēja sevi par imperatoru, izveidojot jaunu valsts organizāciju.
- Monroe doktrīna (1823) — ASV prezidents James Monroe paziņoja politiku, kas pretstatīja Eiropas koloniālajām iejaukšanās mēģinājumiem Amerikā.
- Erie kanāls atklāts (1825) — nozīmīgs ekonomisks elements, kas savienoja Atlantijas piekrasti ar Lielajiem ezeriem un veicināja ASV ekonomisko izaugsmi.
- Decembristu sacelšanās (1825) — neveiksmīgs sacelšanās mēģinājums Krievijā pret autokrātiju pēc cara Aleksandra I nāves; sacelšanos apslāpēja nākamais valdnieks, Nikolajs I.
- Grieķijas Neatkarības karš (1821–1829) — 1821. gadā sākās sacelšanās pret Osmaņu impēriju; 1827. gada Navarino jūras kauja un turpmākie notikumi noveda pie faktiskās Grieķijas neatkarības izveides (paziņota/gūta 1830. gadā).
- Tehnoloģijas un zinātne — Michael Faraday 1821. gadā demonstrēja pirmos elektromotorus (elektromagnētiskās rotācijas principi). Dzelzceļa attīstība — 1825. gadā sāka darboties Stockton–Darlington dzelzceļš, 1829. gadā notika Rainhill sacensības, kurās parādījās lokomotīve “Rocket”.
- Austrumu konflikts un līgumi — 1828–1829. gadu Krievijas un Osmaņu impērijas kari beidzās ar Adrianopoles līgumu (1829), kas mainīja reģiona varu līdzsvaru.
- Kultūra un māksla — laiks, kad pieauga nacionālo literatūras skolu nozīme un romantisma kustība turpināja ietekmēt Eiropas un Amerikas mākslu.
Pasaules līderi
- Apvienotā Karaliste — karalis Jēkabs IV (George IV) (no 1820); garīdzējs un premjerministri, kuriem bija liela ietekme: Lord Liverpool (lielu daļu 1820. gadu), vēlāk George Canning, Viscount Goderich, un Duke of Wellington.
- Krievija — car Aleksandrs I (līdz 1825), pēc tam Nikolajs I (no 1825).
- Francija — restorācijas laikā valdīja karalis Luijs XVIII (līdz 1824), kuru nomainīja Šarls X (no 1824).
- ASV — prezidents James Monroe (līdz 1825), pēc tam John Quincy Adams (1825–1829).
- Osmāņu impērija — sultāns Mahmud II, kurš īstenoja centralizācijas un reformu politiku, saskaroties ar nemieriem un kariem Balkānos.
- Brazīlija — imperators Dom Pedro I (no 1822), valsts neatkarības vadošā persona.
- Latīņamerika — Simón Bolívar un José de San Martín bijā centrālās personas cīņā par neatkarību un jaunu valstu veidošanā lielā daļā Dienvidamerikas.
- Austrija — kā galvenais restaurācijas arhitekts Eiropā izcēlās grāfs Klemens von Metternich, ietekmējot kontinenta diplomātiju.
- Grieķija — pēc neatkarības cīņas vadību īslaicīgi pārņēma starptautisks atbalsts, vēlāk 1827. gadā amatā stājās Ioannis Kapodistrias kā Grieķijas valdības vadītājs (gubernators).
Dzimšanas gadījumi
Zemāk ir izcelti daži nozīmīgākie personu dzimšanas gadījumi 1820. gadu dekādē, kuru ietekme bija jūtama literatūrā, zinātnē, politikā un mākslā:
- 1820 — Susan B. Anthony (15. februāris) — ASV sieviešu tiesību aktīviste, vadoša figūra cīņā par sieviešu balsstiesībām.
- 1820 — Florence Nightingale (12. maijs) — britu māsiņa, modernās medicīniskās aprūpes un sanitārijas prakses pioniere.
- 1821 — Fjodors Dostojevskis (11. novembris) — krievu rakstnieks, kura romāni ietekmēja pasaules literatūru un filozofiju.
- 1821 — Gustave Flaubert (12. decembris) — franču romāns, nozīmīgs reālisma pārstāvis literatūrā.
- 1822 — Gregor Mendel (20. jūlijs) — morāvu mūks, ģenētikas tēvs, kas atklāja mantošanas likumsakarības.
- 1822 — Louis Pasteur (27. decembris) — franču mikrobiologs un kemists, vakcīnu un sterilizācijas metožu attīstītājs.
- 1822 — Ulysses S. Grant (27. aprīlis) — ASV armijas ģenerālis un vēlāk 18. ASV prezidents.
- 1824 — Alexandre Dumas fils (27. jūlijs) — franču rakstnieks un dramaturgs, pazīstams ar romānu un lugas mantojumu.
- 1828 — Henrik Ibsen (20. marts) — norvēģu dramaturgs, viens no mūsdienu teātra pamatlicējiem.
- 1828 — Jules Verne (8. februāris) — franču zinātniskās fantastikas pamatlicējs, kura darbi iedvesmoja nākotnes iztēli.
Nāves gadījumi
1820. gadu dekādē nomira vairāki ievērojami cilvēki, kuru nāve atstāja ievērojamu ietekmi uz politiku, kultūru un zinātni:
- 1820 — Karalis Džordžs III (George III) (29. janvāris) — Ilgstošas valdīšanas beigas Lielbritānijas vēsturē; nāve iezīmēja jaunu politisku periodu.
- 1821 — Napoleons Bonaparte (5. maijs) — Francijas imperators, kurš mira izsūtījumā uz Sv. Helēnas salas; viņa mantojums turpināja ietekmēt Eiropas politiku.
- 1821 — John Keats (23. februāris) — angļu romantiskais dzejnieks, kura agrīnā nāve radīja leģendu par viņa darbu.
- 1824 — Lord Byron (19. aprīlis) — britu dzejnieks, romantisma kustības spilgta figūra, mira Grieķijas neatkarības cīņu laikā.
- 1826 — John Adams (4. jūlijs) un Thomas Jefferson (4. jūlijs) — abi ASV dibinātāji un bijušie prezidenti nomira tajā pašā dienā — neatkarības 50. gadadienā.
- 1826 — Carl Maria von Weber (5. jūnijs) — vācu komponists, ievērojams romantisma mūzikas pārstāvis.
- 1827 — Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven) (26. marts) — viens no ietekmīgākajiem klasiķu un romantisma pārejai piederīgu komponistu; viņa mūzika turpināja formēt klasiskās mūzikas kanonu.
1820. gadu dekāde bija pārejas periods, kurā notika gan nacionālu neatkarību cīņas, gan industriālās un zinātniskās modernizācijas soļi. Šajā laikā tika nostiprinātas politiskas idejas un tehnoloģijas, kuru ietekme bija jūtama visā 19. gadsimtā.
Notikumi
- Grieķijas Neatkarības karš
- Liela daļa Dienvidamerikas pasludina neatkarību no Spānijas.
Pasaules līderi
- Emīrs Dosts Mohammads Hāns (Afganistāna)
- Augstākā amatpersona Hosē Rondeau (Argentīna)
- Virektora pienākumu izpildītājs Huans Pedro Juliāns Agirre un Lopess de Anaja (Juan Pedro Julián Aguirre y López de Anaya) (Argentīna)
- Priekšsēdētājs Bernardino Rivadavia (Argentīna)
- Prezidents Vicente López y Planes (Argentīna)
- Ģenerālis Manuels Dorrego (Argentīna)
- ģenerālis Huans Manuels de Rosass (Argentīna)
- Imperators Francisks II (Austrija)
- Kanclers Klemenss Vencels fon Meternhihs (Austrija)
- Šeihs Sulmans ibn Ahmads Al Khalifah (Bahreina)
- Šeihs Halifahs ibn Sulmans Al Halifahs (Bahreina)
- Administratīvais vadītājs Tendzins Drugdra (Butāna)
- Administratīvais vadītājs Čokī Gjaltšens (Butāna)
- Prezidents Simons Bolīvars (Bolīvija)
- Prezidents Antonio Hosē de Sukre (Bolīvija)
- Priekšsēdētājs Hosē Marija Peress (Bolīvija)
- Prezidents Hosē Migels de Velasko (Bolīvija)
- Prezidents Pedro Blanco (Bolīvija)
- Prezidents Andrés de Santa Cruz (Bolīvija)
- Imperators Pedro I (Brazīlija)
- Sultāns Muhameds Kanzuls Alam (Bruneja)
- Sultāns Muhameds Alams (Bruneja)
- Sultāns Omars Ali Saifuddins II (Bruneja)
- Karalis Ang Čans II (Kambodža)
- Priekšsēdētājs Bernardo O'Higinss (Čīle)
- Priekšsēdētājs Agustīns Eizagirre (Čīle)
- Pagaidu triumvirāts no trim provincēm Congreso de Plenipotenciarios (Čīle)
- Pagaidu augstākais direktors Ramons Freire (Čīle)
- Augstākā direktora pienākumu izpildītājs Diego José Benavente (Čīle)
- Priekšsēdētājs Manuel Blanco Encalada (Čīle)
- Priekšsēdētājs Francisco Antonio Pinto (Čīle)
- Priekšsēdētājs Francisco Ramón Vicuña (Čīle)
- Priekšsēdētājs Hosē Tomass Ovalle (Čīle)
- Imperators Daoguans (Ķīna)
- Prezidents Simons Bolīvars (Lielā Kolumbija)
- Karalis Frederiks VI (Dānija)
- Gubernators Muḩammad 'Alī (Ēģipte)
- Imperators Ijoass II (Etiopija)
- Imperators Gigars (Etiopija)
- Imperators Baeda Marjams III (Etiopija)
- Prezidents Hosē Sesilijo del Valē (Centrālamerikas Federatīvā Republika)
- Priekšsēdētājs Manuels Hosē Arse (Centrālamerikas Federatīvā Republika)
- Prezidents Hosē Fransisko Barrundija (Centrālamerikas Federatīvā Republika)
- Karalis Luijs XVIII (Francijas atjaunošana)
- Karalis Kārlis X (Francijas atjaunošana)
- Gubernators Ioannis Kapodistrias (Grieķija)
- Karalis Anrī Kristofs (Haiti)
- Prezidents Jean Pierre Boyer (Haiti)
- Pāvests Pijs VII
- Pāvests Leons XII
- Šoguns Tokugava Ienari (Japāna)
- Khan Omar Beg (Kokanda)
- Khan Mohammed Ali (Kokanda)
- Imperators Sunjo (Koreja)
- Emīrs Džabērs I Al-Sabaha (Kuveita)
- Imperators Agustins de Iturbide (Meksika)
- Prezidente Gvadalupe Viktorija (Meksika)
- Prezidents Vicente Guerrero (Meksika)
- priekšsēdētājs Hosē Marija Bočanegra (Meksika)
- Prezidents Pedro Vēlezs (Meksika)
- Sultans Slimane (Maroka)
- Sultāns Abderrahmane (Maroka)
- Kadžāru dinastijas (Persija) Fats Ali Šahs (Fath Ali Shah)
- Karalis Frīdrihs Vilhelms III (Prūsija)
- Imperators Aleksandrs I (Krievija)
- Imperators Nikolajs I (Krievija)
- Karalis Viktors Emanuels I (Sardīnija)
- Karalis Čārlzs Felikss (Sardīnija)
- Karalis Rama II (Siam)
- Karalis Rama III (Siam)
- Karalis Ferdinands VII (Spānija)
- Pasha Yusuf Karamanli (Tripoli)
- Karalis Džordžs IV (Apvienotā Karaliste)
- Karalis Vilhelms I (Nīderlandes Apvienotā Karaliste)
- Prezidents Džeimss Monro (ASV)
- Prezidents Džons Kvinsijs Adamss (ASV)
- Imperators Minh Mangs (Vjetnama)
Dzimšana
- Klāra Bārtone
- Luijs Pastērs
Nāves gadījumi
- Kārlis Marija fon Vēbers
- Tomass Džefersons
- Džons Adamss
Meklēt