Jūlius Streihers

Agrīnā dzīve

Streihers dzimis Fleinhauzenē, Bavārijā. Viņš bija pamatskolas skolotājs.

1913. gadā Štreihers Nirnbergā apprecējās ar maiznieka meitu Kunigundu Rotu.

Nākamajā gadā sākās Pirmais pasaules karš. Streihers iestājās Vācijas armijā. Kara laikā viņš ieguva Dzelzs krustu. Kad 1918. gadā karš beidzās, Streihers bija leitnants.

Streiheram un viņa sievai bija divi dēli: Lothar (dzimis 1915. gadā) un Elmar (dzimis 1918. gadā).

Nacisms

1919. gadā Streihers aktīvi darbojās antisemītiskajā organizācijā Schutz- und Trutz-Bund. 1920. gadā viņš pievērsās jaunizveidotajai Vācijas sociālistiskajai partijai (Deutschsozialistische Partei). Šai politiskajai partijai bija gandrīz tādas pašas idejas kā nacistu partijai. Streihers vēlējās padarīt to vēl antisemītiskāku. Lielākā daļa Vācu sociālistu partijas biedru to nevēlējās, tāpēc Streihers un viņa sekotāji 1921. gadā pārgāja uz "Vācu darbaļaužu kopienu" (vācu: Deutsche Werkgemeinschaft).

Vācijas Darba kopiena vēlējās apvienot visas dažādās antisemītiskās grupas Vācijā. 1922. gadā Streihers apvienoja savus sekotājus ar Ādolfa Hitlera sekotājiem. Tas gandrīz dubultoja nacistu partijas biedru skaitu. Tas arī padarīja Hitleru pateicīgu Streiheram līdz mūža galam.

1923. gadā Streihers piedalījās Minhenes Alus zāles pučā. Tajā pašā gadā viņš sāka izdot rasistisku laikrakstu Der Stürmer. Viņš bija arī laikraksta redaktors. Streihers izmantoja šo laikrakstu, lai uzkurinātu dziļu naidu pret visu un visiem ebrejiem. Vispopulārākajā laikā, 1935. gadā, Der Stürmer lasīja aptuveni 480 000 cilvēku.

Laikrakstā Streihers apgalvoja, ka ebreji ir palīdzējuši radīt naudas problēmas, kas Vācijai bija 20. gados. Šīs problēmas ietvēra bezdarbu, inflāciju un ekonomisko depresiju (nepietiekams naudas daudzums ekonomikā). Viņš apgalvoja, ka ebreji padarījuši baltos cilvēkus par vergiem un ir atbildīgi par vairāk nekā 90 procentiem prostitūtu Vācijā.

Pēc nacistu partijas atjaunošanas Streihers kļuva par Frankonijas gauleiteri (apgabala vadītāju). Pēc 1933. gada viņš praktiski pārvaldīja Nirnbergas pilsētu. Viņu iesauca par "Nirnbergas karali" un "Frankonijas zvēru".

1940. gadā nacistu līderi atņēma Streiheram visus amatus un varu nacistu partijā. Viņi to darīja, jo:

• Viņš izraisīja skandālus, nozogot ebreju īpašumus pēc Kristāla nakts.
• Viņš izplatīja nepatiesus stāstus par Hermani Gēringu.
• Viņš vadīja vairākus uzbrukumus citiem apgabala vadītājiem
• Viņš nodarbojās ar seksu ar sievietēm, kuras nebija viņa sievas, nemēģinot to slēpt.

Tomēr Streihers saglabāja labas attiecības ar Ādolfu Hitleru līdz pat 1945. gada 30. aprīlim, kad Hitlers nomira.

7. maijā Vācija kapitulēja, izbeidzot karu Eiropā. Divas nedēļas vēlāk, 23. maijā, Streiheru sagūstīja amerikāņi. Dažas dienas pirms aresta viņš apprecējās ar savu bijušo sekretāri Adeli Tappi. Viņa pirmā sieva Kunigunde Streihere bija mirusi 1943. gadā pēc 30 gadu ilgas laulības.

Kristāla naktī nacisti iznīcināja daudzus ebreju veikalus un sinagogas. Streiheram radās nepatikšanas par ebreju īpašumu zādzībām pēc Kristāla nakts.

Tiesas process un izpilde

Nirnbergas kara noziegumu prāvā Jūliusu Streiheru atzina par vainīgu noziegumos pret cilvēci. Viņam 1946. gada 1. oktobrī piesprieda nāvessodu.

Otrā pasaules kara laikā Streihers nebija militārpersona. Viņš arī nepiedalījās holokausta, iebrukuma Polijā vai padomju iebrukuma plānošanā. Taču, tā kā viņš tik ļoti atbalstīja naidu pret ebrejiem un viņu iznīcināšanu, prokurori nolēma viņu tiesāt par noziegumiem pret cilvēci.

Streihera pēdējie vārdi 1946. gada 16. oktobrī bija "Heil Hitler" un "Kādu dienu boļševiki tevi pakārt!". Tiek ziņots, ka viņš arī iesaucis: "Purim Fest 1946!". Viņš domāja, ka dienā, kad viņu un viņa kolēģus nacistus pakāra, ebreji sāks jaunus svētkus, tāpat kā viņi bija sākuši Purimu, lai atzīmētu Hamana sodīšanu ar nāvi.

Streihera eksekūcija nenotika, kā bija plānots. Lielākā daļa aculiecinieku apgalvo, ka viņš nomira, lēni nosmacējot, nevis ātri salaužot kaklu. Tā notika arī ar citiem nacistiem. Tas notika Nirnbergā izmantotā pakāršanas veida dēļ. Iespējams, ka eksekūts galu galā bija spiests nogalināt Streiheru, kurš vēl kādu laiku pēc pakāršanas stostījās un šūpojās uz virves.

Saistītās lapas

• Holokausts
• Antisemītisms
• Propaganda