ASV prezidentu vērtējumi vēsturē — vēsturnieku reitingu pārskats
Vēsturnieki (un dažkārt arī politologi) tiek aptaujāti un lūgti piešķirt ASV prezidentiem vērtējumu par viņu vispārējo darbību vai dažādiem viņu vadības aspektiem. Šādas aptaujas organizē dažādas institūcijas un pētnieku grupas — tās var būt akadēmiskas izpētes vienības, mediji vai speciālas vēstures organizācijas — un to mērķis ir salīdzināt prezidentu ilgtermiņa ietekmi, ne tikai īstermiņa popularitāti.
Kādi faktori tiek ņemti vērā
Lemjot par to, kurš ir labs vai slikts prezidents, tiek ņemti vērā vairāki dažādi faktori. Tie ietver:
- Personības iezīmes un morālā autoritāte — spēja vadīt, integritāte, uzticamība;
- Redzējums un politiskā vīzija — stratēģisks skatījums uz valsts attīstību;
- Attiecības ar Kongresu un iekštelpu politikas vadība — spēja panākt likumdošanu, līdera efektivitāte iekšpolitikā;
- Ārpolitika un diplomātija — attiecības ar ārvalstu līderiem, karu un starptautisku krīžu vadība;
- Ekonomikas pārvaldība — nodarbinātība, inflācija, ilgtermiņa izaugsmes ietekme;
- Krīžu vadība — reakcionāla un proaktīva rīcība pandemiju, karu vai ekonomisko krīžu laikā;
- Ilgtermiņa ietekme — vai lēmumi ir radījuši pastāvīgas institucionālas vai sabiedriskas pārmaiņas.
Paritāte un ekspertu sastāvs
Lai pārliecinātos, ka reitingi ir godīgi, daudzās aptaujās vienlīdz līdzsvaroti tiek ņemti liberālo demokrātu un konservatīvo republikāņu viedokļi. Tomēr aptauju rezultātus ietekmē arī respondentus veidojošo ekspertu profils — vēsturnieki, politikas zinātnieki, biogrāfi un citi speciālisti var pievērst uzmanību dažādiem aspektiem, tādēļ ir ieteicams skatīt vairākus pētījumus, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu.
Grūtības un kontekstualizācija
Dažkārt ir grūti precīzi novērtēt prezidentus, jo visi prezidenti saskārās ar pilnīgi atšķirīgiem izaicinājumiem un dzīvoja dažādos laikos. Risinājumi, kas bija efektīvi 19. gadsimtā, var nebūt piemēroti 20. vai 21. gadsimtā; tehnoloģiju, starptautisko sistēmu un sabiedrības vērtību maiņa apgrūtina tiešu salīdzināšanu. Vērtējumi mēģina šo kontekstu ņemt vērā, taču dažkārt piemīt arī tā saucamais "presentisms" — jaunu normu pielietošana vēsturiskām personām.
Viedokļu maiņa laika gaitā
Vēsturiskie viedokļi par ASV prezidentiem laika gaitā bieži mainās. Piemēram, Harijam Trūmanam bija ļoti zems popularitātes reitings uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata, taču daudzi vēsturnieki tagad viņu uzskata par vienu no izcilākajiem prezidentiem. Līdzīgi, citu prezidentu reputācija ir svārstījusies, kad parādījušies jauni pētījumi, kad mainījušās sabiedrības vērtības (piemēram, straujāka pievēršanās pilsoņu tiesību jautājumiem) vai kad no arhīviem nākuši jauni dokumenti.
Kuri prezidenti parasti tiek augstu vērtēti, kuri — zemu
Lai gan konkrēti rangs var atšķirties atkarībā no aptaujas, pastāv tendences, kas atkārtojas: bieži augstu tiek vērtēti prezidenti, kuri veikuši nozīmīgas institucionālas vai saglabājošas reformas un veiksmīgi vadījuši valsti krīzēs (piemēram, vairāki pētījumi konsekventi novērtē augstu tādus vadītājus kā Džordžs Vašingtons, Ābrahams Linkolns un Frankslins Rūzvelts). Zemākas pozīcijas bieži atrodas pievērsušies prezidenti, kuru laiks amatā saistīts ar politisku šķelšanos, neveiksmīgām politiskajām stratēģijām vai smagām starptautiskām neveiksmēm (tradicionāli apakšā bieži min James Buchanan, Andrew Johnson un citus, bet konkrētas vietas atšķiras starp pētījumiem).
Metodoloģijas ierobežojumi un kritika
- Subjektivitāte: vērtējumi balstās uz ekspertu spriedumiem un nav pilnīgi objektīvi;
- Izvēles šaurums: atsevišķu pētījumu respondentu kopas var nebūt pilnībā reprezentatīvas;
- Rečencijas un ilga laika perspektīva: jaunāki prezidenti var tikt vērtēti pa īstam tikai pēc daudziem gadiem;
- Svaru piešķiršana: dažādi pētījumi dažādi sver ekonomikas, ārpolitikas vai sociālās reformas lomu;
- Politiskā polarizācija: mūsdienu politiskā polarizācija var ietekmēt arī akadēmiskos vērtējumus, lai gan daudzas aptaujas cenšas to kompensēt.
Lasot un interpretējot vēsturnieku reitingus, noderīga pieeja ir salīdzināt vairākus pētījumus, pārskatīt metodoloģijas aprakstus un pievērst uzmanību, kādus kritērijus katrs pētījums izmanto. Reitingi sniedz vērtīgu skatījumu uz prezidentu ilgtermiņa ietekmi, taču tie nav absolūts spriedums — tie atspoguļo gan vēstures dalībnieku rīcības sekas, gan mūsdienu vērtību prizmu.
Vispārīgi secinājumi
Augsti novērtēts
Parasti augstu vērtējumu ieņem šādi prezidenti:
- Džordžs Vašingtons (pirmais ASV prezidents, kurš palīdzēja ASV uzvarēt Amerikas Revolucionārajā karā).
- Džons Adamss (pārraudzīja kvazikarotu karu)
- Tomass Džefersons (daļēji Luiziānas pirkuma un Neatkarības deklarācijas autora dēļ).
- Džeimss Medisons (vadīja ASV 1812. gada karā)
- Džeimss Monro (paplašināja Amerikas Savienotās Valstis un atbalstīja koloniju dibināšanu Āfrikā brīvajiem afroamerikāņiem).
- Džeimss K. Polks (prezidents Meksikas un Amerikas kara laikā)
- Ābrahams Linkolns (vadīja Amerikas Savienotās Valstis Amerikas pilsoņu kara laikā un palīdzēja izbeigt verdzību).
- Teodors Rūzvelts (nostiprināja ASV Jūras spēku un lika uzbūvēt Panamas kanālu).
- Vudro Vilsons (prezidents Pirmā pasaules kara laikā, atbalstīja sieviešu tiesības un izveidoja Federālo rezervju sistēmu).
- Franklins Rūzvelts (vadīja valsti Lielās depresijas laikā, atjaunojot ekonomiku, un prezidents Otrā pasaules kara laikā)
- Harijs Trumans (prezidents Otrā pasaules kara beigās, Aukstā kara sākumā un bruņoto spēku integrācijas laikā)
- Dvaits Eizenhauers (prezidents Aukstā kara laikā, izveidoja NASA un paplašināja ASV autoceļu sistēmu)
- Džons F. Kenedijs (vadīja ASV Kubas raķešu krīzes un Aukstā kara laikā)
- Ronalds Reigans (palīdzēja atjaunot Amerikas ekonomiku, samazinot inflāciju un radot darbavietas, izveidoja labākas attiecības ar Padomju Krieviju, palīdzēja izbeigt jaunu kodolieroču radīšanu un vadīja Amerikas Savienotās Valstis līdz Aukstā kara beigām).
- Bils Klintons (palīdzēja atveseļot Amerikas ekonomiku, samazinot nodokļus, izveidoja veselības aprūpes plānu bērniem, kā arī izveidoja nogaidīšanas periodu, lai iegādātos šaujamieroci).
Jauktie vērtējumi
Dažiem prezidentiem ir dažādi vērtējumi. Piemēram, Endrjū Džeksons tiek uzskatīts par līderi, kurš iestājās par vienkāršo cilvēku, taču vienlaikus vēsturnieki viņu kritizē par Indiāņu pārcelšanās likumu. Uliss S. Grants tiek uzskatīts par sliktu līderi, jo viņš valdības darbos pieņēma darbā korumpētus draugus, bet tajā pašā laikā viņš palīdzēja afroamerikāņiem iegūt vairāk tiesību Rekonstrukcijas laikmetā.
Nesenie piemēri:
- Lindons B. Džonsons, kurš pieņēma likumprojektus par pilsoniskajām tiesībām un prezidents Lielās sabiedrības laikā, bet arī eskalēja Vjetnamas karu.
- Džimijs Kārters, kurš palīdzēja apžēlot Vjetnamas kara laikā no iesaukšanas izvairījušos, izveidoja Izglītības un Enerģētikas departamentus un risināja sarunas par miera līgumu starp Ēģipti un Izraēlu, taču novājināja Amerikas ekonomiku, izraisot augstu bezdarba līmeni un inflāciju, kā arī pārraudzīja ķīlnieku krīzi Irānā, naftas krīzi un neveiksmīgo operāciju "Ērgļa nags".
- Džordžs Bušs, kurš veiksmīgi vadīja ASV Persijas līča karā un oficiāli izbeidza Auksto karu, taču viņa prezidentūras laikā ASV ekonomika pasliktinājās.
Zems rangs
Česteris Artūrs, Viljams Hovards Tafts, Bendžamins Harisons, Kalvins Kūldžs, Herberts Hūvers, Roterfords B. Heizs, Mārtins van Burens un Ričards Niksons tiek uzskatīti par cilvēkiem ar vidēji zemiem sasniegumiem.
Džons Tailers, Začari Teilors, Millards Fillmors, Franklins Pīrss un Džeimss Bakenans bieži tiek uzskatīti par vieniem no sliktākajiem, jo viņi nespēja novērst verdzības pieaugumu, kas noveda pie pilsoņu kara.
Endrjū Džonsons bieži tiek pieskaitīts pie sliktākajiem, jo viņš bija pret Rekonstrukciju.
Vorens G. Hārdings bieži tiek uzskatīts par sliktāko, jo viņš pieņēma darbā korumpētus draugus par valdības ierēdņiem.
Nav ierindots
Viljams Henrijs Harisons un Džeimss Gārfīlds bieži netiek ierindoti, jo abi nomira neilgi pēc tam, kad kļuva par prezidentiem. Ja viņi tiek iekļauti sarakstā, tad parasti viņi ir zemākā vietā.
Arī Donalds Tramps nav ierindots, jo viņa prezidentūra vēl nav beigusies. Šā paša iemesla dēļ dažās aptaujās Baraks Obama nav ierindots, jo viņa prezidentūra beidzās pirms mazāk nekā desmit gadiem.


Ābrahams Linkolns tiek uzskatīts par vienu no labākajiem prezidentiem, jo viņš vadīja Amerikas Pilsoņu karu un uzstājās ar tādām daiļrunīgām runām kā Getisburgas uzruna.
.jpg)

Prezidenta Džordža Buša viedokļi aptaujās ir bijuši dažādi, jo viņš guva panākumus Persijas līča karā, bet arī izraisīja vāju ekonomiku.


Vorens Hārdings tiek uzskatīts par vienu no sliktākajiem prezidentiem
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas vēsturniekiem un politologiem ir jādara attiecībā uz ASV prezidentiem?
A: Viņi tiek aptaujāti un tiek lūgti piešķirt prezidentiem skaitliskus vērtējumus par viņu vispārējo darbību vai par dažādiem viņu vadības aspektiem.
J: Kādi faktori tiek ņemti vērā, vērtējot prezidenta vadību?
A: Tiek ņemti vērā vairāki dažādi faktori, tostarp prezidenta raksturs, valsts redzējums, attiecības ar kongresu, attiecības ar ārvalstu līderiem (diplomātija), kā viņš vadīja ekonomiku, kā viņš vadīja armiju un viņa vispārējās politiskās prasmes.
Jautājums: Kā tiek līdzsvaroti ASV prezidentu darbības rezultāti?
A.: Lai nodrošinātu, ka reitingi ir godīgi, daudzās aptaujās vienlīdz līdzsvaroti tiek ņemti vērā demokrātu un republikāņu viedokļi.
Jautājums: Kāpēc dažkārt ir grūti precīzi novērtēt prezidentu?
A.: Precīzi novērtēt prezidentus ir grūti, jo visi prezidenti saskārās ar pilnīgi atšķirīgiem izaicinājumiem.
Vai vēsturiskie viedokļi par ASV prezidentiem laika gaitā mainās?
A: Jā, vēsturiskie viedokļi par ASV prezidentiem laika gaitā var mainīties.
J: Vai varat minēt piemēru par ASV prezidentu, kura vēsturiskais viedoklis laika gaitā ir mainījies?
A.: Harijam S. Trūmenam pēc amata atstāšanas bija ļoti zems piekrišanas līmenis, taču daudzi vēsturnieki tagad viņu uzskata par vienu no izcilākajiem prezidentiem.
J: Kādu kategoriju, ko vēsturnieki varētu izmantot, lai novērtētu prezidenta vadību, bet kas nav minēta tekstā, var minēt kā piemēru?
A: Viens no piemēriem varētu būt prezidenta ietekme uz kultūru, piemēram, viņa ieguldījums mākslā vai pilsoņu tiesību kustībā.