Julius Streicher — nacistu propagandists un 'Der Stürmer' izdevējs (1885–1946)

Julius Streicher — nacistu propagandists un 'Der Stürmer' izdevējs; radīja bīstamu antisemītisku propagandu, izdeva bērnu grāmatas, notiesāts Nirnbergas prāvā par noziegumiem pret cilvēci.

Julius Streicher (1885. gada 12. februārī — 1946. gada 16. oktobrī) bija viens no vispazīstamākajiem nacistu propagandistiem un plaši pazīstams kā ”Der Stürmer” laikraksta izdevējs. Viņš aktīvi veidoja nacistiskās Vācijas propagandu, izmantojot sensacionālas, rasistiskas un nežēlīgas publikācijas, kuru mērķis bija izkaisīt naidu pret ebreju kopienām un normalizēt vardarbību pret tām. Streicher no 1923. gada bija saistīts ar izdevējdarbību ap Der Stürmer, kas kļuva par vienu no zīmīgākajiem antisemītiskajiem izdevumiem Vācijā.

Agrākā dzīve un politiskā karjera

Streicher bija no Bavārijas; pēc izglītības iegūšanas viņš strādāja par skolotāju un dienēja Pirmajā pasaules karā. Pēc kara viņš iesaistījās nacionālistiskajās un antisemītiskajās kustībās un ātri kļuva par aktīvu nacistiskās Vācijas partijas biedru un propagandistu. Viņa sarakste, runas un redakcijas darbs nostiprināja viņa lomu kā publiskas naida kampaņas vadītājam.

Der Stürmer un propagandas metodes

Der Stürmer bija zemas kvalitātes, sensacionāla stila laikraksts, kas izplatīja asi antisemītiskas idejas — karikatūras, melus, bailes veicinošus stāstus un apsūdzības (tai skaitā asi atbalstītu apsūdzības par rituālu slepkavībām jeb “blood libel”). Laikraksts bija pazīstams ar devīzi Die Juden sind unser Unglück! un bieži izmantoja pornogrāfiskas vai pazemojošas ilustrācijas, lai dehumanizētu ebrejus. Streicher arī izdeva bērniem domātas antisemītiskas grāmatas, tostarp 1938. gadā iznākušo Der Giftpilz (Indīgā sēne), kurā ebreji tika attēloti kā bīstami un maldinoši — līdzīgi indīgai sēnei. Šādas publikācijas tika plaši izplatītas un palīdzēja iekārtot ideoloģisku fonu, kas atviegloja vardarbību un piespiedu izsūtīšanu vēlākajos gados.

No 1930. gadu ietekmes līdz zaudētai varai

1930. un 1930. gadu beigās Streicher bija nozīmīga figūra vietējā un nacionālā līmenī, taču viņa ekstrēmais uzvedības stils, korupcijas apsūdzības un personiskā reputācija radīja konfliktu ar citiem režīma vadītājiem. 1940. gadā viņš zaudēja vairākas partijas funkcijas un ietekmi, tomēr viņa izdevumi turpināja cirkulēt un ietekmēt masu apziņu.

Nirnbergas process, tiesa un izpildītais sods

Pēc Otrā pasaules kara Streicher tika arestēts un tiesāts Starptautiskajā militārajā tribunālā Nirnbergā. Tiesas spriedums viņu atzina par vainīgu noziegumos pret cilvēci, galvenokārt par sistemātisku naida kurināšanu un aicinājumiem uz vajāšanu un iznīcināšanu, ko viņš izplatīja caur saviem izdevumiem. Tiesas skatījumā Streichera publicistika deva būtisku ieguldījumu vajāšanā un genocīdā, jo sistemātiski veicināja naidu un attaisnoja vardarbību pret ebrejiem. Viņam tika piespriests nāvessods, kuru izpildīja 1946. gada 16. oktobrī.

Mantojums un vērtējums

Streichers palicis kā viens no galvenajiem piemēriem tam, kā propagandas un mērķtiecīgas maldināšanas kampaņas var sagatavot sabiedrību un atvieglot plaša mēroga noziegumus. Vēsturnieki uzsver, ka, lai gan Streicher nebija tieši atbildīgs par visām holokausta operācijām, viņa bezkompromisa naida izplatīšana bija nozīmīgs faktors, kas palīdzēja normalizēt ebreju vajāšanu. Starptautiskās tiesas spriedums pret viņu arī nostiprināja principu, ka sistemātiska aicināšana uz vardarbību un naida kurināšana var tikt saukta pie kriminālatbildības kā noziegums pret cilvēci.

Svarīgākie fakti īsumā:

• Streicher bija plaši pazīstams Der Stürmer izdevējs un nacistu propagandists.
• Viņa izdevniecība tirgoja arī bērnu grāmatas ar antisemītisku saturu, tostarp Der Giftpilz (Indīgā sēne).
• Pēc kara Nirnbergā viņu notiesāja par noziegumiem pret cilvēci un izpildīja nāvessodu.

Nacisms

1919. gadā Streihers aktīvi darbojās antisemītiskajā organizācijā Schutz- und Trutz-Bund. 1920. gadā viņš pievērsās jaunizveidotajai Vācijas sociālistiskajai partijai (Deutschsozialistische Partei). Šai politiskajai partijai bija gandrīz tādas pašas idejas kā nacistu partijai. Streihers vēlējās padarīt to vēl antisemītiskāku. Lielākā daļa Vācu sociālistu partijas biedru to nevēlējās, tāpēc Streihers un viņa sekotāji 1921. gadā pārgāja uz "Vācu darbaļaužu kopienu" (vācu: Deutsche Werkgemeinschaft).

Vācijas Darba kopiena vēlējās apvienot visas dažādās antisemītiskās grupas Vācijā. 1922. gadā Streihers apvienoja savus sekotājus ar Ādolfa Hitlera sekotājiem. Tas gandrīz dubultoja nacistu partijas biedru skaitu. Tas arī padarīja Hitleru pateicīgu Streiheram līdz mūža galam.

1923. gadā Streihers piedalījās Minhenes Alus zāles pučā. Tajā pašā gadā viņš sāka izdot rasistisku laikrakstu Der Stürmer. Viņš bija arī laikraksta redaktors. Streihers izmantoja šo laikrakstu, lai uzkurinātu dziļu naidu pret visu un visiem ebrejiem. Vispopulārākajā laikā, 1935. gadā, Der Stürmer lasīja aptuveni 480 000 cilvēku.

Laikrakstā Streihers apgalvoja, ka ebreji ir palīdzējuši radīt naudas problēmas, kas Vācijai bija 20. gados. Šīs problēmas ietvēra bezdarbu, inflāciju un ekonomisko depresiju (nepietiekams naudas daudzums ekonomikā). Viņš apgalvoja, ka ebreji padarījuši baltos cilvēkus par vergiem un ir atbildīgi par vairāk nekā 90 procentiem prostitūtu Vācijā.

Pēc nacistu partijas atjaunošanas Streihers kļuva par Frankonijas gauleiteri (apgabala vadītāju). Pēc 1933. gada viņš praktiski pārvaldīja Nirnbergas pilsētu. Viņu iesauca par "Nirnbergas karali" un "Frankonijas zvēru".

1940. gadā nacistu līderi atņēma Streiheram visus amatus un varu nacistu partijā. Viņi to darīja, jo:

• Viņš izraisīja skandālus, nozogot ebreju īpašumus pēc Kristāla nakts.
• Viņš izplatīja nepatiesus stāstus par Hermani Gēringu.
• Viņš vadīja vairākus uzbrukumus citiem apgabala vadītājiem
• Viņš nodarbojās ar seksu ar sievietēm, kuras nebija viņa sievas, nemēģinot to slēpt.

Tomēr Streihers saglabāja labas attiecības ar Ādolfu Hitleru līdz pat 1945. gada 30. aprīlim, kad Hitlers nomira.

7. maijā Vācija kapitulēja, izbeidzot karu Eiropā. Divas nedēļas vēlāk, 23. maijā, Streiheru sagūstīja amerikāņi. Dažas dienas pirms aresta viņš apprecējās ar savu bijušo sekretāri Adeli Tappi. Viņa pirmā sieva Kunigunde Streihere bija mirusi 1943. gadā pēc 30 gadu ilgas laulības.

Kristāla naktī nacisti iznīcināja daudzus ebreju veikalus un sinagogas. Streiheram radās nepatikšanas par ebreju īpašumu zādzībām pēc Kristāla nakts.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Jūlius Streihers?

J: Kādas grāmatas bērniem pārdeva Streihera izdevniecība?

J: Kāds bija Der Giftpilz grāmatas vēstījums?

J: Cik populāra bija Der Giftpilz grāmata?

J: Kas notika ar Streiheru pēc Otrā pasaules kara?

J: Kur Streihers nomira?

J: Kāds bija sods par Streihera noziegumiem?

Meklēt pēc burta