Julius Streicher (1885. gada 12. februārī — 1946. gada 16. oktobrī) bija viens no vispazīstamākajiem nacistu propagandistiem un plaši pazīstams kā ”Der Stürmer” laikraksta izdevējs. Viņš aktīvi veidoja nacistiskās Vācijas propagandu, izmantojot sensacionālas, rasistiskas un nežēlīgas publikācijas, kuru mērķis bija izkaisīt naidu pret ebreju kopienām un normalizēt vardarbību pret tām. Streicher no 1923. gada bija saistīts ar izdevējdarbību ap Der Stürmer, kas kļuva par vienu no zīmīgākajiem antisemītiskajiem izdevumiem Vācijā.
Agrākā dzīve un politiskā karjera
Streicher bija no Bavārijas; pēc izglītības iegūšanas viņš strādāja par skolotāju un dienēja Pirmajā pasaules karā. Pēc kara viņš iesaistījās nacionālistiskajās un antisemītiskajās kustībās un ātri kļuva par aktīvu nacistiskās Vācijas partijas biedru un propagandistu. Viņa sarakste, runas un redakcijas darbs nostiprināja viņa lomu kā publiskas naida kampaņas vadītājam.
Der Stürmer un propagandas metodes
Der Stürmer bija zemas kvalitātes, sensacionāla stila laikraksts, kas izplatīja asi antisemītiskas idejas — karikatūras, melus, bailes veicinošus stāstus un apsūdzības (tai skaitā asi atbalstītu apsūdzības par rituālu slepkavībām jeb “blood libel”). Laikraksts bija pazīstams ar devīzi Die Juden sind unser Unglück! un bieži izmantoja pornogrāfiskas vai pazemojošas ilustrācijas, lai dehumanizētu ebrejus. Streicher arī izdeva bērniem domātas antisemītiskas grāmatas, tostarp 1938. gadā iznākušo Der Giftpilz (Indīgā sēne), kurā ebreji tika attēloti kā bīstami un maldinoši — līdzīgi indīgai sēnei. Šādas publikācijas tika plaši izplatītas un palīdzēja iekārtot ideoloģisku fonu, kas atviegloja vardarbību un piespiedu izsūtīšanu vēlākajos gados.
No 1930. gadu ietekmes līdz zaudētai varai
1930. un 1930. gadu beigās Streicher bija nozīmīga figūra vietējā un nacionālā līmenī, taču viņa ekstrēmais uzvedības stils, korupcijas apsūdzības un personiskā reputācija radīja konfliktu ar citiem režīma vadītājiem. 1940. gadā viņš zaudēja vairākas partijas funkcijas un ietekmi, tomēr viņa izdevumi turpināja cirkulēt un ietekmēt masu apziņu.
Nirnbergas process, tiesa un izpildītais sods
Pēc Otrā pasaules kara Streicher tika arestēts un tiesāts Starptautiskajā militārajā tribunālā Nirnbergā. Tiesas spriedums viņu atzina par vainīgu noziegumos pret cilvēci, galvenokārt par sistemātisku naida kurināšanu un aicinājumiem uz vajāšanu un iznīcināšanu, ko viņš izplatīja caur saviem izdevumiem. Tiesas skatījumā Streichera publicistika deva būtisku ieguldījumu vajāšanā un genocīdā, jo sistemātiski veicināja naidu un attaisnoja vardarbību pret ebrejiem. Viņam tika piespriests nāvessods, kuru izpildīja 1946. gada 16. oktobrī.
Mantojums un vērtējums
Streichers palicis kā viens no galvenajiem piemēriem tam, kā propagandas un mērķtiecīgas maldināšanas kampaņas var sagatavot sabiedrību un atvieglot plaša mēroga noziegumus. Vēsturnieki uzsver, ka, lai gan Streicher nebija tieši atbildīgs par visām holokausta operācijām, viņa bezkompromisa naida izplatīšana bija nozīmīgs faktors, kas palīdzēja normalizēt ebreju vajāšanu. Starptautiskās tiesas spriedums pret viņu arī nostiprināja principu, ka sistemātiska aicināšana uz vardarbību un naida kurināšana var tikt saukta pie kriminālatbildības kā noziegums pret cilvēci.
Svarīgākie fakti īsumā:
- Streicher bija plaši pazīstams Der Stürmer izdevējs un nacistu propagandists.
- Viņa izdevniecība tirgoja arī bērnu grāmatas ar antisemītisku saturu, tostarp Der Giftpilz (Indīgā sēne).
- Pēc kara Nirnbergā viņu notiesāja par noziegumiem pret cilvēci un izpildīja nāvessodu.
